Aizvadīta Cēsu uzņēmēju kluba biedru tikšanās ar Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu. Pēdējā tikšanās reizē kopīgi tika norunāts, ka svarīgi satikties biežāk, tāpēc turpmāk kopā nākšana būs reizi ceturksnī.

Šoreiz klāt bija arī Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un LTRK Valmieras nodaļas vadītājs Juris Leitis. Tikšanās ievadā domes priekšsēdētājs un Cēsu uzņēmēju kluba vadītājs Arkādijs Suškins parakstīja sadarbības līgumu, kas paredz abu pušu sadarbību, lai veicinātu labvēlīgas uzņēmējdarbības un inovāciju vides attīstību.

Pēc līguma parakstīšanas J. Rozenbergs norādīja, ka līgums ir tikai dokuments, bet sadarbību veido dzīvi cilvēki: “Gribu vēlēt, lai jums ir vēlme arī turpmāk satikties, diskutēt, ieteikt risinājumus, arī pakritizēt, ja vajadzīgs. Jo mērķis jau visām pusēm viens – gādāt, lai uzņēmējiem būtu informācija par aktualitātēm, kas notiek pašvaldībā, īpaši, ja tas attiecas uz uzņēmējdarbību.”
Atsaucoties uz pēdējo abu pušu tikšanos, viņš informēja par paveikto, tostarp, ka tiek pildīta apņemšanās kopā ar LTRK meklēt uzņēmējdarbības attīstības projektu vadītāju pašvaldībā. Pirmā interviju kārta noslēgusies, iespējams, drīzumā šis speciālists tiks pieņemts darbā.

Tikšanās laikā pārrunāja daudzas aktualitātes, tostarp par administratīvi teritoriālo reformu. J. Rozenbergs atzina, ka valstiskajā līmenī šis jautājums esot ar augstu politisko prioritāti: “Protams, reforma būs liels pārbaudījums, bet ilgtermiņā tā ir vienīgā iespēja, jo neesam tik turīga valsts, lai uzturētu tik lielu pašvaldību tīklu. Jo mazāk līdzekļu tērēsim valsts pārvaldes uzturēšanai, jo vairāk paliks citām svarīgām vajadzībām. Būs daudz pretestības, emociju, bet, ja to dara, jāizdara līdz galam, nevar atstāt vēl trešo kārtu, jo katra reforma maksā naudu un prasa emocijas.”

Viņš arī pastāstīja, ka šajā gadā pašvaldība vairākus pakalpojumus nodevusi ārpakalpojumā. Tagad izglītības iestāžu un paš­valdības iestāžu teritoriju uzkopšanu veic z/s “Kliģeni”. Gandrīz visi darbinieki pārgājuši darbā pie šī komersanta, kas uztur arī pārējo pilsētu, un tas ļauj darbaspēku izmantot krietni efektīvāk.

“Otrs lēmums izsauca vairāk emociju, jo ārpakalpojumā nodevām ēdināšanu bērnudārzos, to tagad veic SIA “Vectēvs”. Zināma revolūcija šajā jautājumā bija tā, ka vecākiem par ēdināšanu tagad jāmaksā pilna maksa. Iepriekš nedaudz dotējām, prasījām maksu tikai par produktiem, bet virtuves darbiniekiem algas un citus saimnieciskos izdevumus sedza paš­valdība. Bērnudārzu māsiņām uzdots rūpīgi kontrolēt produktu izcelsmi, ēdiena kvalitāti. Vēl viens ieguvums tāds, ka pašvaldības grāmatvežiem atkrīt darbs ar neskaitāmām pavadzīmēm, kas ienāk par produktu piegādi,” skaidroja domes priekšsēdētājs.

Uzņēmēja Tatjana Bernharde jautāja, kā tas attieksies uz darbinieku skaitu pašvaldībā, jo grāmatvežiem samazināsies darba apjoms? J. Rozenbergs skaidroja, ka šobrīd tiek izvērtēti divi varianti. Vai nu pašvaldības grāmatveži sāks apkalpot arī citas paš­valdības iestādes, aģentūras, kam ir sava grāmatvedība, vai tiks pārskatīti štatu saraksti.

Daudz tika runāts par plašu skanējumu guvušo Cēsu tehnoloģiju un dizaina vidusskolas (CTDV) pievienošanu Priekuļu tehnikumam. Stāstot par to, kā viss sācies, J. Rozenbergs atgādināja, ka Cēsīm piedāvāta iespēja pievienoties, ja ne – tikšot skatīts jautājums par Priekuļu apvienošanu ar Valmieras tehnikumu: “Nolēmām piekrist ar nosacījumu, ka mainās nosaukums. Tas iemeta uguni pakulās, un šobrīd situācija pavisam nokaitēta. Diemžēl ne visi saprot, ka katrs mēnesis, kas tiek pavadīts strīdos par nosaukumu, nāk par sliktu uzņemto audzēkņu skaitam nākamajā mācību gadā. Redzot, kā viss šobrīd virzās, esmu izteicis viedokli, ka esam pat gatavi ņemt savu skolu atpakaļ. Jo nodevām sakārtotu skolu valstij, taču nezinām, ar ko tas beigsies.”

Uzņēmēji atzina, ka varbūt arī viņiem aktīvāk jāiesaistās, jo radusies sajūta, ka šobrīd no tehnikuma aizstāvju puses tiek runāts tikai par nosaukumu, nedomājot par to, kas mācīs, kā mācīs un ko mācīs. Tika minēts, ka šo reformu vajadzētu saistīt ar administratīvi teritoriālo reformu, jo, iespējams, drīz abas mācību iestādes tāpat būs vienā novadā.

Savu viedokli par profesionālo izglītību pauda arī LTRK Val­mieras nodaļas vadītājs Juris Leitis, norādot, ka svarīgi profesionālajām izglītības iestādēm specializēties, nevis dublēties, kā tas notiek šobrīd.

Klātesošie tika informēti arī par citām pašvaldības aktualitātēm, saistošo noteikumu izmaiņām, būvniecības iecerēm. Uz uzņēmēju interesi par ielu stāvokli domes priekšsēdētājs atzina, ka šī ir problēma, kam jāmeklē risinājums: “Esam sākuši vērtēt iespējas, kā situāciju risināt. Eiropas fondu naudas tam nav, bet visiem redzams, ka ielas arvien vairāk brūk kopā. Kaut kāds risinājums ir jāatrod!”