Maija otrajā pusē pēc rekonstrukcijas darbu atsāka Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa īslaicīgās aizturēšanas vieta, un policistiem aizturētie vairs nebija jāved uz kaimiņu pilsētām.

Cēsu iecirkņa priekšnieks Aldis Pāže stāsta, ka, veicot remontu, kas sākās pērn augustā, pārbūvēts viss pirmais stāvs. Rekonstruēta ne tikai īslaicīgās aizturēšanas vieta, uzlabota darba vide arī darbiniekiem, kuri nodarbojas ar konvojēšanu, patruļdienestu.

Darbi veikti par finansējumu, ko piešķīra Norvēģijas finanšu instruments. Kopumā Latvijai tika piešķirti aptuveni 2,5 miljoni eiro, lai desmit policijas iecirkņos uzlabotu apcietināto personu apstākļus. Šo desmit skaitā bija arī Cēsis, kur darbiem tika atvēlēti aptuveni 160 tūkstoši eiro.

“Norvēģija finansējumu piešķir tikai tam, lai uzlabotu īslaicīgās aizturēšanas vietas, lai tur tiktu ievērotas Eiropas Savienības prasības, cilvēktiesības, kam viņi pievērš lielu uzmanību. Tā kā mūsu iecirkņa dežūrdaļa jeb operatīvā struktūrvienība un īslaicīgās aizturēšanas vieta ir divas neatņemamas sastāvdaļas, tika sakārtots viss pirmais stāvs. Šajā operatīvajā struktūrvienībā darbinieki dežūrē 24 stundas diennaktī, tāpēc arī viņiem nepieciešami atbilstoši apstākļi. Pretējā gadījumā veidotos situācija, ka apcietinātajiem dzīves apstākļi tiek uzlaboti, bet policijas darbiniekiem jāstrādā neatbilstošās telpās,” stāsta A. Pāže.

Konkursā par darbu veikšanu tika saņemti astoņi pieteikumi, uzvarēja Limbažu uzņēmums “ACB būve”. Iecirkņa priekšnieks norāda, ka sākumā varbūt nedaudz skeptiski raudzījušies, vai netiks piesaistīti dažādi apakšuzņēmēji, kā ierasts šādos būvniecības konkursos, kas nereti rada problēmas, taču sadarbība izrādījusies ļoti veiksmīga: “Limbažnieki strādāja ļoti godprātīgi. Varam teikt tikai to labāko, darbs ritēja ļoti raiti, to veica plānotajos termiņos un nepieciešamajā kvalitātē.”

Darbu ietvaros arī nomainītas galvenās ieejas durvis, pārbūvēts pirmā stāva foajē, kas tagad ir plašāks, ērtāks, veiktas daudzas pārbūves. A.Pāže stāsta, ka būvniecības gaitā atklājušies iepriekšējo celtnieku brāķi, kas bijuši paslēpti zem dekoratīvā apšuvuma. To noņemot, daža siena burtiski gāzusies virsū, jo turējusies tikai apšuvumā. Tagad viss sakārtots atbilstoši prasībām.

Iecirkņa priekšnieks informēja par pārmaiņām, ko ienesusi rekonstrukcija: “Agrāk īslaicīgās aizturēšanas vietā varēja ievietot 34 cilvēkus, pēc remonta – tikai 17. Atbilstoši prasībām kamerā var atrasties tikai divi cilvēki, agrāk – četri. No deviņām kamerām astoņas divvietīgās, viena – vienvietīgā. Kamerās atdalīts privātums, uzlikta moderna santehnika. Atbilstoši prasībām īslaicīgās aizturēšanas vietās jābūt triecienizturīgam aprīkojumam, iekārtojumam, lai nav iespējams salauzt. Katrā kamerā ir videonovērošana, kas atvieglo darbu dežurantiem. Uzreiz gan jāpaskaidro, ka videonovērošana nav visā kamerā, ir ievērots privātums.”

Ja pirms rekonstrukcijas aizturētie kamerās dažkārt uzturējās ilgstoši, tagad veiktas izmaiņas normatīvajos aktos un īslaicīgās aizturēšanas vietā aizturēto nedrīkst turēt ilgāk par septiņām diennaktīm.

A. Pāže stāsta, ka kamerās nonāk ne tikai Cēsu daļas teritorijā aizturētie. Ja kaimiņpilsētā ir kāda lieta, kur aizturētas vairākas personas, kurām nav ietiecams atrasties viena iecirkņa telpās, tās sadala pa vairākiem iecirkņiem. Tas ļauj izvairīties no iespējas, ka personas sazinās, lai vienotos par kopīgu liecību, jo “gaisa pasts” īslaicīgās aizturēšanas vietās strādājot ļoti ātri.

Kamēr Cēsīs nav izbūvēta atskurbtuve, ir jautājums par ieriebušo personu aizturēšanu. A. Pāže skaidro, ka uz īslaicīgās aizturēšanas telpām viņas netiks vestas: “Ir likums par policiju, kas nosaka, kādos gadījumos viņus ņemam. Jā, tajā teikts, ka šādas personas var turēt līdz 12 stundām līdz atskurbšanai, bet ir kāds svarīgs nosacījums. Proti, likumā noteikts – speciāli aprīkotās telpās, bet mums nav telpas, kas paredzētas šādām personām. Tām ir citas prasības. Cerams, ka Cēsīs sekmīgi realizēsies jautājums par atskurbtuvi, kas ļaus atrisināt arī šo problēmu.”

Pirmais stāvs sakārtots, tagad policijas darbiniekiem tikpat modernu un labiekārtotu gribas redzēt arī otro un trešo stāvu. A. Pāže norāda, ka daudzi jautājumi ir procesā. Šogad finansējums paredzēts lietus ūdeņu kanalizācijas izbūvei, iesniegta tāme automašīnu stāvlaukuma asfaltēšanai un bruģēšanas darbiem. Ēka iekļauta energoefektivitātes programmā, lai šogad pabeigtu savulaik sākto fasāžu siltināšanu. Ir cerība, ka reizē tiks mainīta arī apkures sistēma. Ir arī citas ieceres telpu atjaunošanai.

“Plānu daudz, gribam cerēt, ka tie īstenosies. Gribas, lai visa māja būtu atjaunota, jo, aizbraucot ciemos pie kolēģiem Igaunijā vai Lietuvā, varam ar skaudību novērtēt apstākļus, kādos strādā šo valstu policija,” atzīst A. Pāže.