Pašvaldību palīdzība, ja personai “Covid-19” pandēmijas izraisītās krīzes dēļ pasliktinājusies materiālā situācija un nav iespējams nodrošināt pamatvajadzības, bet valsts atbalsts nav pieejams, ir pieprasīta maz.

Pabalsta apmērs pašvaldībās var būt atšķirīgs, piemēram, Cēsu novadā tas ir 128 eiro, ja mājsaimniecībā ir viena persona, vai 80 eiro katrai personai, ja mājsaimniecībā dzīvo vairāk nekā viena persona, kā arī, īpaši atbalstot ģimenes ar bērniem, valsts noteikusi piemaksu par katru bērnu 50 eiro apmērā. Pabalstu izmaksā pašvaldība, bet daļēji to finansē valsts.

Šāds pabalsts pieejams tad, ja cilvēks var pierādīt, ka krīzi izraisījusi tieši ārkārtējā situācija, kā arī, ja cilvēks nesaņem citus pabalstus, piemēram, dīkstāves pabalstu, bezdarbnieka pabalstu vai atbalstu, kas pienākas trūcīgiem, maznodrošinātiem.

Cēsu pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” darbiniece Dagmāra Saulīte informē, ka no novembra līdz šim brīdim šo pabalstu saņēmuši 17 cilvēki, vidēji trīs četri cilvēki mēnesī, pārsvarā ģimenes, kurās ir arī bērni, līdz ar to par katru bērnu tiek pierēķināta papildu piemaksa 50 eiro. Tikai dažiem šis pabalsts atteikts, jo, piemēram, persona saņem bezdarbnieka vai dīkstāves pabalstu. Ja iedzīvotājam, kas vērsies pašvaldībā, lai saņemtu krīzes pabalstu, pienākas kāds cits atbalsta veids, sociālie darbinieki iesaka, uz kādu no tiem iespējams pretendēt, piemēram, kārtot maznodrošinātā vai trūcīgā statusu, pieteikties pārtikas pakai.

Citos vēsturiskā Cēsu rajona novados “Covid-19” krīzes pabalstam saņemti vien pāris vai pat neviens iesniegums. Vecpie­balgas novada Sociālā dienesta vadītāja Velga Berķe skaidro, ka patlaban ir viens iesniegums, kas tiek izskatīts. V. Berķe gan piebilst: “Gribētos teikt, ka cilvēkus laukos šī smagā situācija tik ļoti neskar, tas aktuālāk pilsētā. Ražošanas uzņēmumi, kas ir novadā, turpina strādāt, līdz ar to cilvēki nenonāk tādā bezizejā. Un tāpat pieejami arī citi atbalsta veidi. Līdz ar ienākumu sliekšņa paaugstināšanu, no kura var saņemt trūcīgā vai maznodrošinātā statusu, arī vairāk cilvēku pretendē uz šo atbalstu, to jūtam. Vērtējam, ka esošā atbalsta sistēma ir pietiekami laba, ja nepieciešams, varam cilvēkiem palīdzēt.”

Uz atbalsta veida dažādību norāda arī Līgatnes novada Sociālais dienests. Arī Jaunpie­balgas un Amatas novada soci­ālajos dienestos “Druva” saņēma atbildi, ka cilvēki “Covid-19” krīzes atbalstam nepiesakās. Jaunpiebalgas Sociālā dienesta vadītāja Līga Ābelniece norāda, ka vīrusa dēļ vietējo uzņēmumu darbība nav apturēta, tāpēc nav nepieciešamības šādam atbalsta veidam pieteikties. Amatas novada Sociālā dienesta vadītāja Vaira Zauere skaidro, ka krīzes pabalstam, kas ir pieejams neatkarīgi no pandēmijas, gan laiku pa laikam cilvēki piesakās. Priekuļu un Lī­gatnes pašvaldībās norāda, ka, ja pirmajā ārkārtējā situācijā, kas tika izsludināta pērn pavasarī, krīzes atbalstam pieteicās, tad tagad, rudenī un ziemā, par šo atbalsta veidu cilvēki nav interesējušies.

Pārgaujas novada Sociālā dienesta vadītāja Anita Kalniņa ieskicē situāciju, ka “Covid-19” izraisītās krīzes pabalstam brīžiem piesakās cilvēki, kuriem krīze bijusi jau pirms pandēmijas: “Tā saņēmām iesniegumu, kurā norādīts, ka lūdz piešķirt šo krīzes pabalstu tādēļ, ka valstī ir ārkārtējais stāvoklis. Protams, esam gatavi izvērtēt ikvienu iesniegumu, bet jāsaprot, ka visi esam ārkārtējā situācijā, tas vien nav pamats pabalsta piešķiršanai. Ir jāizvērtē, vai uzņēmumā bijusi reorganizācija, cilvēks bez darba palicis tieši pandēmijas dēļ, vai ir samazinājušies ienākumi šīs situācijas dēļ, varbūt cilvēks aizgājis no darba jau ātrāk. Ja iemesli atbalsta lūgšanai nav pandēmijas krīze, tad meklējam citus veidus, kā varam palīdzēt. Pašvaldībā pieejams arī īpašs atbalsts, ja cilvēks negaidīti nokļuvis krīzes situācijā, piemēram, nepieciešama neparedzēta operācija. Vienmēr vērtējam, ko varam darīt lietas labā, kā varam palīdzēt.”

Arī Raunas novada Sociālā dienesta vadītāja Ieva Ozola skaidro, ka apmēram pirms mēneša viens iedzīvotājs par krīzes pabalstu interesējies, bet, tiklīdz uzzinājis, ka būs nepieciešama arī konta izdruka par ienākumiem pēdējos mēnešos, tā interese izsīkusi: “Piešķirot šo pabalstu, mums ir nepieciešama papildu informācija, lai saprastu, vai cilvēks nesaņem bezdarbnieka pabalstu, varbūt vēl saņem slimības naudu, varbūt ir citi ienākumi. Situācijas ir ļoti dažādas. Tāpat redzam, ka ne visi, kuriem varbūt pienāktos, vēlas atbalstam pieteikties, cīnās paši, bet iedrošinu, ja ir nepieciešams, droši nākt un runāt. Ir taču pieejami arī citi atbalsta veidi, piemēram, malkas pabalsts, citi. Tikai jārunā, tad domājam, kā varam palīdzēt. Vienmēr cenšamies nākt pretī un palīdzēt, cik tas ir iespējams.”