Meža apsaimniekošanas priekšdarbi Āraišu baznīcas draudzes mežā tuvākajiem kaimiņiem radījuši nopietnas bažas par šīs teritorijas
neatgriezenisku bojāšanu.

Satraukumu par ieceri Āraišos zāģēt kokus publiski pau­da kaimiņš – arhitekts Andrejs Ģelzis. Viņa īpašums robežojas ar draudzes zemes gabalu “Āraišu mācītājmuiža 1”. Agrā jūlija rītā viņš manījis taksatoru, kurš iezīmē daudzus kokus. Vēlāk kopā ar dēlu apstaigājis nelielo platību un saskaitījis 168 iezīmētus kokus diametrā no astoņiem līdz pat 60 centimetriem. Bažās par sagaidāmo kaitējumu kultūrvēsturiskajai zonai A.Ģelzis steigšus vērsās atbildīgajās institūcijās – Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP), Valsts meža dienestē (VMD) un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (VKPAI), kā arī informēja medijus. No pirmajām divām iestādēm jau saņemtas atbildes, ka līdz šim nav reģistrēts meža īpašnieka iesniegums par atļauju šajā īpašumā cirst kokus, kā arī pateicība par izrādīto iniciatīvu dabas aizsardzības jomā un vēl solījums šāda iesnieguma saņemšanas gadījumā “ļoti rūpīgi izvērtēt koku ciršanas iespējamību”. DAP vēstulē arī minēts, ka, apsekojot šo vietu dabā, konstatēta koku apzīmēšana aptuveni 160 augošiem kokiem ar fluorescējošu rozā marķēšanas krāsu. Īpa­šums ne tikai atrodas Gaujas nacionālā parka (GNP) kultūrvēsturiskās nozīmes teritorijā, bet šis meža nogabals ir arī ES nozīmes meža biotops – ozolu mežs.

VKPAI inspektori bijuši klātienē, bet atbilde pagaidām vēl nav saņemta. A.Ģelzim pēc televīzijā izskanējušā satraukuma bijusi arī telefonsaruna ar draudzes mācītāju Aini Ozoliņu. No teiktā arhitekts nopratis, ka draudzes redzējumā viņš pats tiek apvainots iepriekš veiktā nesankcionētā saimnieciskajā darbībā uz baznīcai piederošas zemes. A.Ģelzis nenoliedz, ka pēc saviem ieskatiem mēģinājis kopt nelielu daļu tuvumā esošā meža.

Draudze nolēmusi daļu sava īpašuma sakopt un vēlāk pārdot. Draudzes priekšnieks Jānis Sie­tiņsons pastāsta, ka iegūtais finansējums līdzētu dievnama grīdas rekonstrukcijas pabeigšanai. Pro­jekta kopējās izmaksas ir 41 tūkstotis eiro, vairāk nekā puse – 22,5 tūkstoši eiro – saņemti no “Leader” programmas. Atlikušie gandrīz 19 tūkstoši eiro jāsedz no ziedojumiem draudzei un pašvaldības atbalsta, tomēr ar to nepietiekot. Amatas novada dome projekta īstenošanai jau piešķīrusi 5975 eiro, Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca – vēl 3000 eiro, bet 10,2 tūkstošus eiro jāiegulda draudzei.

Kā stāsta J.Sietiņsons, Āraišu draudzes īpašumā ir aptuveni 60 hektāri lauksaimniecības un ap 20 hektāriem mežu zemes, tostarp arī pieminētais īpašums (1,87 hektāri), ko īpašnieks nolēmis sakopt un konvertēt naudā dievnama rekonstrukcijas izmaksām.

Meža novērtēšanai pavasarī uzaicināts sertificēts mežu un virsāju eksperts Pēteris Kaļeiņikovs, kurš sagatavojis slēdzienu. Mežs novērtēts kā labas kvalitātes ES biotops. Ieteikts arī, kā to kopt, lai panāktu izcilu stāvokli: jāat­ēno lielie ozoli, jāatbrīvojas no kokiem, kuri aug ozolu vainagos. Pats eksperts sarunā ar “Druvu” atzina, ka šajā biotopā vajadzētu tik ieguldīt, un tad varētu vest pat ekskursijās. Te augot arī viens potenciāls dižkoks. Līdz šim daļa šī zemes gabala bijusi atstāta novārtā, bet otra daļa – pārmēru kopta. Kaimiņu A.Ģelzi šis formulējums gan mulsina. “Man ir daudzi fotoattēli no manas bērnības, manu vecāku jaunības – tur redz apkārtni, kāda tā bijusi pagājušā gadsimta 50. gados un vēl agrāk. Tur redz pavisam citu ainavu – bez krūmiem un aizaugušām pļavām. Pāri ezeram ir tikai tā saucamā “Pūču birzs”, bet pārējais – gludi pakalni. Mūsu pusē parkā – ozoli un kļavas, oši,” klāsta arhitekts, piemetinot, ka viņš ir pļāvis pļavas, cīnījies ar lazdām, kā arī novācis nokaltušos un kritušos kokus.

J.Sietiņsons vēlāk, atbildot uz mediju interesi par iecerētajiem darbiem, pārsteidzīgi apgalvojis – visas atļaujas ir saņemtas. Tiesa, vēlāk viņš detalizēti izskaidro, ka “konkrētā meža kopšanas darbi ir vēl tikai procesā” un, zinot normatīvos paredzēto kārtību, draudze uzaicinājusi arī specializētu meža apsaimniekošanas uzņēmumu, kas drīzumā sagatavos iesniegumu Valsts meža dienesta (VMD) Centrālvidzemes virsmežniecībai, lai galu galā saņemtu apliecinājumu koku ciršanai.

DAP sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Rēna “Druvai” apstiprināja – pārvaldes sertificēts eksperts ir neatkarīgs speciālists, ne DAP darbinieks, viņa slēdziens gan tiek pieņemts informācijai, taču tā vēl nav atļauja veikt jelkādas darbības mežā.

Pārpratumi šajā stāstā seko cits citam. Neatkarīga eksperta atzinums saziņas līdzekļoss izskan kā DAP atļauja, bažas par koku izciršanu samilst, pirms vēl iesniegums atbildīgajām institūcijām sagatavots, daļa meža kopta, bet, izrādās, ne tā, kā speciālistiem būtu pa prātam. Draudzes priekšnieks sola, ka tiksies ar A.Ģelzi, lai tomēr klātienē izrunātu visas neskaidrības, vienlaikus neslēpj rūgtumu, ka kaimiņš nav pirmām kārtām savus jautājumus uzdevis pašiem meža īpašniekiem. Taču vienlaikus arī mežu eksperts P.Kaļeiņikovs pārdomu noslēgumā par notikušo pauž pārliecību, ka “nav jau slikti, ja tomēr uzpasē tos kaimiņu īpašumus”. Citādāk gadās, kad viss jau nocirsts, – nelikumības gan pierādīsi, bet nocirsto vairs neatgriezīsi.

Diemžēl Āraišu draudzei šī nav pirmā reize, kad saimniekošana sabiedrībā sacēlusi ažiotāžu. Pirms pieciem gadiem, kad draudze vēlējās sakārtot sakrālās ēkas hidroizolāciju, rakšanas laikā sākotnēji netika uzaicināts arheologs, līdz ar to – nenovēršami izpostīta daļa vēsturisko apbedījumu.

FOTO: Marta Martinsone – Kaša