Ziņas

Sabiedrība

Pēc pedagogu algu publiskošanas pašvaldībās LIZDA mudina skaidrāk noregulēt šo jautājumu

Ņemot vērā, ka virkne pašvaldību ir publiskojušas to izglītības iestāžu pedagogu atalgojumu, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aicina pārskatīt Saeimā otrajā lasījumā pieņemtos grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kurš tostarp uzliks pienākumu publiskot izglītības iestāžu darbinieku un amatpersonu atlīdzību.

LIZDA ir nosūtījusi vēstuli Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai, kurā norāda uz izskanējušo ziņu, ka deputāti otrajā lasījumā pieņēmuši normu arī par pedagogu algu publicēšanu, jo priekšlikuma tekstā minēti vārdi “darbiniekiem un amatpersonām”. Tomēr, kā norādīja arodbiedrībā, likums tāpat nosaka, ka uz pedagogiem atbilstoši pedagogu amatu sarakstam, zinātnisko institūtu akadēmiskajos amatos nodarbinātajiem, ostu pārvaldniekiem un citiem ostu darbiniekiem attiecas tikai atsevišķas likuma normas. LIZDA uzsver, ka ar darbiniekiem ir jāsaprot vienīgi izglītības iestāžu tehniskie darbinieki, kuru atlīdzība tiek finansēta no pašvaldību budžeta.

Arodbiedrībā skaidroja, ka likumdevējam būtu skaidrāk jāformulē likumprojektos ietvertais normatīvais regulējums, jo, jau sākot ar 2018.gada janvāri, atsevišķas pašvaldības savās mājaslapās publicē arī pedagogu algas, kas radījis virkni domstarpību un neizpratnes. Kā novēroja aģentūra LETA, internetā brīvi pieejami virknes pašvaldību, tostarp Rīgas izglītības iestāžu pedagogu algas, sarakstos parādot tikai saņemto naudas apjomu, nenorādot slodzi, kā arī papildu veicamos pienākumus, par ko var tikt izmaksātas piemaksas.

Pedagogiem joprojām nav noteikts tāds nodarbinātības nosacījums kā darba laiks. Izglītības likums nosaka, ka Ministru kabineta kompetencē ir noteikt pedagogu darba slodzes lielumu, proti, stundu skaitu vai pedagoģisko likmi, par kuru noteikta zemākā mēnešalga. Pedagogi ir nodarbināti uz ļoti nevienlīdzīgām slodzēm, arī samaksa par likmi ir būtiski atšķirīga skolēnu skaita un līdz ar to piešķirtās budžeta mērķdotācijas dēļ. Zemās algas dēļ daudzi pedagogi strādā blakus darbā, veicot tehnisko darbinieku amata pienākumus. Līdz ar to publiski tiek norādīts uz milzīgo nevienlīdzību gan salīdzinot izglītības pakāpes, gan izglītības iestāžu tipus, piekodināja LIZDA.

LIZDA uzskata, ka, publicējot fizisku personu datus, tai skaitā pedagogu atalgojumu, sasniedzamais mērķis ir skaidrība par valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu izlietojumu. Tomēr vienlaicīgi būtu arī jāizsver, vai, sasniedzot vienu mērķi, netiek pārkāptas citu sabiedrības locekļu tiesības. Arodbiedrība uzsver, ka pedagogu atalgojuma aprēķins pietiekami skaidri ir noteikts Pedagogu darba samaksas noteikumi.

Tāpēc LIZDA lūdz komisiju atkārtoti izskatīt likumprojektu, kā arī rast iespēju uzaicināt LIZDA uz komisijas sēdi, lai diskutētu par šiem grozījumiem.

Kā ziņots, Saeima atbalstīja vairākus deputāta Inta Dāldera (V/Par!) priekšlikumus, kas paredz publiskot arī Latvijas Bankas, izglītības iestāžu, kā arī valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību darbinieku un amatpersonu atlīdzību. Iepriekš Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šos ierosinājumus bija noraidījusi. Tomēr šodien Saeima šādas izmaiņas atbalstīja, otrajā lasījumā lemjot par grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.

Saeimas atbalstītie ierosinājumi paredz, ka regulējums par atlīdzību publiskošanu attiecas arī uz visiem Latvijas Bankas, vispārējās izglītības iestāžu, profesionālās izglītības iestāžu, kā arī profesionālās ievirzes izglītības iestāžu darbiniekiem un amatpersonām. Priekšlikumi paredz, ka valdība var noteikt tādas Latvijas Bankas amatpersonas un darbiniekus, kuru atalgojums un naudas summas, kas viņiem pienākas, nav publicējamas valsts drošības apsvērumu dēļ, kā arī gala termiņu, kura notecējuma beigās šī informācija kļūst atklāti pieejama Latvijas Nacionālajā arhīvā.

Tas attiektos arī uz valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un kapitālsabiedrībām, kurās valsts, pašvaldības vai publiski privātajai kapitālsabiedrībai pieder visas kapitāla daļas. Arī šeit Ministru kabinets varētu noteikt izņēmumus.