Ziņas

Sabiedrība

Pasaules Miera skrējiens Raunā

Miera skrējiena lāpa no rokas rokā. To saņem raunēniete Ginta Ezeriņa, blakus Sanita Krone.Foto: Sarmīte Feldmane

Rauna kļuvusi par pasaules Miera skrējiena dalībnieci. Tas, februārī sācies Portugālē Eiropas rietumos, caur Spāniju, Angliju, Skotiju un citām valstīm no Igaunijas nonāca Latvijā. Uz Vidzemes šosejas pie Raunas pagrieziena skrējiena dalībniekus sagaidīja un piebiedrojās raunēnietes Sanita Krone un Ginta Ezeriņa. Trīs kilometrus viņas nesa Miera skrējiena lāpu un karogu.

“Katru dienu ap trīs kilometriem noskrienu. Bija satraukums, kā būs. Bet tas komandas gars, uzmundrinājums, ko saņēmām no tiem, kuri skrēja aiz mums, bija nenovērtējams. Ne politikas, ne problēmu, tikai skrienam. Tie trīs kilometri mūs vienoja,” domās dalījās Sanita Krone. Ginta uzsvēra, ka darījušas to, ko patīk darīt – skriet. “Iepazināmies ar citiem skrējējiem un jutāmies kā viena komanda. Tās emocijas nevar izstāstīt,” sacīja Ginta.

Diemžēl skrējienā vairāk raunēniešu neiesaistījās, vienīgi no skeitparka līdz pilsdrupām piebiedrojās bērnu pulciņš. Miera skrējiena dalībnieki piestāja pie Brīvības pieminekļa, izskrēja cauri centram. Garāmgājēji ziņkāri noskatījās, bet līdzi neskrēja.

“Visu dienu aktīvākie cilvēki bija Raunas novada sporta spēlēs. Lai gan ne viens vien izrādīja interesi, laikam jau nogurums noturēja mājās,” skaidroja Sanita Krone.

Tas, ka pilsdrupās nesanāca kupls pulks, nemazināja draudzīgo gaisotni. Miera skrējiena dalībnieki no Krievijas, Vācijas, Igaunijas, Anglijas, Holandes, Moldovas, Austrijas un vairāki no Latvijas ar Miera skrējiena himnu pieskandēja Raunu.

“Raunēnieši kļuva par starptautiskas komandas dalībniekiem. Viens nevar noskriet visu maršrutu, mēs satiekam cilvēkus, draudzīgi dalāmies ar lāpu, kaut nerunājam vienā valodā, saprotamies. Skrējienā piedalās dažādas paaudzes,” pastāstīja skrējiena Latvijas posmu koordinators Gints Peleckis. Pasaules Miera skrējiens ir pasaulē garākais stafetes veida skrējiens. Dalībnieki dienā noskrien ap 120 kilometru. “Eļļa, kas uztur lāpu, ir pudelītē, bet mūs uztur cilvēki, kurus satiekam,” gandarījumu par skrējienu, satiktajiem cilvēkiem pauda Gints Peleckis un atgādināja, ka viss ir ļoti vienkārši – starptautiska komanda nes lāpu – draudzības un miera simbolu. Vēstījums arī ir ļoti vienkāršs: kad mēs skrienam kopā mierā un harmonijā, mēs arī varam dzīvot kopā mierā un draudzībā. Katrs no mums var mainīt pasauli, rādot piemēru un sperot simbolisku pirmo soli! Ar lāpu varam skriet daudzus kilometrus, spert dažus soļus vai vienkārši ielikt savu labo gribu, lāpu paturot rokās.

Septiņos mēnešos noskrieti 24 tūkstoši kilometru, un pasaules Miera skrējiens noslēgsies oktobrī Romā. Tad tajā būs iesaistījušies visu Eiropas valstu cilvēki.

“Daudzviet cilvēku interese ir ļoti liela, arī atbalsts, vēlēšanās iesaistīties. Nezinu, cik Apē ir cilvēku, bet šķita, visi atnākuši, lai piedalītos,” pastāstīja Gints Peleckis.

Tālāk skrējēji steidzās uz Cēsīm, tad Siguldu, Rīgu, Sloku. Latvijas posmu koordinators Raunas pašvaldībai pasniedza sertifikātu par piedalīšanos skrējienā. Katrs, kurš tobrīd bija pilsdrupās, varēja brīdi paturēt miera lāpu, parunāties ar skrējējiem. To labprāt darīja tūristi, kuri tur nejauši gadījās.

Miera skrējienu 1987.gadā iedibināja miera filozofs, mākslinieks un Gandija miera balvas laureāts Šri Činmojs (1931.- 2007.). Šo gadu laikā Miera skrējiens ir iesaistījis vairāk nekā 10 miljonus cilvēku no vairāk nekā 150 pasaules valstīm. Eiropā skrējiens katru otro gadu savieno visas Eiropas valstis teju 25 000 kilometru skrējiena maršrutā.