Ziņas

Sabiedrība

Pēdējais piliens pacietības

Attēlam ir tikai ilustratīva nozīme.

Atsaucoties Latvijas Ģime­nes ārstu asociācijas (LĢĀA) aicinājumam, mediķi 3. jūlijā pieteikuši streiku, pārtraucot darbu līdz vienošanās panākšanai ar Veselības ministriju par ģimenes ārstu, ģimenes ārstu palīgu un māsu darba atalgojuma palielināšanu. Ģimenes ārsti aicina arī nodrošināt pacienta datu aizsardzību e-veselības sistēmā un lūdz pagarināt laiku, lai ģimenes ārsti var sagatavoties sistēmas lietošanai. Tāpat asociācija prasa atbals­tīt esošo ģimenes ārstu neatkarīgu prakšu attīstību, tostarp jaunatveramo ģimenes ārstu prakšu izveidošanas un aprīkošanas finansēšanu.

Uzrunājot ārstus, atklājās, ka streika lielākais uzsvars nav likts uz atalgojumu, bet gan ģimenes ārstu neatkarīgu prakšu attīstību, kamēr ministrija maigi, tomēr uzstājīgi ārstiem un sabiedrībai “potē” kopprakšu modeļa veidošanu.

Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide par kopprakšu veidošanu saka, ka tas esot pieteikts kā brīvprātīgs process, taču finansējumu prakšu attīstībai Veselības ministrija paredzējusi tikai koppraksēm, tas ārstus nostāda nevienlīdzīgā situācijā. “Pro­ti, ja veselības aprūpei atradīsies papildu finansējums, tad ar līdzekļiem nevis stiprinās jau pastāvošās privātprakses, bet tieši otrādi – finansējumu dos jaunajām koppraksēm. Tā ir nevienlīdzīga konkurence un finanšu sadalījums,” saka S. Veide.

Viņa turpina, sakot: “Reforma tika veidota, neiesaistot Ģimenes ārstu asociāciju. Mūs tikai informēja, ka saskaņā ar reformas plāna projektu turpmāk tiks veidotas kopprakses. Ģimenes ārstu asociācija šim modelim iebilda, jo šādi tiek sagrauta līdzšinējā ārstu prakses darba organizācija, turklāt ministrijai nav argumentu, kāpēc tas būtu jādara. Nav arī pamatojumu, kādus labumus no kopprakšu izveides iegūst ārsti, ja secinām, ka kopprakšu pakalpojumu klāstam nāks klāt papildu diennakts dežūras. Lielās slimnīcas jau tagad nodrošina diennakts dežūras, ja šie dežūrdienesti nedod vēlamo rezultātu, tad ministrijai jāanalizē, kur ir problēma. Kāpēc kaut ko iznīcināt, ja var efektivzēt resursus, kas jau darbojas? Katrā reformā jāiegulda jauni līdzekļi, bet mēs redzam, ka to nozarē trūkst.”

Veselības reforma paredz ģimenes ārstus savienot kopprakšu tīklos, kas no šī gada rudens daļēji būtu pakļauti pašvaldībām. “Tādā gadījumā arī visa prakšu uzturēšanas nauda plūdīs caur pašvaldībām un ģimenes ārstu individu­ālās prakses zaudēs savu neatkarību. Ja šo priekšlikumu izdosies ieviest, turpmāk pašvaldības būs tās, kas nodrošinās katra ģimenes ārsta daudzu gadu gaitā izveidoto prakšu funkcionēšanu, piemēram, apgādi ar tehnisko nodrošinājumu, higiēnas precēm un telpu uzkopšanai vajadzīgajiem līdzekļiem, maksās par īri, beidzot ar algām medicīnas personālam.

Protams, ar varu neviens nevar ģimenes ārstu piespiest pievienoties koppraksei, taču mēs, ģimenes ārsti, jau tagad saprotam, ka ir simtiem veidu, kā to panākt. Viens no tādiem instrumentiem ir nemitīgas kontroles un inspekcijas, kas, maigi sakot, norādīs uz to, ka tā “bodīte” ir jāslēdz, vai arī – lūk, izeja, iestājieties koppraksē!

Nevienam neinteresē, cik daudz līdzekļu, pūļu un laika katrs ģimenes ārsts ieguldījis attīstībā. Man ir vairāk par diviem tūkstošiem pacientu, līdz ar to par atalgojuma jautājumu nesūdzos, taču tas ir daudzu gadu saimnieciskās un profesionālās darbības rezultāts, kāds gan te pašvaldības nopelns? Pati protestā nepiedalīšos, jo atsevišķi protesta uzstādījumi man nav pieņemami, taču saprotu arī kolēģus, kuri strādā lauku teritorijās un kuriem nav tāds pacientu loks, lai nopelnītu pietiekamas algas sev un medmāsai, par pārējo nerunājot,” pauž kāda Cēsu ģimenes ārste, kura bija gatava runāt par protesta pamatbūtību, saglabājot anonimitāti.

Savukārt ģimenes ārsti Ilona un Jānis Prinduļi, kas strādā Liepā un Cēsīs, streikā nepiedalīsies, jo jau iepriekš zināms atvaļinājuma galamērķis ārpus valsts robežām, tomēr uzskata, ka vadzis ir lūzis, un kolēģu rīcību atbalsta. “Ģi­me­nes ārsti ir ļoti noslogoti, taču finansējuma nav, nav arī risinājumu. Ģimenes ārsti visus gadus ir tikai samierinājušies un piekrituši. Protams, vairākums negrib iesaistīties koppraksēs. Pirms 20 gadiem bija poliklīnikas, tad neviens mums nejautāja, ko vēlamies, kā turpmāk strādāsim, vienkārši lika izveidot privātās ārstu prakses. Kad abi ar vīru vēlējāmies dibināt koppraksi, mums neļāva, bet tagad, 20 gadus vēlāk, kad esam nostabilizējušies, izpirkuši, izremontējuši privātās telpas, par saviem līdzekļiem cīnījušies, kā nu pratām, mūs grib savienot un apvienot, atkal viss būs kopējs. Nē! Neesam ar mieru! Ja 20 gadu garumā esi cīnījies un nevienam par tevi nav bijusi nekāda interese, tad tagad streiks ir loģisks un pamatots, jo visu laiku dzirdam tikai to, ka naudas nav, bet, lai līdzekļus rastu, atkal kādam kaut ko atņems.

Runājot par e-veselību, grūti kaut ko pateikt, jo šī sistēma tā pa īstam nemaz nav izmēģināta. Turklāt cik efektīvi tā darbosies miestiņā, kurā nav interneta vai elektrības? Mācībās, kurās piedalījāmies, neko nevarējām nosūtīt, mums atbildēja, ka tās esot tikai mācības. Pati sistēma ir ļoti vāja. Vāja, lēna un nepārdomāta,” saka I. Prindule. Arī Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja S. Veide pasvītro, ka ārsti jau gadiem strādā ar datoriem un dažādām medicīnas programmām, viņiem nekas nav jāapgūst. Brāķis ir pati e -veselība, lai tajā darbotos, vēl daudz jāpiestrādā. Taču vakar televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” Mi­nist­ru prezidents Māris Kučinskis stingri pauda nostāju, ka e-veselības sistēmas ieviešanu atlikt negrasās.