Cēsniekam Jānim Andersonam (29) patīk apgūt ko jaunu un sevi izaicināt. Viņš teic, ka labākā skola ir dzīves skola, tāpēc kopā ar tēvu izveidojis uzņēmumu Andersons Industry.

Kaut Jānis pēc profesijas ir mehāniķis, savā uzņēmumā turpina ģimenes tradīcijas – galdniecību. Gan Jāņa tēvs, gan vectēvs ir šī amata meistari. “Druvai” Jānis atzīst, ka uzņēmumam klājas labi, neskatoties uz pasaulē notiekošo, ir ļoti daudz darba.

Arodu apgūst, darbu darot

Jāņa pirmie soļi uzņēmējdarbībā meklējami nedaudz agrāk, viņš kopā ar draugiem bija uzveidojis automazgātavu. “Bet pēc laika mainījās veselības stāvoklis, tad kopā ar sievu aizbraucām strādāt uz Dāniju. Tur sakārtoju domas un pēc pāris mēnešiem atgriezos, lai stātos algotā darbā. Tobrīd vēlējos, lai vakarā, aizejot mājās, ne par ko nav jādomā. Pēc laika sapratu, ka tomēr vēlos kaut ko savu. Aizbraucu pie tēva, parunājos, sapratām, ka varam kopīgi darboties vienā nozarē – galdniecībā,” stāsta Jānis un atzīst, ka savulaik, kad izvēlējies profesiju, izmācījies par mehāniķi, jo domājis, ka galdniecība nav domāta viņam, bet dzīve iekārtojusi citādi.

Sākumā uzņēmumā Jānis darbojies brīvajā laikā, bet pavasarī, kad pasauli pārņēma pandēmija, sapratis, ka pamatdarbā var doties atvaļinājumā, tad sācis nopietnāk iesaistīties galdniecībā. “Zināša­nas un prasmes esmu pārņēmis no tēva, kā arī daudz kas gūts pašmācības ceļā un darbojoties praktiski. Gatavojam virtuves iekārtas, iebūvējamos skapjus, gultas, soliņus un visu citu. Viss tiek gatavots no Latvijā augušiem kokiem. Sākumā es meklēju klientus un tēvs darināja lietas, bet nu jau arī es daudz ko protu. Tomēr tēvs vairāk dara galdnieka darbus, es strādāju ar dokumentiem un komunicēju ar klientiem,” stāsta jaunais uzņēmējs.

Darināt skaistas lietas. Ikviens dēlis tiek paņemts rokās, tad zāģēts, slīpēts, pārbaudīts.

Foto: no albuma

Lepojas ar katru mēbeli

Jaunais uzņēmējs atzīst, ka lepojas ar katru galdniecības radīto priekšmetu. “Cilvēks ar savām rokām spēj darināt skaistas lietas,” saka Jānis un stāsta, ka ikviens dēlis tiek paņemts rokās, tad zāģēts, slīpēts, pārbaudīts. “Katrs pasūtījums ir svarīgs un ekskluzīvs, jo otru tādu neuztaisīs, cilvēks nav robots. Nav sērijveida produktu, kurus varētu izgatavot vienādus.”
Atbildību un lepnumu par paveikto apliecina arī uzņēmuma nosaukums, tajā ir paša Jāņa uzvārds. “Tas ir zīmogs un atpazīstamība manis veiktajam darbam. Tas simbolizē manis paša radītās lietas. Uz katra darba ir mans uzvārds, kas uzliek par to atbildību,” savu attieksmi pret darīto pamato uzņēmējs.

Uz jautājumu, kā ir būt pašam sev par darba devēju, Jānis atbild: “Ļoti labi. Ja pats esi sev noteicējs, vari izlemt, kādus darbus konkrētajā dienā veikt. Ja ir luste strādāt ar papīriem, veicu to. Ja vēlos atpūsties, palieku mājās un nākamajā dienā strādāšu divreiz vairāk. Man nav ne sekretāres, ne kādu citu palīgu. Es daudz varu mācīties un apgūt pats. Tā ir vērtīga dzīves pieredze.”
Jānim patīk risināt sarežģītas situācijas, iepazīt jaunus cilvēkus un komunicēt ar tiem. Tas ir dzinulis, kas neļauj apstāties. “Man vienmēr bijusi vēlme pamēģināt ko jaunu, iedegos par lietām un cenšos saprast jauno. Andersons Industry vēlētos veidot kā ilgt­spējīgu uzņēmumu. Manī ir spītība, kas dzen uz priekšu, lai pierādītu, ka ikviens var izdarīt visu.”

Darbs svarīgs, bet ģimene vissvarīgākā

Tomēr līdztekus uzņēmējdarbībai viņš ir arī gādīgs tēvs meitiņai. Robežu starp ģimeni un darbu Jānis māk nodalīt. “Uzņēmēj­darbības sākumā visbiežāk daudzi sevi investē darbā, bet es neesmu tāds. Kad pieteicās meitiņa, sapratu, ka ģimene dzīvē ir primārais un darbs var pagaidīt. Iemācījos savu laiku sadalīt. Brīvdienas pavadu mājās kopā ar ģimeni, un visiem esmu arī atgādinājis, ka nedēļas nogalēs nestrādāju. Redzēt, kā izaug bērns, ir svarīgākais šajā dzīvē,” uzskata Jānis, tomēr piebilstot, ka “uzņēmums ir vēl viens bērns, kuru es mācu no pirmās dienas. Mēs cenšamies audzināt uzņēmumu, lai tas būtu spējīgs dzīvot ilgi”.