Ziņas

Sabiedrība

Pašvaldība atbalsta, prasot izprast biznesu

Iesāktais jāturpina. Sparģeļu audzētāji Monta Nīmane un Kaspars Strupausis.Foto: Marta Martinsone -Kaša

Pārgaujas novada pašvaldība ceturto reizi izsludinājusi grantu konkursu komercdarbības uzsākšanai vai attīstībai novadā. Uzņēmēji tika aicināti uz mācībām par uzņēmējdarbību, kā to uzsākt un kāpēc, kā rakstīt projektus.

Uz tikšanos bija atnākuši vairāk nekā desmit interesenti. Pašvaldības Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Eva Meijere atzina, ka interese varēja būt lielāka . “Ceram, ka pieteikumus grantam saņemsim vairāk. Noteikumi ir tādi paši kā iepriekšējos gados, tikai pašvaldība uzņēmēju atbalstam atvēlējusi astoņus tūkstošus eiro,” teica E.Meijere un piebilda, ka grūti vērtēt, kāpēc mācības apmeklē nedaudzi, jo tās nav domātas tikai tiem, kuri plāno kaut ko uzsākt. Arī pieredzējušajiem citu pieredze noder. “Visgrūtāk ir saskaņot mācību laiku. Daudzi negrib brīvdienās, citiem nepatīk darbadienas,” sacīja E.Meijere.

Biznesam jābūt gatavam

Ar novada uzņēmējiem tikās Valmieras biznesa inkubatora vadītājs Jurģis Priedītis. Viņa atziņas, padomus pārgaujnieki novērtēja atzinīgi, uzsverot, ka netika stāstīts, cik labi būt uzņēmējam, ka vajag tikai darīt, bet arī par šķēršļiem, kas var gadīties. “Tā ir pavisam cita domāšana. Jūtos apmulsis. Neesmu mācījies uzņēmējdarbību. Kaut ko darīšu, bet uzreiz nemetīšos biznesā,” “Dru­vai” atzina kāda jauniete un uzsvēra, ka turpmāk vairāk centīsies uzzināt par šķēršļiem, ne tika veiksmes stāstus.

J.Priedītis atgādināja it kā zināmas lietas. “Kāpēc vēlos kļūt par uzņēmēju? Gribu īstenot sapņus vai pelnīt naudu, nodrošināt sev iztiku? Bieži vien daudzi saka – gribu darīt to, kas patīk, gribu pats sev radīt darbu un nopelnīt. Jābūt atbildēm uz šiem jautājumiem,” teica J.Priedītis un uzsvēra: “Tas, ko daru brīvajā laikā, vēl nav bizness. Bet hobijs var kļūt par biznesu, veicot aprēķinus, saprotot, ko grib sasniegt, cik par to grib nopelnīt katru mēnesi.”

Lielu uzmanību biznesa inkubatora vadītājs mudināja pievērst konkurencei. “Konkurentus nekad nedrīkst novērtēt par zemu. Ja ražoju kafiju, tas nenozīmē, ka konkurenti būs tikai kafijas ražotāji, tie būs arī tējas un citu dzērienu piedāvātāji. Jāsaprot klientu loks. Labs produkts ir tas, par ko pircējs gatavs maksāt tik, cik ražotājs vēlas,” stāstīja J.Priedītis.

Savukārt finanšu institūcijas “Altum” klientu darījumu vadītāja Linda Zaķe uzsvēra, lai sāktu kaut ko darīt, jābūt zināšanām atbilstošajā nozarē. “Naudas plūsmas plānojums nav vajadzīgs finanšu institūcijām, bet pašiem. Ja kāds bizness pārtraukts, telpas atbrīvojušās, arī tuvumā neviens šo pakalpojumu nepiedāvā, nopietni jāizvērtē, kāpēc tā notika. Jābūt skeptiskiem, jo katrs bizness ir risks,” stāstīja L.Zaķe. Speciālis­ti atgādināja, ka tiem, kuri grib savu biznesu, taču viņiem patlaban ir algots darbs, uzreiz nevajag to pārtraukt, vispirms pārliecināties, ka ar savu uzņēmējdarbību var nopelnīt. Algotais darbs dos arī ienākumus, kas palīdzēs biznesam, jo skaidrs, ka sākumā peļņas par savu darbu vēl nebūs. Kad bizness jau pietiekami liels, algotais darbs jāpārtrauc, citādi bizness neattīstīsies.

Sapņus pamodina šķēršļiem

Pārgaujas novada pašvaldības grantu konkursa nolikumā arī teikts, ka tiem, kuri iegūst finansējumu, par savām gaitām biznesā jāstāsta citiem. Pērn no pašvaldības 3000 eiro saņēma SIA “Crown Plants” saimnieki Monta Nīmane un Kaspars Strupausis, kuri īsteno ieceri un audzē sparģeļus.

“Nenovērtējama bija kritika, ko saņēmām, rakstot projektu. Mums bija ideja, bet bija arī jāsaprot, vai tas, ko gribam darīt, būs rentabli, izzinājām konkurentus apkārtnē. Ir ļoti vērtīgi, ja kāds plānus novērtē no malas,” stāstīja M.Nī­mane, bet K.Strupausis uzsvēra, ka, sākot strādāt un īstenot ideju, viss nav bijis tik vienkārši, kā iecerēts. “Pasūtījām sešus tūkstošus stādu, solīja, ka atvedīs. Gai­dījām, izrādījās, tie nodoti transporta kompānijai un tā pēc divām nedēļām atvedīs. Laiks karsts, kādus tos saņemsim? Braucu pats pakaļ. Zeme bija sagatavota, bet izrādījās – par maz, vasarā sparģeļi bija nezālēs, nācās ravēt,” pieredzē dalījās Kaspars.

“Šopavasar vāksim tos, ko iestādījām pirmajā gadā. Nākamgad jābūt pirmajai lielajai ražai un jābūt pilnīgi skaidram, kur izaudzēto pārdosim. Domājam par noformējumu, reklāmu, pamazām iepazīstināsim ar sparģeļiem,” atklāja Monta.

Šogad plānots iestādīt vēl 23 tūkstošus stādu, zeme jau sastrādāta. “Bija doma piedalīties “Lea­­der” programmas projektu konkursā, bet secinājām, ka izdevīgāk ir iegādāties lietotas iekārtas,” pastāstīja Kaspars.

Pērn biznesa attīstībai divus tūkstošus eiro no pašvaldības saņēma SIA “Balansa dēlis”. “Dienu pirms projekta iesniegšanas reģistrējām uzņēmumu. Mūsu biznesa plāns bija aptuvens, jo nevarējām vēl zināt, cik izdosim naudas izejvielām, cik dēļus pārdosim. Ce­nas veidošana arī bija taustīšanās, vērtējām, kādu piedāvā konkurenti,” atklāja Aija Zariņa, bet Kas­pars Bērziņš uzsvēra, ka pirms projektu konkursa pašiem nav bijis pārliecības, vai bizness sanāks. “Rakstot projekta pieteikumu, izvērtējot mērķus, guvām pārliecību, ka var izdoties,” atzina Aija.
Vēl pirms gada abi strādāja algoto darbu. Tagad Kaspars četras darba dienas ir ražotnē, vienu Rīgā, kad piegādā dēļus klientiem, gādā izejvielas. Aija pagaidām vēl strādā algotu darbu. SIA “Balansa dēlis” iesniedzis projektu “Leader” programmā, lai tālāk attīstītu ražošanu. “Ļoti svarīgi ir stāstīt, ko dari, iepazīstināt ar produktu. “Balansa dēlim” ir mājaslapa, par mums var uzzināt sociālajos tīklos, piedalāmies ar demonstrējumiem pasākumos, veikalos,” uzsvēra Aija.

Sākums veiksmīgs. Balansa dēļu ražotāji Aija Zariņa un Kaspars Bērziņš.

FOTO: Marta Martinsone – Kaša