Ziņas

Sabiedrība

Pavasara sēja kavējas

Viss sagatavots. AREI Priekuļu pētniecības centra zinātniskā asistente Nelda Venta stāsta, ka sējai viss sagatavots.Foto: Marta Martinsone - Kaša

Labības sēja mūspusē šogad vēl nav sākusies, un pašreizējie laika apstākļi sējumiem nav labvēlīgi. Vairākums zemnieku pavasara sējas darbus atlikuši uz maija mēneša pirmajiem datumiem. Lai arī daba signalizē par pavasara iestāšanos, uz laukiem rosība maza. Vēl pagājušajā nedēļā šur tur manīja sniegu. Zeme daudzviet par slapju, tāpēc ar tehniku tīrumā tikt problemātiski. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “VAKS” komercdirektore un agronome Zinta Jansone informē: “Par ziemāju un vasarāju situāciju Vid­zemē var minēt, ka ziemāji pārziemoja pārsteidzoši labi, šajā kailsala ziemā vienīgi ziemas rapsis ir daļēji cietis. Aptuveni 25 % ir jāpārsēj. Ziemāji bija vitāli un spēcīgi, bet sakarā ar garo un auksto pavasari ražas potenciāls krītas. Lauksaimniekiem šis pavasaris būs izaicinājums un arī grūts, jo visi darbi būs jādara reizē. Vasarāju sēja ir sākusies, bet lēnu, jo laika apstākļi nav īpaši labvēlīgi sējai. Kā pirmās sēj lauku pupas, tad auzas, vasaras rapsi, kviešus un miežus. Ja skatāmies pieejamā informācijā, redzam, ka platības vasarājiem aptuveni saglabājas tādas pašas kā līdz šim.”

Līdzīgi kā daudzviet zemnieki gatavi sējas uzsākšanai, arī Agro­resursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centra darbinieki ir gatavībā doties sējas darbos, vien jānogaida, līdz mitēsies lietavas. Laukaugu selekcijas un ģenētikas nodaļas zinātniskā asistente Nelda Venta saka: “Pašlaik labības sēja nav uzsākta, jo ar tehniku netiekam uz lauka. Tā caurmērā ir šī pavasara lielākā problēma. Daži zemnieki tuvākā apkārtnē paguvuši sasēt pupas, taču tās ir nelielas platības. Priekuļu pētniecības centrā viss ir sagatavots, priekšdarbi veikti, tikai gaidām labākus laikapstākļus. Vienīgā diena, kad kaut ko varēja pasākt, bija 24. aprīlis, taču mēs drusku nokavējām. Skatoties uz pagājušo pavasari, sēju sākām aprīļa vidū, tomēr pēc tam sekoja divas samērā aukstas nedēļas, kas kaitēja ziemājiem. Pašreiz gaidām uz labāku laiku, taču cerēsim, ka neuznāks pārlieku liels karstums un zeme nekļūs sausa.”

SIA “Gaižēni” augkopības vadītājs Sandis Ivanovs stāsta, ka vasarāji tiek sēti ap 500 hektāru platībā, audzē kviešus, miežus, arī citus lopbarības graudaugus. “Pirms Lieldienām nelielā platībā iesējām pupas, taču sliktā laika dēļ sēju nācās apturēt,” saka augkopības vadītājs. S. Ivanovs apgalvo, ka graudkopjiem ar zināmu risku jārēķinās katru gadu, tas ir neizbēgami. “Lauksaimniecībā nav vienādu gadu. Katru reizi daba sagādā ko jaunu. Tas, ko mēs varam darīt, ir nodrošināt augiem maksimāli labi sagatavotu augsni, bagātu ar vajadzīgajām barības vielām, kā arī izvēlēties kvalitatīvu sēklu. Sēklu atjaunojam ik pa diviem gadiem, un tās kvalitāti uzrauga mūsu agronoms, bet vēja, saules un nokrišņu daudzuma ietekme nav mūsu ziņā,” viņš saka.

Arī Vecpiebalgas novada Dzēr­benes pagasta “Jaun – Kleķeru” saim­nieks Viesturs Pētersons ir gatavs pavasara darbiem, taču gaida piemērotākus laikapstākļus, lai varētu sākt miežu sēju. Zem­niekus neuztrauc vēlā sēja, jo parasti šaipusē to sākot ap 28.aprīli, nereti maija sākumā, turklāt, ja vasara šogad lutinās, nekas vēl nebūs zaudēts.

Kristaps Daģis saimnieko vecāku zemnieku saimniecībā “Avo­tiņi” Līgatnes pagastā un aktīvi nodarbojas ar augkopību un graudkopību. Jaunais saimnieks stāsta, ka gaida lietus mitēšanos un sausāku laiku, jo šogad iecerēts apsēt 100 hektāru zemes ar auzām un kviešiem, miežiem, āboliņu, ganību aireni un rapsi.

Bet Vaives pagasta zemnieks Ilmārs Eglīte no saimniecības “Lejas-Indriņi”, vērojot procesus dabā, saka, ka viss liecinot par slapju un lietainu vasaru: “Atliek tikai cerēt, ka laika zīmes mainīsies un viss vērsīsies par labu, kaut gan tas ir maz ticams”. I. Eglīte kaimiņiem labi zināms ar savu izpalīdzību, tāpēc, tikko būs apsējis savus laukus, tā steigsies palīgā kaimiņiem. Viņš spriež, ka lielajiem zemniekiem, kuriem pašiem daudz platību jāapsēj, diez vai atrastos laiks braukt kaimiņiem palīgā, jo sējas laikā zemniekam katrai stundai ir liela vērtība. Savos tīrumos viņš plāno iesēt vasaras kviešus, miežus un auzas vairāk nekā desmit hektāru platībā, plānos ietilpst arī ilggadīgo zālāju sēja – āboliņš, auzene. “Pašlaik sēkla ir sagādāta un kodināta, atliek tikai cerēt uz nākamo nedēļu,” spriež I.Eglīte.