Ziņas

Sabiedrība

Pēc laivām pieprasījums liels

Baudīt vasaru. Karstā un saulainā vasara radījusi lielu pieprasījumu pēc laivām, un katru dienu Gaujā un citās upēs netrūkst laivotāju.Foto: Indars Krieviņš

Tūrisma industriju Latvijā būtiski ietekmē laika apstākļi. Ja ārzemju tūristi braucienus plāno laikus un tad cenšas savas aktivitātes piemērot reālajai situācijai, Latvijas aktīvā tūrisma cienītāji parasti vadās pēc konkrētā brīža situācijas. Ja brīvdienās labs laiks, tātad – var doties dabā.

Šovasar gandrīz katru dienu laiks karsts, saulains un tāpēc liels pieprasījums pēc aktivitātēm uz un pie ūdeņiem. Lielā cieņā laivošana, un visi laivu iznomātāji atzīst, ka darba netrūkst. Arī Cēsu tūrisma informācijas centrā katru dienu ienāk ārzemju tūristi, lai interesētos par laivu nomu.

Informācijas centra vadītāja Andra Magone stāsta, ka šovasar tiešām interese milzīga: “Pie mums ar šādu vēlmi iegriežas ārzemnieki, savukārt latvieši paši atrod laivu iznomātājus. Cenšamies noskaidrot, cik ilgi vēlas braukt, iespējamos maršrutus un tad, vadoties pēc šīs informācijas, iesakām trīs, četrus laivu iznomātājus. Ja tūristi tomēr paši nav gatavi viņus meklēt, sazināmies, palīdzam. Par lielo interesi liecina kaut vai tas, ka pirms pāris nedēļām vienā otrdienā nevienam no laivu iznomātājiem nebija brīvu laivu.”

Cēsu pusē netrūkst šo pakalpojumu sniedzēju, ir gan lielāki operatori ar plašāku piedāvājumu, gan mazie iznomātāji, kuru piedāvājumā ir dažas laivas. Šovasar darba pietiek visiem.

Laivo gan vietējie, gan ārzemnieki

Laivu nomas “Žagarkalns” pārstāvis Vadims Kameņevs stāsta, ka šovasar pieprasījums pēc tūrisma pakalpojumiem audzis visā valstī. Viņš arī norāda, ka ārvalstu tūristu pieplūdumu nevar norakstīt uz jauko vasaru, jo viņi savus braucienus plāno ļoti savlaicīgi: “Varbūt tie tomēr ir politiski – ekonomiskie apstākļi. Vecajā Eiropā joprojām aktuāls ir imigrantu jautājums, kam dažviet ir negatīva pieskaņa, tāpēc tūristi brauc uz kādu mierīgāku reģionu. Otrkārt, viņi citas Eiropas valstis jau apceļojuši un arvien vairāk atrod ceļu uz jauno Eiropu – uz Baltiju, uz Latviju, un domāju, ka tūrisma plūsma arvien pieaugs. Redzam, ka aug ceļotāju skaits no valstīm, kuras iepriekšējos gados bija reti pārstāvētas, piemēram, no Čehijas. Viņu aktivitāte grūti izskaidrojama, jo, manuprāt, Latvija līdz šim nav aktīvi strādājusi, lai ieinteresētu čehus par mūsu valsti. Parunājot ar čehiem, uzzinām, ka valsts ekonomika piedzīvo izaugsmi, viņiem šobrīd mazākais bezdarbs Eiropā, audzis atalgojums, tāpēc radusies iespēja paceļot. Šogad jūtami vairāk arī austriešu un holandiešu.”

V. Kameņevs stāsta, ka vāciešiem un poļiem laivu braucieni ļoti iecienīti, tur attīstīta laivošanas klubu sistēma. Biedriem katru gadu noteikti kilometri jāno­brauc ar laivām.

“Pieaugot kopējai tūrisma plūsmai, pieaug arī pieprasījums pēc laivu izbraucieniem. Droši vien, ka šogad to sekmē arī labvēlīgie laika apstākļi. Tiešām ir dienas, kad brīvu laivu nav. Arī pāris tuvāko nedēļu nogalēs visas rezervētas,” saka V. Kameņevs. Pieprasīti arī braucieni ar plostiem, bet tos izvēlas tikai Latvijas atpūtnieki.

Līgatnē darbojas Makara tūrisma biroja kanoe kempings, un arī Karīna Makare stāsta, ka pieprasījums pēc laivām liels: “Šādā vasarā tas ir tikai saprotami, jo aukstā, lietainā laikā neviens ar laivām braukt negrib. Braucēju vidū gan Latvijas, gan citu valstu ceļotāji. Mums ir kempings pie Līgatnes pārceltuves un Siguldā, tāpēc brauciena maršruts atkarīgs no tā, kur laivotāji apmetušies vai no kurienes ierodas. Rīdzinieki vairāk izvēlas maršrutu Līgatne – Sigulda, bet tie, kuri nakšņo Līgatnē, brauc no Cēsīm līdz Līgatnei. Maršruti mums ir dažādi, lai apmierinātu visdažādākās vēlmes. Ārzemju tūristi vairāk vēlas baudīt mūsu dabas jaukumus, vietēji vēlas vienkārši izbaudīt brīvdienas.

Arī Juris Zaķis no laivu nomas “Jenču laivas” stāsta, ka darba šovasar netrūkst. Jūlijā jau tas allaž tā esot, bet šogad daudz braucēju arī darba dienās. Visvairāk laivu iznomātāju tomēr esot no Latvijas, lai gan arvien aug ārzemnieku skaits, kuri vēlas iepazīt Gauju.

Neatstāt nevajadzīgo upmalā

Dabas tūrismā ir divi aktuāli jautājumi: atkritumi un šajā vasarā arī -ugunsdrošība. Laivu iznomātāji norāda, ka par šiem jautājumiem tiek runāts ar laivotājiem, aicinot ievērot gan ugunsdrošību, gan sakopt aiz sevis, ja nolemts kaut kur piestāt un ieturēt maltīti. Viņi iesakot atkritumus savākt maisos un tad gala punktā nodot operatoriem. V. Kameņevs norāda, ka kopumā situācija ir daudz labāka, nekā pirms vairākiem gadiem, lai gan viss joprojām nav perfekti: “Par to paldies Gaujas nacionālajam parkam, kas pēdējos gados aktīvi seko līdzi tīrībai un divreiz nedēļā savāc atkritumus apmešanās vietās. Gribētos cerēt, ka mainās arī cilvēku apziņa, bet pārāk daudz tam neticu.”

J. Zaķis norāda, ka atvestos atkritumus labprāt pieņem, jo, lai arī uzņēmējiem tās ir papildu izmaksas, tomēr rūpes par dabu esot pirmajā vietā: “Ja kādā galamērķī ir atkritumu konteineri, izberam tur. No Līgatnes pašvaldības dzirdēts, ka viņiem atkritumu izvešana pie pārceltuves izmaksājot daudz, bet tas ir gan tāpēc, ka ūdenstūristu daudz, gan, gribētos cerēt, ka aug cilvēku apziņa, un viņi ved atkritumus līdzi, lai no tiem atbrīvotos ceļojuma galapunktā. Un labāk, ja viņi tos izmet konteineros, nevis atstāj kaut kur krastmalā.”

Ar uguni uzmanīgi

Šobrīd aktuāla ir ugunsbīstamība, par to ceļotāji tiekot brīdināti. “Žagarkalna” pārstāvis norāda, ka šādā laikā tūristu apmetnēs varbūt vajadzētu aizliegt kurināt ugunskurus, bet vienmēr paliek jautājums, kas to izkontrolēs? Viss tomēr ir katra paša ziņā. K.Makare stāsta, ka par ugunsdrošību ikviens tiek brīdināts, bet ārzemnieki, īpaši vācu tūristi, nekad ugunskurus nekurinot, viņi ēdiena gatavošanai izmantojot prīmusus un pat tad pajautājot, kur tos drīkst lietot.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *