Cēsīs viesojās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, lai iepazītos ar paveikto projektu realizācijā, kā arī pārrunātu nākotnes ieceres.

Kopā ar novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu ministrs viesojās Cēsu Pastariņa sākumskolā un Izstāžu namā, jo šo ēku renovācijā tika izmantots Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējums. Abas ēkas kļuvušas energoefetīvākas, un ministrs atzinīga novērtēja objektos paveikto. “Druvai” K.Gerhards atzina, ka abās ēkās skaidri redzams reālais ieguvums: “Pas­tariņa sākumskolā būtiski sarucis energoresursu patēriņš.Ieguvums ir ne tikai finansiāls, objekts, kas ir pašā pilsētas centrā, sakārtots arī vizuāli. Prieks bija viesoties arī atjaunotajā Izstāžu namā. Redzētais Cēsīs liecina, ka paveikts daudz, lai pilsētu padarītu pievilcīgāku.”

Ministrs apmeklēja atjaunoto stadionu, kā arī tikās ar Latvijas Neredzīgo biedrības Cēsu teritoriālās organizācijas pārstāvjiem, lai pārrunātu nākotnes ieceres. Viņš pastāstīja par projektu, kas varētu mainīt situāciju šajā pilsētas apkaimē, kur iedzīvotāji sūdzas par aukstumu dzīvokļos, augstiem apkures rēķiniem, nesakoptu teritoriju. Jaunā iecere paredz izmantot Eiropas pieredzi, lai veidotu veselus energoefektīvus kvartālus.

“Apzinot, kur Latvijā šādus kvartālus varētu veidot, sadarbībai izvēlējāmies Neredzīgo biedrību un divas pilsētas – Cēsis un Liepāju -, jo tajās ir kvartāla kompaktums, proti, ir gan dzīvojamās, gan sabiedriskās ēkas, turklāt būs arī nozīmīgs ieguldījums sociālajā jomā. Līdzekļu programmai pietiks, to nefinansēs no valsts budžeta, bet no emisiju kvotu tirdz­niecības. Kopējās projekta izmaksas abās minētajās pilsētās varētu būt aptuveni desmit miljoni eiro. Svarīgi šos līdzekļus novirzīt tā, lai kvartāli Cēsīs un Liepājā tiktu izveidoti kā labi piemēri, lai pēc tam tehnoloģijas, kas tiks izmantotas, varētu izmantot arī citviet – valsts un privātajā sektorā -, veidojot energoefektīvu apbūvi, kas tērētu iespējami maz energoresursu. Šis būtu pilotprojekts ar lielu pievienoto vērtību,” uzsvēra K. Gerhards.

Ministrs viesojās arī uzņēmumā “Balticfloc” un apmeklēja Cīru­līšu teritoriju, kur iepazinās ar paš­valdības plāniem teritorijas attīstībā, tai skaitā par jaunu dabas taku un citu infrastruktūras objektu izveidi. Arī šo ieceru realizācijai būtu iespēja finansējumu piesaistīt no vairākām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vides programmām.
Novada domes priekšsēdētājs J. Rozenbergs atzinīgi vērtēja sadarbību ar VARAM, jo ministrija dod iespēju pašvaldībām izmantot dažādas atbalsta programmas: “Tik­ša­nās laikā gribējām parādīt, ko esam īstenojuši, ka esam to labi paveikuši, un pastāstīt, ka mums ir nākotnes redzējums. Cēsu vajadzību saraksts ir garš, tāpēc pārrunāsim turpmākās sadarbības iespējas.”

Jautāts par pašvaldību spēju izmantot dažādu fondu finansējumu, K. Gerhards norādīja, ka situācija valsts reģionos ir atšķirīga. Visātrāk pašvaldībām pieejamo naudu, piemēram, degradētās vides sakārtošanai, apgūstot Latga­les plānošanas reģionā, jo bija īpaša programma un pašvaldības spēja vienoties par mērķiem un izpildījumu. Dažās lielajās pilsētās fondu līdzekļu izmantošana neveicoties tā, kā gribētos. “Cēsu novads ar to tiek labi galā, tāpēc valstiskā līmenī jādomā par atbalstu reģionu attīstības centriem, kuriem ir skaidrs attīstības redzējums, un Cēsis ir viens no šādiem centriem,” norādīja ministrs.

“Druva” ministram arī jautāja, kāda ir situācija reģi­onālajā reformā, kas, šķiet, pieklususi. K. Gerhards pastāstīja, ka Ministru kabineta komiteja, valdība konceptuāli atbalstījusi nākamo soli, bet turpinās diskusijas ar Latvijas Pašvaldību savienību: “Reformas turpinājumam ir atbalsts no lielajām pilsētām, no Reģionālo attīstību centru apvienības, un šīs pašvaldības pārstāv 70 procentus iedzīvotāju, bet nav atbalsta no Latvijas Pašvaldību savienības, kas pārstāv visas pašvaldības, tur nevar atrast vienotu viedokli.

Manuprāt, Cēsu un apkārtējie novadi būtu piemērs, kur vajadzētu atteikties no emocijām, ambīcijām, nesapratnes un veidot sadarbību, jo viena pašvaldība otru tikai papildina un bagātina.”

Ministrs nebija gatavs prognozēt, kad reģionālajai reformai varētu būt reāla virzība, taču norādīja, ka dzīve un ekonomiskās attīstības tendences visu saliks pa vietām: “Ja skatāmies kaut vai uz mazo novadu pašvaldību iespēju pieteikties struktūrfondu finansējumam uzņēmējdarbības attīstībai, no 89 novadiem nepieteicās 36, ir palikusi neizmantota nauda. Tātad pašvaldībām nav ideju, kur šo naudu izmantot, taču ir reģionālie attīstības centri, kas būtu gatavi to investēt uzņēmējdarbības attīstībai. Un, attīstoties šiem centriem, iegūtu arī apkārtējie novadi. Jāatzīst, ka reģionālā reforma līdz galam joprojām nav paveikta un, visticamāk, par šo jautājumu vēl ilgi diskutēsim.”