Atzīmējot simts gadu senu notikumu – Cēsu kaujas, kas apstiprināja Latvijas un aizstāvēja Igaunijas valstiskumu -, 22. jūnijā tagadējā Priekuļu novada Skangaļos, pieminot šeit, pie Skangaļu muižas, kaujās kritušos, jaunizveidotā piemiņas ansamblī satikās Latvijas un Igaunijas valsts prezidenti. Kaujās pie Cēsīm, kas risinājās arī tagadējā Priekuļu novada pagastos, vietās, kur visvairāk zaudētas dzīvības, nu ir piemiņas akmeņi.

Latvijas Valsts prezidents Rai­monds Vējonis un Igaunijas Valsts prezidente Kersti Kaljulai­da, abu valstu augstas militārpersonas, Igaunijas augstākās militārās mācību iestādes, abu valstu kareivju un Zemessardzes pārstāvji, Latviešu Strēlnieku apvienības dalībnieki ar vainagu nolikšanu godināja te kritušos brīvības cīnītājus.

1918. gadā dibināto valstu Igaunijas un Latvijas Neatkarības karā 1919. gada vasarā cīnījās arī igauņu Kalevlaste Maleva bataljons. Pie Skangaļiem viņi saskārās ar vācu formējumu. Tagad Skangaļu muižas teritorijā, par kuru rūpējas mūsdienīga viesu nama saimnieki, izvietota piemiņas vieta kritušajiem. No Igaunijas zemes nācis, šeit iegūlis iespaidīgs laukakmens. Pie tā plāksne, kurā iekalti Skangaļos kritušo igauņu karavīru vārdi. Pateicībā par atdotajām dzīvībām, Skanga­ļos tika nodziedātas abu valstu himnas. Tās pavadīja Igaunijas militārais orķestris. Jaunizveido­tajā piemiņas vietā tas skandēja arī dzīvi apliecinošus maršus.

Liepas ciema centrā Neatkarī­bas karā kritušo piemiņai piemineklis uzcelts jau pagājušā gadsimta 30.gados, un gadu desmitos nav iznīcināts. Pieminekļa pakāje veidota kā bulta, katrs solis ir kā pakāpiens un ved augšup. Šo ceļu svinīgā solī 22. jūnija rītā, viens otram līdzās ejot, mēroja Latvijas un Igaunijas prezidenti, kā arī abu valstu augstākās militārpersonas. Arī Liepā sagūla zilibaltu un sarkanbaltu ziedu kompozīcijas.

Pašā piemineklī kritušajiem igauņiem pateicība izteikta ar šādiem vārdiem: “Paldies, igauņi, ka nācāt mums palīgā!” Kaleviešu kaujas zaudējumi pie Skangaļu muižas, kritušos un ievainotos kopā ņemot, ir 58 karavīri.
Jaunā piemiņas vieta Skangaļos tapusi ar Latvijas un Igaunijas nevalstisko organizāciju līdzdarbību. Pestīšanas armijas Latvijā vadītājs Roberts Tuftstrems, kas saim­nieko Skangaļos, uzsver, ka piemiņas akmens muižas teritorijā ikvienam brīvi pieejams.

Pie Raunas upes dzelzceļa tilta, arī Veselavas kapsētā, kur padomju gados neaiztikts palicis piemineklis Neatkarības karā kritušajiem, ik vasaru gulst ziedi ar baltām, zilām un sarkanām ziedlapām. “Tas jau ir kā rituāls pirms pašiem Jāņiem,” saka Elīna Sta­pulone, Priekuļu novada domes priekšsēdētāja. Viņa novadnieku uzdevumā 22. jūnijā labprāt apmeklē Neatkarības kara notikumu zīmīgās vietas. Šopavasar izlemts tajās nolikt rudzupuķu pušķus. Kad izbraukti asfaltētie un baltie lielceļi, goda pienākums izpildīts, klāt laiks Jāņu svētku izjutām.

1919. gada kaujās dzīvi palikušajiem 23. jūnijs kļuva par īpašu dienu uz visu mūžu – dienu, kad lielgabali klusē un var līgot balti mākoņi. Šī miera diena Igaunijas Republikā arī šobrīd ir gaviļu diena – valsts svētku brīvdiena. Tas ir laiks, lai pieminētu varoņus un svinētu Neatkarības dienu.