Ziņas

Sabiedrība

Aizdomājas, kā neizniekot ūdeni

Gauja gaida talciniekus. Gaujas krastos ārpus sakoptajām ūdenstūristu apmetnēm arī šopavasar daudz nekoptu "savvaļas" piknika vietu.Foto: Līga Eglīte

Katru pavasari, kad sniegi un ledi kūst, čalo strautiņi un upes, Latvijā svinam Pasaules ūdens dienu. Tā aizvadīta vakar. Šī gada vadmotīvs ir jautājums “Kāpēc izniekot ūdeni?”, liekot aizdomāties par notekūdeņu izmantošanas iespējām un ūdens patēriņa samazināšanu gan iedzīvotājiem, katram individuāli, gan globālākos mērogos – kopienām, institūcijām un valdībām. Lai arī tā ir tikai viena diena gadā, kad dažādu jomu speciālisti cenšas vairot sabiedrības izpratni par ūdens, īpaši dzeramā ūdens, nozīmi cilvēka dzīvē un dabas procesos, ikviens varam kaut ko darīt, lai resursi neizsīktu. Pasaules ūdens dienas svinēšanu 1992. gadā ierosināja UNESCO, Latvijā pirmo reizi šo pasākumu rīkoja 1996.gadā.

Gauja, viena no mūsu skaistākajām un lielākajām upēm, ik pavasari palos savāc no krastiem nevērīgu ceļotāju vai neapzinīgu vietējo iedzīvotāju atstātos atkritumus. Ūdens līmenim krītoties, atkritumus ieskalo krūmājos, uz salām un attekās. Pirms desmit gadiem vides inspektori un aktīvisti kopā ar siguldieti, dabas zinātāju Māri Mitrevicu rīkoja Gaujas tīrīšanas talkas. Sezonā vairākas reizes tika nobraukts pa upi un izstaigāti krasti, savāca milzīgu daudzumu atkritumu. Vai šī tradīcija turpinās?

Jānis Bušs, Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) valsts vides inspektors, skaidro: “Svarīgi, lai Gaujas krastu sakopšanā iesaistītos tūrisma operatori, laivu iznomātāji, lai par upes tīrību līdzatbildīgi kļūst arī tie, kuri izmanto šo dabas resursu sava biznesa attīstīšanai. Pēc aptuvenās statistikas tādu ceļotāju, kuri brauc ar savām personīgajām laivām, ir maz, vairākums, ap 80 procenti, ir to, kuri izmanto dažādu tūroperatoru pakalpojumus. Lielo plostu iznomātāji dabas sargiem stāsta, ka klientiem, kuri brauc pa upi, dodot līdzi maisus viņu radīto atkritumu ievietošanai, taču nav īstas pārliecības, ka tas tiešām tiek izdarīts. Jā, ir gan arī labie piemēri, kaut vai laivu iznomātāji “Rāmkalnos”, kuri tiešām visu savāc.”

“Rāmkalnu” darbinieks Andis Jansons priecājas par novērtējumu, tomēr šaubās, vai visi tūristi, kuri viņa pārstāvētajā uzņēmumā iznomā laivas, ir tik apzinīgi: “Kurš gan, nedēļas nogalē beidzot ticis ārā no Rīgas atpūsties, gribēs vēl kaut ko aiz sevis vākt un kopt? Pirms braucieniem visus instruējam, daļa finišējot atved savus atkritumu maisus, bet tie tomēr nav visi. Esam izmēģinājuši dažādas metodes, arī devuši līdzi maisus. Gauju kopumā vērtēju kā tīrāku, taču vasarā, aktīvajā sezonā, stāvoklis ir un paliek slikts.”

Savukārt tūrisma pakalpojumu sniedzēja, kas iznomā plostus braucieniem pa Gauju, “Žagarkalna” pārstāvis Mārtiņš Mačs novērojis, ka upe pēdējos gados kļuvusi tīrāka: “Uz iznomātajiem lielajiem plostiem ir speciālas atkritumu kastes, laivotāji visus atkritumus ved līdz galapunktam vai izmet konteinerā pie Līgatnes pārceltuves. Vides aktīvisti divas reizes sezonā tīra upi, dodam viņiem inventāru bez maksas.”

Mārtiņš Zīverts, DAP Vidzemes reģionālās administrācijas direktora vietnieks, stāsta, ka ūdenstūristu apmetņu kopšanu veic DAP organizētais pakalpojumu sniedzējs SIA “Mārzeme”, kas divas reizes vasaras sezonā tīra Gauju visā nacionālā parka garumā, vācot ceļotāju, piknikotāju un arī neapzinīgu vietējo iedzīvotāju atstātos atkritumus vairāk nekā 90 kilometru posmā. Upes krastu, salu, atteku un pat pieteku tīrīšanu piesakās veikt arī dažādu uzņēmumu darbinieki, kuri vēlas izdarīt ko derīgu un paliekošu dabas aizsardzībā, kā arī vides aktīvisti no Starptautiskās brīvprātīgā darba kustības, kuri, uzturoties Latvijā, vienu dienu velta kādam labam darbam Gaujas nacionālajā parkā.

Vakar, atceroties Pasaules ūdens dienu, interesenti varēja apmeklēt Ieriķus, kur, iestājoties tumsai, tika izgaismoti Dzirnupītes ūdenskritumi.