Veselaviešiem tā ir tradīcija – Jāņu dienā satikties un pamētāt bumbu. Kā visas jaukās tradīcijas, arī tā sākās nejauši. Jānis Siksnis kopā ar Aināru Cvetkovu, kamēr līgotāji vēl tikai modās, aizgāja pamētāt bumbu. Viņus ieraugot, pievienojās vēl daži. Jānis Siksnis, skolas sporta skolotājs, pagasta sporta dzīves rīkotājs, izdomāja, ka varētu sacensties par ceļojošo kausu.

“Esam sabiedriski, mums patika kompānija, abi bijām kustīgi, apkārt vēl tādi sportiski vīri, kāpēc nesacensties. Basketbols Veselavā vienmēr bijis cieņā un līmenī,” pastāstīja Ainārs Cvetkovs.

Jānis pats jau 15 gadus aizsaulē, bet domubiedri turpina aizsākto, rīkojot Jāņa Sikšņa piemiņas kausu. Jāņa brālis Agris sacensības rīkoja desmito gadu.

“Kad viss sākās, grūti pateikt, bet vairāk nekā pirms 20 gadiem. Spēlējam mīnusus, septiņas reizes katrs met grozā. Pirmo trīs vietu ieguvējiem balvas, pēc tam atsevišķas sacensības vīriem, sievām, ģimenēm. Pirmo trīs un pēdējās vietas ieguvējiem ir balvas, bet tukšā nepaliek arī citi,” pastāsta Agris un uzsver, ka tā veselavieši pavada Jāņu dienu.

Par balvām gādā paši pagasta iedzīvotāji. Tie, kuri dzīvo ārzemēs, labprāt atbalsta pasākumu. Arī Jāņa dēls Kristaps, kaut šoreiz nevarēja atbraukt, savējos neaizmirsa.

Sacensības šoreiz notika nevis laukumā pie kūtiņām, bet daudzdzīvokļu mājas pagalmā. Lauris Daiders gādāja, lai būtu basketbola grozs, galdi, soli, nojumes, kur paslēpties no saules. Šogad bija pieteicies rekordskaits dalībnieku – 44. Parasti ir nedaudz mazāk par 40. “Katra gada uzvarētāji ir ierakstīti vēsturē. Interesanti, ka 2012.gadā uzvarētājs bija Jānis Pasta no Jaunraunas, viņš tā paša gada rudenī sāka rīkot turnīru Jaunraunā, un tas aizvien notiek,” pastāsta Agris un piebilst, ka nu jau šī diena tiek gaidīta. Gaida bērni, gaida vīri un sievas.

Trešo gadu uzvarētājam tiek pasniegts Armanda Gaigala gatavotais kauss. Tas ir teju metru augsts, iepriekšējais kauss bija mazāks.
“Ozollapas kā Jāņos. Jānim Siksnim mīļākā krūze bija liela, ar velnu. No tās dzēra kafiju. Man bija līdzīga krūze, tagad tai vieta kausā. Vēl, protams, ir bumba,” pastāsta A.Gaigals un piebilst, ka Jānis viņam bijis gan sporta skolotājs, gan klases audzinātājs. “Bijām ļoti sportiska klase,” atceras Armands.

Veselavieši atzīst, ka nav jau svarīgi, cik reižu esi trāpījis grozā, bet kopā būšana. Par kausu var cīnīties ikviens, tāpat kā būt līdzjutējos. “Mums ir arī karsējmeitenes,” šķelmīgi saka Ainārs Cvetkovs. Kā jau savējo saiešanā, netrūkst cienastu, arī Jāņa atraitnes Guntas cepto pīrāgu un marinētā šašlika. “Bijis, ka līst lietus, pūš auksts vējš, bet vienmēr visi izturējuši līdz galam,” uzsver Gunta Siksne.