Ziņas

Redzeslokā

Pēc sajūtām uz tirdziņu

Tirgošanās iet vaļā. Rožu laukumā notikušais pirmais Ziemassvētku tirdziņš raisīja cēsnieku lielu uzmanību, kuri pērkot un garšojot centās ievērot arī noteiktos distancēšanās norādījumus. Foto: Jānis Gabrāns

Rožu laukumā Cēsīs aizvadīts pirmais Ziemassvētku tirdziņš.

Kā norāda Cēsu kultūras centra kultūras projektu vadītāja Kristīne Timermane – Malēja, šogad bijusi vēlme radīt nedaudz jaunu tradīciju, veidojot noskaņu tirdziņu: “Gribam, lai tas ir skaisti noformēts tirdziņš, mums ir 24 vienādas nojumes, un tas bija viens no tirgotāju skaitu regulējošiem faktoriem. Negribējām, lai burzma būtu pārāk liela. Ar savām teltīm tirgotāji šoreiz nevar nākt.”
Vīrusa skarto skaits ik dienu joprojām liels, varbūt nebija pareizi rīkot šādu pasākumu, kas pulcē lielāku skaitu ļaužu. Tiesa, kāds tirdziņa apmeklētājs norādīja, ka ir tik jauki, ka tiek radīta kaut klusināta, bet svētku sajūta. Esot labi redzēt, ka pilsētā ir cilvēki, ka neesot viens šajā pandēmijas laikā.

K. Timermane – Malēja skaidro, ka arī kultūras darbinieki nemitīgi seko līdzi aktuālajai informācijai par saslimšanas gadījumiem un, ja Cēsīs to kļūs vairāk, kaut iepriekšējā vakarā varot pieņemt lēmumu tirdziņu atcelt: “Vēl jau nav arī zināms, kādus ierobežojumus pieņems valdība, varbūt šāda tirgošanās vispār tiks atcelta. Bija domāts, ka tirdziņš būs divas sestdienas, bet sapratām, ka tad cilvēku pieplūdums varētu būt vēl lielāks. Domājam, kā turpmākajās svētdienās pastiprināt masku lietošanas kontroli. Lai gan lielākais vairums apmeklētāju ievēroja, ka Rožu laukums ir tirgošanās vieta, kur maskas ir obligātas, bija arī daži, kuri to neapzināti vai apzināti ignorēja.”

Viņa arī skaidro, ka tirdziņi tiek rīkoti arī tāpēc, lai vietējie mājražotāji, kuru tirgotāju vidū bija visvairāk, šajā laikā varētu kaut ko nopelnīt, jo daudzas iespējas viņiem liegtas.

Šo iespēju novērtēja tirgotāji, atzīstot, ka arī viņiem svētdiena radījusi jauku svētku sajūtu. Kosmetoloģe Kristīne Fjodoro­va, kura jau četrus gadus piedāvā arī pašas radīto kosmētiku ar zīmolu “K. Deserts”, vērtēja, ka šajos gados Cēsīs kļuvusi atpazīstama, cēsnieki arvien vairāk meklējot viņas produkciju, un tāpēc viņa ar prieku izmantojot iespēju piedalīties Ziemassvētku tirdziņā: “Īpaši šogad, kad kosmetologa pienākumus pildīt nevaru, bet visu laiku varu veltīt kosmētikas ražošanai. Citus gadus nācās rauties uz abām pusēm. Darba netrūkst, jāsagatavo produkcija veikaliem, tirdziņiem, drīz atvērsies mans interneta veikals. Nepieteicos uz visām svētdienām, tikai uz pirmo un pēdējo. Lai tiek šī iespēja arī vēl kādam.”

Tirdziņa rīkotāji bija parūpējušies, lai piedāvājums būtu iespējami daudzveidīgāks, var teikt, ka katru jomu pārstāvēja viens tirgotājs. Pa vienam keramikas, medus, kosmētikas tirgotājam. Kāds varbūt nodomāja, ka bija maza izvēle, bet, no otras puses, nebija jāapjūk piedāvājumā, kā tas gadās plašajos tirgos, kur n-tie keramikas vai adījumu tirgotāji un pircējs tā apjūk piedāvājumā, ka aiziet no tirdziņa tā arī neko nenopircis.

K. Timermane – Malēja skaidro, ka šogad kopā ar Dainu Avotu, kura uzņēmusies šī tirdziņa rīkošanu, īpaši strādāts tieši pie piedāvājuma daudzveidības, lai, ņemot vērā nelielo tirgotāju skaitu, būtu iespējami plašāks sortiments.

Jolanta Sausiņa no uzņēmuma “Kalna Paltes” cepa pankūkas, viņu stendā varēja nogaršot un nopirkt dažādas mērces, pesto. Viņa saka, ka ir labi šādi iziet tautās ar savu piedāvājumu: “Mēs mājās gatavojam, testējam, dodam garšot draugiem, bet tas ir tāds – savējo loks. Gribas saprast, vai garšo arī nepazīstamiem. Tirdziņš dod šo iespēju, un, ja saņem pozitīvas atsauksmes, tas nozīmē, ka viss ir kārtībā. Secinām, ka cēsnieki ir gard­ēži, arvien vairāk izvēlas dažā-das asākas mērces. Agrāk tā nebija.”

Pircēju netrūka, vairums bija maskās. Ik pa laikam no skaļruņiem skanēja aicinājums ievērot valstī noteiktos distancēšanās ierobežojumus. Protams, ne ik uz soļa šie divi metri tika ievēroti, bet, kā jau tirdziņā, kustība nerima – vieni gāja prom, citi nāca klāt, pie stendiem ilgi neuzkavējās, ja vien nebija doma ko nopirkt. Pie stendiem, kur tirgoja pārtiku, tādu gan nebija daudz, veidojās rindas, bet arī tur atstatums tika ievērots. Daudzi nāca ar ģimenēm, lai papriecātos par eglīti, nofotografētos pie tās. Kā atzina tirgus apmeklētāja Ilze, šī ir iespēja sajust smaržas, garšas, redzēt, dzirdēt un smaidīt…, un mirklis pilnīgi apstājas: “Šogad jau tik daudz ir atņemts, tāpēc nolēmām kaut nedaudz šo svētku sajūtu iegūt, un ieguvām!”

Tirdziņš visas četras svētdienas notiek arī koprades mājas SKOLA6 pagalmā, kur var iegādāties dizaina lietas un dāvanas, kas tapušas koprades mājas uzņēmumos. Šajā laikā atvērtas arī Cēsu Sv. Jāņa baznīcas durvis, lai cilvēki var uz pilsētu paraudzīties no baznīcas torņa.