Ziņas

Sabiedrība

Pavasara tīrīšanas atspulgi sīkumtirgū

Pērk un pārdod. Sīkumtirgus Cēsīs gūst arvien lielāku popularitātiFoto: Māris Buholcs

Cēsu vecā tirgus paviljonā aizvadītajā nedēļā norisinājās jaunatklātais sīkumtirgus jeb lietotu mantu andelēšana, kurā piedalījās gan dalībnieki “ar pieredzi”

gan arī jauni interesenti.

Krāmu tirdziņš uzrunā pat tad, ja pašam nav bijusi interese kaut ko pirkt. Ar nopietnu senlaicīgu lietu – nozīmīšu, aksesuāru, suvenīru – un citu vērtīgu sīkumlietu piedāvājumu varēja sastapt divus kungus, aizrautīgus kolekcionārus. Viens no viņiem atzina, ka dažādu lietu uzpirkšana-pārdošana ir viņa dzīvesveids un arī bizness. Pie viņa interesenti varēja iegādāties pat nu jau vēsturisko “latiņu” monētu kolekciju īpašos vākos.

Uzrunātie krāmu tirgotāji atzina, ka nākuši uz sīkumtirgu pēc pavasara tīrīšanas veikšanas mājā, jo īpaši drēbju skapī.

Šoreiz sīkumtirdziņa piedāvājumā bija trauki, praktiskas kastītes, drēbes, kurpes, grāmatas, mājas saimniecībā nepieciešamās greznumu un virtuves lietas,

mūzikas plates, gana vēsturiski fotoaparāti, spēļmantiņas un daudz kas cits, kam cilvēki varētu atrast jaunu pielietojumu savās mājās.

Starp dažādām mugurā velkamām lietām, traukiem un citām mantām tirdziņā varēja nobaudīt arī ko ēdamu, piemēram, mājās gatavotus nātru – bazilika cepumus un biezpienmaizi. Tos gatavojusi Krista Peika, kura atzina, ka viņai nebūtu bijis interesanti stāvēt tirdziņā tikai ar apģērbu vien. “Jāsaka, ka nebiju rēķinājusies ar tādu interesi par nātru-bazilika cepumiem. Tas ir mans hobijs. Man patīk eksperimentēt, un šādi cepumi ir mans izmēģinājums,” viņa piekodina.

Kristiāna Sproģe bija ieradusies uz tirdziņu ar savu meitu. “Piedāvājam dažādas mantas, pamatā lietas, no kurām izauguši bērni, – rotaļlietas un apģērbu. Arī meitai šis ir liels piedzīvojums. Tēti ar dēlu atstājām mājās, šī ir tāda sieviešu padarīšana – tirgošanās. Piedalāmies, ne jau lai gūtu labumu, bet piedzīvojuma un kopīga laika dēļ. Tas ir laiks, ko varu pavadīt kopā ar savu meitu,” teic K.Sproģe un min, ka par ienākumiem, kas gūti no tirgošanās, visa ģimene varētu kopā aiziet uz restorānu. Viņa ne tikai tirgojusies, bet arī pati iegādājusies dažādas noderīgas lietas no citu piedāvājuma.

Bet Elīna Sokolova – Luca piedāvāja iegādāties spēles, kartītes, bižutēriju, dekoratīvos priekšmetus, tostarp svečturus. “Tā ir sava veida pavasara attīrīšanās. Man patīk atrast lietas, kas vēl ir labā stāvoklī, taču netiek lietotas, atrast tām jaunus saimniekus. Uz dzimšanas dienu saņēmu divas vienādas spēles. Kur otru likt? Nesu uz tirdziņu. Tāpat ir ar lietām, kas saistītas ar personīgām atmiņām, bet tās savā ziņā ir gana vērtīgas un ārā mest žēl. Tāpēc uz tirdziņu esmu atnesusi arī vairākas lietas, ko savulaik dāvājis bijušais draugs,” atzīst Elīna.

Tāpat tirdziņā “Druva” sastapa kādu kundzi, kura tirgojas ar saviem rokdarbiem – adītām zeķēm, cimdiem un dažāda izmēra lupatu tepiķiem. Kā viņa atzina, motivācija piedalīties sīkumtirgū viņai ir pavisam vienkārša – šeit netiek prasīta tik augsta samaksa par tirdzniecības vietu kā citur.

Sīkumtirgus idejas autore Kristīne Auniņa uzsver, ka tas, ko vēlas piedāvāt cilvēkiem, ir daudzveidība un izvēles iespējas. “Cilvēkiem nebūtu interesanti nākt, ja tirdziņā būtu tikai apģērbs un apavi, tāpēc esam priecīgi, ka te piedalās kā kolekcionāri, tā cilvēki, kas iztīrījuši no liekām mantām savu grāmatplauktu vai skapi,” viņa saka un atgādina, ka šāds sīkumtirgus Cēsīs ir regulārs notikums, tādēļ viņa iesaka uzdrīkstēties pievienoties arī citiem, kuri vēlas atbrīvoties no liekām, vēl lietojamām mantām, dodot tām iespēju tikt pie jauna saimnieka, bet pašiem priecāties par nelielu ienākumu.

Atbilstošu andelēšanās atmosfēru – mūziku un kafiju – gādāja radošā kafejnīca „Mala”, ar kuru sīkumtirdziņa organizatoriem ir izveidojusies laba sadarbība.

Ilze Fedotova