Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rīko piecus reģionālos seminārus par ES fondu 2014.- 2020.gada īstenotajiem ieguldījumiemteritorijās un turpmākajiem pasākumiem to attīstībai. Ar pašvaldību pārstāvjiem un ekspertiem tiek diskutēts par reģionālo politiku, jauniem izaicinājumiem. Semināros piedalās arī VARAM ministrs Juris Pūce.

“Reģionālās attīstības atšķirību mazināšana ir ilgtermiņa izaicinājums,” uzsvēra ministrs. Gadu gaitā izveidojies, ka Latvijā ienākumu nevienlīdzībai ir izteikts teritoriāls raksturs: darba samaksa atšķiras 1,6 reizes, iekšzemes kopprodukts ( IKP) uz vie­nu iedzīvotāju Rīgas reģionā 2016.gadā bija 17 213 eiro, kas ir 135% no vidējā valstī (12 760 eiro). Kurzemē IKP uz vienu iedzīvotāju bija 74% no vidējā valstī, Vidzemē 66%, Zemgalē 63%, bet Latgalē 51%. Pierīgā pēdējos desmit gados ir samazinājies iedzīvotāju skaits tikai par vienu procentu, Latgales reģionā par 20%. Rīga neuzņem visus –lielākā daļa izbrauc ārpus Latvijas.

“Jāvērtē iepriekšējā plānošanas periodā paveiktais, jādomā, kā darīt tālāk. Neko nedarot, turpinās pieaugt reģionālās atšķirības. Uz­ņēmējdarbība koncentrējas Rīgas plānošanas reģionā, 2017.gadā tie bija 76% no visām valstī piesaistītajām nefinanšu investīcijām. Lai veicinātu reģionu attīstību un reģionālo atšķirību izlīdzināšanos, ir nepieciešams īstenot efektīvus reģionālās attīstības atbalsta pasākumus. Pašvaldībai jākļūst par pārmaiņu līderi. Reģionālajai attīstībai vajadzīgi papildu resursi, jāmaina attīstības temps. To var izdarīt ne tikai ar ES, valsts vai pašvaldību naudu, jāmeklē papildu ieguldījumi. Tas ir izaicinājums. Algas palielināsies, ja augs arī darba ražīgums. Darbaspēkam jārada augstāka pievienotā vērtība. Pašvaldību pakalpojumiem jākļūst efektīvākiem,” atgādina ministrs Juris Pūce.

Ir uzsākti daudzi nozīmīgi procesi – publiski plašāk apspriestais ir administratīvi teritoriālā reforma, kas ir tikai viens no reģionālās politikas instrumentiem, par ko vēl notiks plašas diskusijas reģionos. “Svarīga ir pašvaldību, reģionu un nozaru ministriju cieša sadarbība, lai radītu labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi reģionos. Paš­valdībām jāveic mērķtiecīgāki ieguldījumi uzņēmējdarbības vides sakārtošanā un pakalpojumu efektivitātes uzlabošanā. Jauna­jam reģionālās politikas piedāvājumam ir jābūt ne tikai par investīcijām, bet arī par zināšanām un kapacitāti, ” uzsver ministrs.

Reģionālās attīstības izaicinājumus publisko pakalpojumu pieejamībā un kvalitātē akcentēja SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta” galvenais redaktors Jānis Turlajs. “Produktivitātes celšana publiskajā sektorā – tā neizmantotā iespēja. Latvijā nav apkopots, cik un kādus pakalpojumus paš­valdības administrācija spēj sniegt vienam iedzīvotājam. Efek­­tivitāte plus kvalitāte ir produktivitāte. Nevaram cerēt, ka katrā mazā novadā būs tādas pašas kvalitātes pašvaldības pakalpojumi kā lielās pašvaldībās,” skaidro J.Turlajs. Viņa redzējums – 29 attīstības centri, uz kuriem 49 minūtēs var nokļūt 98 procenti iedzīvotāju. 0,2 procenti iedzīvotāju dzīvo teritorijās, kur līdz attīstības centram ir vairāk nekā stundas brauciens.

“ES fondu izmantošanā jāpāriet no formas uz saturu, galvenais nav process, bet rezultāts. Esam apguvuši ES naudu. Kohēzijas fonda nauda bija paredzēta atspērienam, nevis eksistencei. Līdz šim diemžēl nauda iztērēta dzīvības uzturēšanai un skaistumkopšanas pasākumiem, nevis attīstības veicināšanai,” vērtē J.Turlajs.

Viņš arī uzsver, ka pašvaldības nedomā perspektīvā. Tā, piemēram, Beverīnas novadā Brenguļu sākumskolā plānots ieguldīt vairāk nekā pusotru miljonu eiro. Tur mācās 19 skolēni un ir pirmsskolas grupa. Līdz Valmierai 25 minūšu brauciens

”Skolēnus vadājam uz skolām un stāstām, ka Latvijā klimats slikts, nav ceļu. 6.februārī mīnus 17 grādu salā Olu pilsētā Somijā no 1200 skolēniem tūkstotis todien uz skolu brauca ar velosipēdiem, simts gāja kājām, pārējie ar auto vai slēpojot. Piemērs Latvijā, 2005.gadā pie Salaspils 1. vidusskolas ierīkoja velo novietni, tad uz skolu brauca pieci skolēni. Tagad ap 150, brauktu vairāk, bet trūkst velo novietņu, pašvaldība neierīko. Pat 500 metrus no mājām skolēnus vedam ar autobusu. Bagātās valstis domā ne tikai, kā ekonomēt naudu, bet arī par bērnu veselību,” pastāstīja J.Turlajs.

Viņš arī uzsver, ka iedzīvotājiem nav izpratnes, kur rodas nodokļu nauda, tāpēc jāstāsta par pievienoto vērtību. Cilvēkiem jāzina, kas samaksā vislielākos nodokļus, algas. “Publiskā pārvalde pārtiek no tā, ko radījusi uzņēmējdarbība,” uzsver J. Turlajs.
VARAM valsts sekretāra vietnieks Aivars Draudiņš atzīst, ka savulaik reformas laikā pagastus salika kopā mehāniski . Tagad ir pat tādas pašvaldības, kurās pagasta pārvaldēm ir tiesības aizņemties naudu infrastruktūras attīstībai savā teritorijā, nerēķinoties, kas notiek novadā. Nav pat domāts , lai samazinātu administrācijas izdevumus. “Būtu tikai normāli, ja pašvaldība būtu pašpietiekama saimnieciska struktūra un visus jautājumus varētu lemt pati. Pēc reformas pašvaldībām ir skaidri jānosaka to autonomās funkcijas un tas, ko nozīmē to īstenošana. Tagad katra strādā, kā uzskata par pareizu. Sabiedriskās kārtības nodrošināšanai pusei pašvaldību ir municipālās policijas. Valsts policija tajos novados savus spēkus samazina. Kas ir medicīnas pakalpojumu pieejamība – autobusu pietura pie medicīnas iestādes vai ģimenes ārsta prakses vietas,vai slimnīca,” viedokli izteic VARAM valsts sekretāra vietnieks un pastāsta, ka vairākkārt runāts gan ar pašvaldībām, gan valsts institūcijām par funkciju pārdali. Neviena nav gatava ko mainīt.

Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs atgādina, ka ikdienā ir daudzas problēmas, kuras pašvaldības atrisināt nevar. “Pirms diviem gadiem tika prezentēts skolu tīkls Latvijā. Tika pateikts, ka Jaunpiebalgā vidusskolas nebūs. Divos gados skolēnu skaits samazinājies par 40, par 20 tikai tāpēc, ka pateica, ka te vidusskolas nebūs. Ģimenes pārceļas, arī uzņēmēji izvēlas citus novadus. Veidojot vīziju, neizvērtējam riskus. Solīt vienlīdzību, izlīdzināšanu nedrīkst,” viedokli pauž L.Šāvējs un pastāsta, ka pasažieru pārvadātājs atsakās braukt no Zosēniem uz Jaunpiebalgu, jo ceļš mēdz būt neizbraucams.
Seminārs bija domu apmaiņa, lai pamazām taptu aizvien konkrētāka reģionu attīstības politika, kā arī, analizējot dažādus rādītājus, veidotos jaunā novadu karte.

Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis “Druvai” pastāsta, ka mutiski ministrs solījis, ka pašvaldības iesaistīs jauno novadu kritēriju formulēšanā, konceptuālo jautājumu noteikšanā un, gatavojot informatīvo ziņojumu, tiks pausta pašvaldību pozīcija par visiem jautājumiem. “Esam par jēgpilnu robežu grozīšanu. Kas izdosies, redzēsim. Visi saka, ka sadarbosies. Saprotam taču, ka reforma ir vienīgais no politiķu solījumiem, ko var izdarīt, tāpēc, kaut formāli, to gribas īstenot. Ir svarīgi jautājumi, par kuriem politiķi runāt negrib,” saka M. Pūķis un piebilst, ka ministrs solījis pabūt katrā novadā un tikties ar deputātiem, iedzīvotājiem un uzņēmējiem.