Mazas, bet liela lepnuma pilnas svinības šonedēļ notika Cēsu Valsts ģimnāzijā. Skolas vadība bija ielūgusi ciemos ģimnāzistu, 12. klases skolēnu Diānas Paulas Upmales un Renāta Jurševska ģimenes.

Ģimnāzijas direktore Gunta Bērziņa viesiem pauda pedagogu prieku un gandarījumu par nupat, septembrī, pasaules mērogā gūtajiem mācību sasniegumiem.

Cēsu Valsts ģimnāzijas audzēknis Renāts Jurševskis atgriezies no Japānas, kur notika informātikas olimpiāde skolēniem, Diāna Paula Upmale no Krievijas, kur noritēja starptautiskā ekonomikas olimpiāde, ar ļoti lielā konkurencē gūtiem personīgiem panākumiem – bronzas medaļām. Turklāt Diāna Paula Upmale bija viena no pieciem Latvijas komandas dalībniekiem, kuri, startējot valstu komandu sacensībās ekonomikā, Latvijai ieguva 1. vietu. Šī uzvara Latvijai kļūs vēsturiska vairākās nozīmēs. Pasaules ekonomikas olimpiāde skolēnu komandām notika pirmo reizi. Zelta medaļu ieguva Latvija, bet sudraba un bronzas lielvalstu – Krievijas un Brazīlijas – pārstāvji.

“Šobrīd mūsu skola patiešām piedzīvojusi zvaigžņu stundu,” viesiem sacīja ģimnāzijas direktore Gunta Bērziņa. Pateicības vārdus saņēma gan abi audzēkņi, gan Diānas Paulas vecāki Ivars un Santa Upmaļi un Renāta vecāki Inga un Ģirts Jurševski, kā arī gods tika izrādīts Diānas Paulas un Renāta vecmammai Līvijai Upmalei. Ģimnāzistu vecāki apstiprināja, ka ne tikai viņi atbalsta bērnus skolas gaitās un laikā, kad šovasar notikusi intensīva gatavošanās Rīgā, lai startētu pasaules olimpiādē. Atbalsts, paužot prieku un gandarījumu par mazbērnu sasniegumiem, nemitīgi nācis no vecmammas Līvijas Upmales.
Pedagogi abu jauniešu sasniegumus pasaules mērogā, kad priekšā vēl 12. klase, saistīja ar Jurševsku un Upmaļu ģimeņu attieksmi pret izglītības darbu, vecāku nesavtību, atbalstot jauniešu centienus sasniegt daudz vairāk, nekā paredzēts skolas programmā. Pedagoģe Diāna Siliņa informātikā un Inga Ozola ekonomikā devušas virzību, un jaunieši veiksmīgi sagatavoti valsts olimpi­ādēm. Iekļūstot Latvijas izlasē, šovasar noticis vēl intensīvāks mācību darbs Rīgā kopā ar citiem izlases dalībniekiem. “Es būtu gribējis, lai meita mācītos mazāk,” par Diānas Paulas uzņēmību un atbildību, mēneša laikā apgūstot to, ko ekonomikas studenti apgūst teju gadā, tagad saka tēvs Ivars Upmalis.

Ģimnāzijas pedagogi, iepazīstināti ar Līviju Upmali, kuras darba mūžs pagājis grāmatvedības darbā, izteica pieņēmumu, ka viņas mazbērni būs mantojuši tik vajadzīgo mērķtiecību un uzcītību.

Pieņemšanas sarunās pie direktores par to, kas noticis astoņās dienās, kamēr Renāts Jurševskis bija devies tālajā ceļā un pabijis Japānā, noskaidrojās, ka piedzīvota arī zemestrīce. “Vienu rītu to jutu,” sacīja puisis, piebilstot, ka daudz spēka bijis patērēts olimpiādei un neparastās kultūras apgūšanai, tāpēc zemes trīcēšanai istabā lielu nozīmi neesot piešķīris. Renāta vecāki gan sacīja, ka Cēsīs lasītās ziņas par Japānai tuvojošos taifūnu viņus satraukušas. Diāna Paula Upmale dalījās ar iespaidiem, kā Krievija sarīkojusi olimpiādi, ar noteikumiem pārsteidzot vairāku valstu komandas, bet ne tik daudz Latvijas skolēnus. Ja visur citur, tajā skaitā Japānā, nodrošināta uzdevumu tekstu tulkošana dažādās skolēniem saprotamās valodās, tad ekonomikas olimpiādē uzdevumi bijuši izlasāmi tikai angliski vai krieviski. Cēsniece pieļāva, ka ekonomikas olimpiādē Latvijai uzvarēt izdevies ne tikai tāpēc, ka skolēni labi sagatavojušies un saliedēti trīs dienas strādājuši, bet arī tāpēc, ka līdz ar diviem puišiem no Olaines 1. vidusskolas un RTU Inženierzinātņu vidusskolas komandā bijusi arī meitene no Daugavpils Krievu vidusskolas – liceja. Viņa vienlīdz labi uzdevumus lasījusi angļu un krievu valodā.

Kad komanda ieguvusi 1. vietu, visu valstu jaunieši uzzinājuši par Latviju – priecājās Diāna Paula Upmale un uzsvēra, ka tagad viņi atpazīs arī mūsu valsts sarkanbaltsarkano karogu, kurš iznests līdzi apbalvošanas brīdī. Meitene uzsvēra, ka Krievijas, Amerikas un citas lielvalstu komandas uzzinājušas, ka Latvijas skolās ne tikai vienkārši mācās ekonomiku, bet dara to izcili. Skolas direktore Gunta Bērziņa skaidroja, ka ekonomika nav obligāts, bet izvēles priekšmets, kuru izvēlējusies arī Cēsu Valsts ģimnāzija.

Vecāku izvaicāta, vai Cēsīs ar laiku netrūks labu skolotāju, direktore sacīja, ka paaudžu maiņa ģimnāzijā, protams, notiek. Viņa piebilda, ka tā virzās dabiski, to vietā, kas pensionējas, stājas citi. Pieredzējušie pedagogi strādā tā, lai pamanītu talantīgus skolēnus un mudinātu viņus apgūt vairāk, nekā māca stundās. Ģimnāzijas direktore uzsvēra, ka katrs skolotājs labi apzinās, ka arī pašam būs jāiegulda papildu darbs un laiks, ja kāds audzēknis būs gatavs mācīties un apgūt daudz vairāk nekā piedāvāts jau tā blīvajā ģimnāzijas programmā.