“Līgatnes ābeles” laukos saulainās dienās ne tikai aizvien gatavojas avenes, arī lasītāji no malu malām steidz sev salasīt smaržīgās un veselīgās ogas.

“Interese ļoti liela, bet varam pieņemt tik, cik varam. Daudzi zvana, nav apmierināti, ka atsaka. Ogas negatavojas tik ātri, kā vēlas pašlasītāji. Vajag siltas un saulainas dienas. Lietus savukārt bojā gatavās ogas,” skaidro SIA “Lī­gatnes ābele” valdes priekšsēdētāja Gaida Grava un atklāj, ka šovasar avenēs brauc ļoti daudzi rīdzinieki.

Aveņu dārzā bijušas dienas, kad ogas sev lasa vairāki desmiti lasītāju. Katram jāierāda, kur lasīt, jāizstāsta, kā tas darāms. “Pašlasī­šana mums ir jau daudzus gadus. Agrāk septiņos no rīta lasītāji gāja avenēs, salasīja un devās mājās. Darbinieki varēja darīt savus darbus. Tagad pašlasītāji mēģina pieteikties, kad kuram izdevīgi, bet mums ir arī citi darbi. Diemžēl gadās arī tā, ka piesakās, bet neatbrauc,” pastāsta G.Grava un piebilst, ka ogu cena vairākus gadus nav mainījusies un klienti to novērtē, tāpat kā iespēju, ka var atbraukt uz aveņu dārzu, salasīt ogas savā traukā. Nav nekādu uztraukumu par distances ievērošanu, jo hektāros vietas pietiek visiem. Tāpat kā ogu.

Lasīt sev avenes brauc interesenti no plašas apkārtnes: Rīgas, Valmieras, Cēsīm, Siguldas, Lim­bažiem, Saulkrastiem, Mālpils, Murjāņiem.

Cēsnieces Ieva Magone un Agnese Ramata avenēs atbraukušas pirmoreiz. “Feisbukā ieraudzīju, bet nedomāju, ka pati varu aizbraukt. Tad pazīstams pensi­onāru pāris pastāstīja, ka katru gadu brauc un arī šovasar brauks. Ar Agnesi sarunājām, ka brauksim. Piezvanījām un sarunājām,” pastāsta Ieva un piebilst, ka avenes lielas, skaists, prieks lasīt. “Ne­liels mākonis uznāca, bet nav karsts, kukaiņi nekož,” saka Agnese un atklāj, ka mājās ir avenes ēšanai, tagad lasa ziemas krājumiem. Līdz šim avenēs braukusi uz mežu.

Jau gadus sešus uz Līgatni lasīt avenes brauc cēsnieces Ineta Lāce – Sējāne, Ilze Simanoviča, Aija Sīmane, Lienīte Rogoļeva. Kolēģes atzīst, ka avenes ir viņu iecienītākās ogas. “Pāris stundas svaigā gaisā, un spaiņi pilni ar ogām. Avenes nav grūti lasīt, nav jālokās, kā zemenes lasot. Ogas ir skaistas kā krelles,” saka Aija Sīmane, bet Ilze piebilst, ka gan jau vēl kādudien atbrauks.

“Līgatnes ābeles” darbiniekiem vasarā dienas ir par īsām. Jāsalasa avenes pārdošanai. Tie, kuri paši negrib lasīt, pasūta tikko lasītas ogas un atbrauc pakaļ. Saraksts garš – dažs vēlas nopirkt piecus, cits 20 un pat 30 kilogramus. G.Grava atklāj, ka paši līgatnieši labprātāk iegādājas ogas, nevis paši tās lasa. Avenes tiek arī piegādātas rehabilitācijas centram “Līgatne”, Cēsu pansionātam un citām iestādēm.

“Līgatnes ābelē” avenes aizņem septiņus hektārus. No tiem viens hektārs ir šī pavasara stādījumi. “Avenes labi ražo astoņus līdz desmit gadus. Ienāk jaunas šķirnes, gribas pamēģināt. Mums ir gan agrās, gan vēlās šķirnes, tā varam pagarināt sezonu,” stāsta G.Grava. Katru gadu “Līgatnes ābele” aveņu laukos nolasa trīs četras tonnas ogu. Kāda būs šī vasara, vēl grūti spriest. “Avenes ziedēja vēlāk, ogas lielas, karstais laiks nepabojāja. Vai būs lietains, cik saulains un silts – no tā atkarīga raža,” atgādina G.Grava.

Sārtojas arī jāņogas un upenes. Par jāņogām pēdējos gados interese ir maza. “Kad parādu `Vīk­snes tumši sarkanās`, pagaršo un labprāt kādu kilogramu salasa. Bijis, ka nākamreiz brauc, lai salasītu pāris spaiņus,” pastāsta G.Grava un piebilst, ka daudzi teikuši, ka, ja ne pašiem, tad kaimiņiem ir pāris jāņogu krūmi un ar to pietiek.

Savukārt par upenēm kā veselības ogām interese aizvien palielinās. “Lai lasītu upenes, vajag lielāku pacietību. Upenes ir tās ogas, kuras katrs grib sagatavot ziemai. Upeņu krūmi vairāk slimo, tāpēc to mazdārziņos ir mazāk nekā jāņ­ogu,” pastāsta G.Grava. Pagai­dām saimniecībā netiek domāts par jāņogu un upeņu novākšanu ar kombainu. Lai to darītu, jābūt skaidri zināmam, kam uzreiz pārdot tonnu ogu.

SIA “Līgatnes ābele” audzē arī dārzeņus: gurķus, kāpostus, puķkāpostus. Saimniecībai ir liels ābeļu dārzs.