Epidemioloģiskās situācijas dēļ šogad senioriem nevarēja rīkot ne ekskursijas, ne balles, tādēļ Pārgaujas novada pensionāri šajos Ziemassvētkos saņems īpašas dāvanas.

“Laiks ar ierobežojumiem maina tradīcijas. Taču vienmēr var izdomāt, kā iepriecināt cilvēkus,” uzsver Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents.

Sociālā dienesta un kultūras darbinieki sarūpējuši ikvienam novada pensionāram saldumu paciņu un nākamā gada sienas kalendāru, kurā skaistas bildes, kas tapušas Raiskumā, Stalbē un Straupē. Ziemassvētku dāvana tiek nogādāta katram mājās.

“Apciemosim 816 pensionārus. Jaunākais šim pulkam pievienojās vien pagājušonedēļ. Mājās un dzīvokļos iekšā neejam, ievērojam visus drošības noteikumus,” pastāsta pašvaldības Kultūras nodaļas vadītāja Solveiga Ruska un piebilst, ka šogad tiks apciemoti visi novada pensionāri. Saņēmēji ir priecīgi, ka nav aizmirsti, un arī skumīgi, ka ciemiņi nedrīkst ilgāk uzkavēties, parunāties.

Otrdien Ziemassvētku sveicienus pirmie saņēma raiskumieši. “Domāju, vai nu mana māja ir pirmā vai pēdējā novadā,” smaidot novada vadītāju un kultūras darbinieces sagaidīja “Strautiņu” saimniece Valda Indrēvica. Viņa atzina, ka šoreiz dāvana tiek dota, neprasot Ziemassvētku pantiņu. “Ir grūti nesamīļot sveicējus par tādu pārsteigumu. Ceru, ka viss sakārtosies, nedrīkst zaudēt optimismu, gan jau nākamgad atkal mēs, pensionāri, tiksimies ballē,” sacīja raiskumiete.

Pārgaujas novadā pensionāru balle ik gadu pulcēja ap 200 senioru no visiem trim pagastiem. “Tas, ka nevarēs notikt lielā balle, bija skaidrs. Jau ieplānojām, ka mazākas balles būs katrā pagastā. Diemžēl arī tās nevar notikt. Katru vasaru pašvaldība pensi­onāriem rīkoja trīs ekskursijas, šogad arī tās bija jāatliek. Ceram, ka nelielais sveiciens ikvienam sagādās prieku. Gan jau atkal visi tiksimies,” sacīja novada vadītājs.

Raiskumiete Valda Indrēvica “Druvai” pastāstīja par ģimenes Ziemassvētku tradīcijām. Izaudzi­nāti četri bērni, un tagad Valdas lielākais prieks ir astoņi mazbērni. Divi dzimuši šogad – Dārtai vien seši mēneši, Ričardam astoņi.

“Ziemassvētku vakaru ģimenes pavada savās mājās, bet nākamajā dienā visi brauc pie manis. Vienmēr izdomājam kādu kopīgu darbošanos. Pirms tam izlozējam, kurai ģimenei kuram jāgādā dāvana, bērniem dāvanu pērk vecāki paši, man nav jārūpē katram mazbērnam. Vakarā sēžamies pie galda, katra ģimene sagatavojusi kādu priekšnesumu. Bērniem ir līdzi instrumenti, tiek muzicēts un dziedāts,” pastāsta Valda un uzsver, ka Ziemassvētki vienmēr ir īpaši. Tajos tiek svinēta arī viņas dzimšanas diena.

“Šoreiz netiksimies, taču varam sazināties. Bez Ziemassvēt­kiem nepaliksim, šie vienkārši būs citādi,” saka raiskumiete. Valda atklāj, ka dzimšanas dienā gaida virtuālus sveicienus. Kad bērni jautāja, ko mammai uzdāvināt, viņa daudz nedomāja. “Man ir četri bērni, Latvijā ir četri novadi un četri gadalaiki. Ar katru ģimeni vienu dienu gribu izbraukt pa Latviju. Viņi uzrakstīs, ar kuru braukšu uz Latgali, ar kuru uz Zemgali, Kurzemi vai pa Vid­zemi,” atklāj Valda.

Viss darba mūžs viņai bijis saistīts ar mežu un vidi. “Kādreiz mežsargiem katru ziemu bija jāsagatavo 400, pat 500 eglītes, ko vest uz Rīgu. Visas jāsaliek pēc garuma. Bija jāsameklē tās skaistākās. Dažā ziemā bija tāds sniegs, ka nevarēja pat izbrist, bet plāns jāizpilda. Septiņus gadus nodzīvoju “Kvēpenēs”, ziemas rīti balti kā pasakā, bet, kad jātiek no mājas ārā, vairs par pasaku nedomā. Bija, kad gāju pa ceļu, kratīju sniegu no lazdām, lai vīrs var braukt ar mašīnu. Bijuši arī Ziemassvētki, kad lija lietus,” atmiņās kavējas Valda.

Viņa ir no tiem, par kuriem saka – aktīva pensionāre. Valda brauc vingrot uz Stalbi, labprāt apmeklē pasākumus novadā. Bērni gādā, lai mamma pabūtu ne tikai viņu koncertos. “Novadā daudz kas notiek. Stalbē pensionāri tiekamies, daudz ko darām kopā. Arī šovasar paspējām aizbraukt ekskursijā. Cik pats būsi sabiedrisks, tik daudzveidīga būs dzīve,” pārliecināta raiskumiete, piebilstot: “Tas ir priecīgs laiks – būt pensijā. Vari padzīvot sev, veltīt laiku mazbērniem. Kad bērni auga, bija darbs, vairāk mājas rūpju, kaut lauku sētā vienmēr ir, ko darīt. Kad ap sirdi skumīgi vai kreņķīgs garastāvoklis, vajag vien aiziet uz mežu, mājās nāc priecīgs un enerģijas pilns,” saka Valda Indrēvica.