Ziņas

Sabiedrība

Pašvaldības varēs veidot kopīgas municipālās policijas

Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavos grozījumus likumā “Par policiju”, kas paredzēs, ka vairākas pašvaldību domes varēs izveidot kopīgas pašvaldības policijas iestādes.

Valdība šodien uzklausīja informatīvo ziņojumu par Valsts policijas un pašvaldības policijas institūciju sadarbības pilnveidošanu. Valdība uzdeva Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām sagatavot informatīvā ziņojumā minētos tiesību aktu grozījumus un iekšlietu ministram līdz šī gada 31.decembrim iesniegt tos Ministru kabinetā.

IeM norāda, ka policija, veidojot drošu dzīves vidi un apkarojot noziedzību, nevar darboties atrauti no šīs vides. Dažādu sadarbības partneru gan no publiskā, gan privātā sektora iesaistīšana cīņā ar noziedzību un līdzatbildības veidošana ir būtiska panākumu atslēga drošas vides izveidē un aktuālo problēmu risināšanā.

Lai pilnveidotu abu institūciju sadarbību, Iekšlietu ministrija sagatavos grozījumus likumā “Par policiju”, kurā tiks iekļauti šajā informatīvajā ziņojumā ietvertie priekšlikumi, par kuriem ir panākta vienošanās ar pašvaldību institūcijām. Būtiskākie priekšlikumi paredz, ka likums tiks papildināts ar normu, ka pašvaldības policijas uzdevumu izpildei to administratīvajās teritorijās vairākas pašvaldību domes var izveidot kopīgas pašvaldības policijas iestādes.

Tāpat grozījumi noteiks, ka pašvaldības policijai ir pienākums reģistrēt iesniegumus un informāciju par iespējamiem likumpārkāpumiem un ārkārtējiem notikumiem un reaģēt uz tiem. Ministru kabinets plāno izdot noteikumus par minēto iesniegumu un informācijas reģistrēšanas kārtību, apjomu un glabāšanas termiņiem.

Citi ziņojumā atbalstītie priekšlikumi paredz, ka Valsts policija izvērtēs jautājumu par sadarbības līgumu slēgšanu starp reģionālajām policijas pārvaldēm un republikas pilsētu un novadu pašvaldības policijas institūcijām par Valsts policijas atbalstīšanu sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, kā arī sagatavos priekšlikumus sadarbības pilnveidošanai sabiedriskās kārtības nodrošināšanas jautājumos ar pašvaldībām, kuras nav izveidojušas pašvaldības policiju.

Tāpat paredzēts īstenot kopēju Valsts policijas un pašvaldības policijas institūciju dislokācijas plānošanu.

Informatīvā ziņojuma sagatavošanas gaitā tika konstatētas daudzas problēmas, kuras šobrīd tieši neietekmē Valsts policijas un pašvaldības policijas sadarbību, bet kuras būtu papildus jāizvērtē un jāsagatavo iespējamie priekšlikumi turpmākai rīcībai. IeM konstatējusi, ka normatīvajos aktos nav noteikta kārtība, kādā pašvaldības policijai tiek sniegta metodiskā palīdzība, kā arī nav apstiprināts pašvaldības policijas formas tērpa vienots paraugs.

Ņemot vērā, ka ilgstoši nav panākta vienošanās par vienota parauga pašvaldības policijas formas tērpa apstiprināšanu, nepieciešams sagatavot priekšlikumus attiecīgās normas grozīšanai.

IeM arī konstatējusi, ka likumā “Par policiju” noteikto prasību pašvaldības policijas priekšnieka vai viņa vietnieka amata kandidātam uzskaitījums ir nepilnīgs, proti, nav noteikts ierobežojums ieņemt šos amatus personai, ja drošības iestāžu rīcībā ir ziņas par šīs personas iespējamo darbību pret valsts un sabiedrības likumīgajām interesēm.

Pamatojoties uz Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu rīcībā esošo informāciju par amata kandidātu izvērtējumu, tiek sniegta iekšlietu ministra piekrišana pašvaldības policijas priekšnieka vai viņa vietnieka iecelšanai amatā. Ņemot vērā tieši šāda rakstura informāciju, iekšlietu ministrs nav devis piekrišanu vairāku pašvaldību izvirzīto priekšnieku amata kandidātu iecelšanai amatā. Šāda rakstura ziņas var būt arī šķērslis, lai pašvaldības policijas priekšnieks varētu veikt amata pienākumus, kas saistīti ar dienesta šaujamieroču apriti un ierobežotas pieejamības informācijas izmantošanu. Līdz ar to likumu “Par policiju” nepieciešams papildināt, lai normatīvajos aktos noteiktās prasības būtu savstarpēji saskaņotas.