Septiņu novadu – Amatas, Cēsu, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu un Vecpiebalgas – deputāti pulcējās otrajā kopsapulcē. Tās darba kārtībā jaunizveidojamā Cēsu novada vēlēšanu komisijas ievēlēšana. Kopsapulce notika attālināti.

“Bija plānots, ka kopsapulce notiks sporta kompleksā Cēsīs, bet situācija valstī izdarīja korekcijas,” pirms kopsapulces atgādināja Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. No 81 domju deputāta piedalījās 69. Pirmajā kopsapulcē deputāti bija vienojušies, ka jaunajā vēlēšanu komisijā strādās 11 locekļi. Līdz 2.novembrim tika pieņemti pieteikumi priekšsēdētāja un locekļu amatiem.

Uz novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amatu bija divi kandidāti, locekļu amatiem – 12. Kandidātus varēja ieteikt deputāti, partijas, desmit balstiesīgie pilsoņi.
Kā atzina novadu domju deputāti, ir labi, ka darbam komisijā pieteikti pārstāvji no visiem novadiem, lielākajai daļai ir ilggadēja pieredze šajā darbā.

Par jaunizveidojamā Cēsu novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju ievēlēja Līgu Dzemido. Viņa ir Cēsu novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja ar vērā ņemamu pieredzi – 11 vēlēšanās strādājusi kā vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja, 14 reizes – sekretāre, divas – komisijas locekle, patlaban ir Cēsu novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja.

Kopsapulcē deputāti balsoja par katru kandidātu. Katra deputāta balss bija ar atšķirīgu svaru, kas atkarīgs no novada iedzīvotāju skaita. Lai kļūtu par vēlēšanu komisijas locekli, bija jāsaņem vairāk nekā puse balsu. Vairā­kuma atbalstu guva deviņi komisijas locekļu kandidāti, pēc tam tika balsots par trim, lai izraudzītos vienu.

Par vēlēšanu komisijas locekļiem tika ievēlēti Vita Demešen­kova un Ilona Rodina (Amatas novads), Jānis Zālītis, Anda Pu­dāne un Kaspars Blaumanis (Cē­su), Marina Grīnberga (Jaunpie­balgas), Ilze Goba (Līgatnes), Ilze Kalniņa ( Pārgaujas), Dace Ikauniece no Priekuļiem un Girta Upena no Vecpiebalgas novada.

“Būtiski, ka komisijā strādās pārstāvji no visiem novadiem. Katrs labi pārzina savu novadu, un kopā nebūs problēmu noorganizēt vēlēšanas,” gandarījumu pau­da J.Rozenbergs.

Lielākajai daļai ievēlēto ir lielāka vai mazāka pieredze darbam vēlēšanu komisijā, tikai daži līdz šim to nav darījuši. Cēsu novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Līga Dzemido atzina, ka katrās vēlēšanās, kaut arī ir pieredze, instrukcijas, kas un kā jādara, vienmēr jābūt gataviem kādām neierastām situācijām. “Lielākā daļa esam pazīstami jau daudzus gadus. Darīsim to, kas mums uzticēts,” teic L.Dzemido un atklāj, ka komisijas pirmais uzdevums ir ievēlēt sekretāru, pēc tam, kad skaidri būs zināms, cik vēlēšanu rīkošanai atvēlēts naudas, kāds ir novada un iecirkņu komisiju atalgojums, lemt par budžetu.

Jaunievēlētās Cēsu novada vēlēšanu komisijas vienīgais uzdevums būs noorganizēt Cēsu novada pašvaldību vēlēšanas nākamvasar. Līdz ar to līdz vēlēšanām darbosies divas vēlēšanu komisijas. Katrā novadā paliek strādāt jau ievēlētā vēlēšanu komisija, kurai būs darbs, ja notiks referendums vai ārkārtas vēlēšanas.

Septiņu novadu domju deputātu attālinātā kopsapulce bija izaicinājums ikvienam. “Bija pamatots satraukums, vai viss izdosies. Cēsu domei sēdes notiek attālināti un bijušas reizes, kad kāds deputāts nevar pieslēgties, ka gadās pārrāvumi. Daudziem kolēģiem interneta platforma, kuru izmantojām, bija sveša. Taču 69 deputāti no visiem novadiem nobalsoja, visi apstiprinājām jauno vēlēšanu komisiju,” pēc kopsapulces vērtēja Cēsu novada vadītājs un piebilda, ka ļoti ticams, jaunajā, lielajā novadā daudzas domes sēdes, apspriedes un sanāksmes notiks attālināti, jo tā tiek ietaupīts gan laiks, gan resursi.