Ziņas

Sabiedrība

Patvertņu jautājums bija nolikts malā

Neticējām, ka par to būs jādomā. Šo vietu Saules ielā cēsnieki atceras kā bunkuru, kas paredzēts, lai patvertos uzlidojuma laikā. Jau sen šo vietu izmanto uzņēmējdarbībai.Foto: Arita Lejiņa

Saistībā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā un līdz ar to drošības destabilizāciju Eiropā pēdējās dienās mūspusē par aktualitāti kļuvis patvertņu jautājums.

Par tām iedzīvotāji jautā redakcijai, to taujā, tiekoties ar pašvaldības darbiniekiem, pārrunā ikdienas sarunās.

Par jautājumu aktualitāti jau aizvadītajā nedēļā notikušajā Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas sanāksmē norādīja Aizsardzības ministrijas Krīzes vadības departamenta direktora vietnieks Edgars Svarenieks, stāstot, ka ministrijā katru dienu par šo jautājumu pienāk ļoti daudz pieprasījumu gan no iedzīvotājiem, gan organizācijām.

E.Svarenieks atgādināja, ka 2008.gadā valstiskā līmenī tika nolemts, ka patvertnes vairs nav aktuālas, jo, pirmkārt, to uzturēšana maksā lielu naudu, otrkārt, netika pieļauts, ka Eiropā ar artilēriju šaus uz pilsētām.

“Tagad situācija mainījusies, patvertnes kļuvušas par aktuālu tēmu, un tas būs jārisina valsts līmenī,” teica E. Svarenieks. “Taču tas neliedz pašvaldībām apkopot informāciju par patvertnēm, kas ir to rīcībā. Aizsardzības ministrija un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) var sniegt rekomendācijas, vai minētās ēkas, būves ir piemērotas patvertnes ierīkošanai. Ja tiek būvēts kāds liels objekts, iespējams, vērts paraudzīties, vai pagrabtelpas nav tam piemērotas.”

Arī Cēsu novada pašvaldības izpilddirektors Kaspars Auziņš sarunā ar “Druvu” atzina, ka jautājums tiek aktualizēts: “Arī paš­valdībai cilvēki jautā par patvertnēm, tāpēc sākta situācijas apzināšana: kur tās atrodas, cik cilvēku var uzņemt, uz cik ilgu laiku. Esam tikai pašā sākumā.    Ceru, ka nedēļas laikā varētu apzināt reālo situāciju, kur novadā un kādā stāvoklī ir patvertnes, kas tika radītas šim mērķim, cik cilvēku tās var uzņemt. Iespējams, ka tagad tās tiek izmantotas par noliktavām, kur glabāt nevajadzīgas lietas, nav zināms, kādā stāvoklī ir ventilācija, elektroapgāde, cita infrastruktūra. Otrkārt, jāskatās, ko var izmantot    kā patvertnes, jo ir pagrabi zem skolām, pašvaldības ēkām, citām būvēm.”

K.Auziņš arī norādīja, ka šo jautājumu nevar skatīt atrauti no kopējās civilās aizsardzības sistēmas, viss jāskata kontekstā, jau sākot ar iedzīvotāju apziņošanu, informēšanu.

Kā zināms, valstiskā līmenī allaž tiek piesaukts NATO 5.pants kā zināma drošības garantija. Tā kā K. Auziņš nācis no militārās jomas, jautājām par iespējamiem tiešiem militārajiem draudiem.    “Mans subjektīvais vērtējums, ka to iespējamība ir zema,” saka K. Auziņš. “Ja arī pieļaujam, ka tie var parādīties, līdz tam paies noteikts laiks. Uz to norādīs zināmas indikācijas, jānotiek spēku akumulācijai, iepriekšsagatavošanās darbiem, kā to ļoti uzskatāmi redzējām Ukrainas situācijā, kur konflikts brieda ilgu    laiku.

Es teiktu, ka šobrīd nevajadzētu satraukties, taču nevar arī izlikties, ka šī problēma nepastāv. Tāpēc cilvēkiem vajadzētu lūkoties pēc noderīgas informācijas, kaut vai izpētīt Aizsardzības ministrijas bukletu “72 stundas. Kā rīkoties krīzes situācijās”. Par šiem jautājumiem jārunā, meklējot to pareizo robežu, par ko un kā komunicēt ar iedzīvotājiem.”

Pašvaldībai regulāri notiek saziņa ar VUGD, Valsts policiju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Valsts robežsardzes pārstāvjiem, jo arvien lielāku aktu­alitāti iegūst Ukrainas bēgļu jautājums, kur joprojām daudz nezināmā.

“Situācija mainās ik dienu, paš­valdība cenšas izsekot notiekošajam, kas dažbrīd nemaz nav vienkārši, jo iesaistīts ļoti daudz institūciju. Šis laiks liks daudz ko pārdomāt, un ceru, ka no tā iznāksim labāki un gatavāki dažādām situācijām,” saka K. Auziņš.

Par šiem jautājumiem tiek runāts dažādos līmeņos. VUGD rīkoja mācības pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijām par to lomu un rīcību krīzes situācijās, lai nodrošinātu efektīvu uzdevumu izpildi personu no ārvalstīm masveida ierašanās gadījumā Latvijā. Mācību ietvaros tika izskatīti sadarbības algoritmi, kas paredzēti Ministru kabinetā apstiprinātajā plānā, kur ir noteikti valsts institūciju, paš­valdību un komersantu īstenojamie pasākumi un iesaistāmie resursi, lai nodrošinātu saskaņotu un nekavējošu rīcību un spētu uzņemt personas, kas ierodas no Ukrainas.
Valdība otrdien slēgtā sēdē apstiprināja grozījumus sevišķi slepenajā Valsts aizsardzības plānā, lai pilnveidotu civilās aizsardzības un militārās aizsardzības sistēmas savstarpējo sadarbību, informē Aizsardzības ministrija.

Grozījumi izstrādāti atbilstoši ikgadējam Valsts aizsardzības plāna pārskatam, lai pilnveidotu civilās aizsardzības un militārās aizsardzības sistēmas savstarpējo sadarbību un darbību koordināciju.

Valsts aizsardzības plānā ir noteikti konkrēti valsts aizsardzības pasākumi, prioritātes un nepieciešamie resursi, kā arī Nacionālo bruņoto spēku, valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju, paš­valdību, fizisko un juridisko personu nepieciešamā gatavība un darbība valsts pārvaldē.