“Latvijas Pasta” organizētajā konkursā “Mans Pastnieks 2018” noskaidroti klientu vērtējumā atsaucīgākie, komunikablākie un laipnākie uzņēmuma pastnieki un pasta nodaļu operatori katrā Latvijas reģionā.

Kopumā kādai no nominācijām izvirzīti 1686 pastnieki vai pasta operatori, par kuriem kopumā saņemtas 8556 iedzīvotāju anketas. Pastnieku konkurencē klienti par labāko Vidzemes reģionā atzinuši Tamāru Ļeonovu no Raunas pasta nodaļas. Viņa nodrošina pasta pakalpojumus Mār­snēnu pagasta un arī nedaudziem Raunas pagasta iedzīvotājiem.

“Īsts darba rūķis un labestīga. Viņai patīk tas, ko dara, cilvēki Tamāru ciena. Kad bija atvaļinājumā, mārsnēnieši zvanīja, ne jau ka nav apmierināti ar aizvietotāju, bet nevarēja sagaidīt Tamāru,” saka Raunas pasta nodaļas priekšniece Ieva Simsone un ar smaidu piebilst, ka Tamāra nesūdzas par slidenajiem ceļiem, vienmēr rod risinājumu, viņa saprotas arī ar suņiem, kuri laukos sargā mājas.

“Pastnieks ir tas, kuru laukos gaida. Daudzi ne tikai formāli veic savus darba pienākumus, to cilvēki novērtē, tāpat kā vienkāršību, laipnību, atsaucību,” uzsver “Latvijas Pasta” Vidzemes reģi­ona vadītāja Gunita Tomsone.

Par Tamāras Ļeonovas darba novērtējumu priecīgi ir mārsnēnieši. “Cilvēki labprāt aizpildīja aptaujas veidlapas, vēl cits citu pamudināja rakstīt par Tamāru. Esam laimīgi, ka mums ir tāda pastniece,” saka mārsnēniete Rūta Ra­vinska un uzsver: “Tamāra saprotas ar katru. Nerēķina darba laiku, neskrien prom, ja kāds grib parunāties. Vienkārša, cilvēcīga, izpalīdzīga. Viņa jau nav tikai pastniece, faktiski viņa dara arī sociālo darbu.” Arī Rūta, stāstot par pastnieci, pauž izbrīnu, kā viņa prot tikt galā ar daudzu pastnieku naidniekiem – suņiem.

Tamāra Ļeonova daudzus gadus strādāja bijušajā ceptuvē Rozēs, bet nu jau piecus gadu pastā. “Sākumā aizvietoju kolēģus atvaļinājuma laikā, un jau toreiz man vislabāk patika mārsnēnieši, sirsnīgi, atsaucīgi, atklāti,” saka Tamāra un, vērtējot, kādam jābūt pastniekam, uzsver: “Kāds pats būsi, tādi būs citi pret tevi. Mārsnēnieši ir manējie.”

Darba diena pastniekiem sākas pēc septiņiem no rīta. Raunas pas­tā sašķiro presi un sūtījumus, tad dodas ceļā. “Man ir paši jaukākie kolēģi. No rīta cits citam uzlabojam garastāvokli un tad braucam pie klientiem,” atklāj pastniece. Līdz apmēram trijiem pēcpusdienā pēdējā mājā tiek saņemta tās dienas avīze vai žurnāls, kāda gaidīta paciņa.

Dienas vidū stundu Tamāra Mārsnēnos sniedz pasta pakalpojumus. “Cilvēki, kuri pieraduši, nāk kārtot maksājumus, arī nopirkt kādu žurnālu, abonē presi. Tā stunda daudziem vajadzīga. Vasarā gan iegriežas vairāk cilvēku. Ja nav konkrētas vajadzības, ziemā uz pagastmāju nenāk,” pastāsta pastniece.

Tamāra Vidzemē ir viena no pastniecēm, pie kuras abonēts visvairāk preses. Starp 206 pastniekiem viņa bijusi desmitā. “Var jau abonēt internetā, bet cilvēki grib parunāties ar pastnieku, pastāstīt, kā klājas. Parunājam par politiku un mīlestību, un tad varu braukt tālāk. Presei lasītāju skaits nedaudz, bet tomēr sarūk,” pārdomās dalās T.Ļeonova. Viņa “Druvu” piegādā apmēram 60 lasītājiem. Pastniece atzīst, mēneša sākumā nereti gadās, ka kāds aizmirst abonēt un pirmos laikraksta numurus nesaņem. Tie gan nav tie, kuri abonē pie viņas, jo Tamāra, ja nepieciešams, atgādina.

Pastnieka mašīnā ir arī plašs dažādu preču klāsts. “Tūlīt sāksies sēklu laiks,” nosaka Tamāra un piebilst, ka cilvēkiem vajadzības ir ļoti dažādas – vienam vajag pildspalvu, citam apsveikuma kartīti, vēl kādam citu sīkumu ikdienas saimniecībā.
“Pēdējos gados daudzi internetā pasūta preces. Katru dienu kāds saņem sīkpakas, piegādāju arī lielākus sūtījumus,” vēl par ikdienu pastāsta pastniece.

“Man darbs patīk. Vai var būt labāk, ja zini, ka tevi gaida, uzticas. Pastniekam uztic arī noslēpumus, kad sirds apsāpējusies,” bilst Tamāra.
Vakaros viņa vislabprātāk ada cimdus un zeķes. Tie svētku reizēs silda Tamārai tuvos cil­vēkus.