Ziņas

Sabiedrība

Pāri ikdienas nesaskaņām

Kopīgā sajūtā. Koncertzālē "Cēsis" pulcējās cilvēki no visas Vidzemes, lai piedalītos pirmajās reģionālajās Lūgšanu brokastīs. Foto: Marta Martinsone – Kaša

Vairāki simti vidzemnieku pulcējās koncertzālē Cēsis”, lai būtu kopā Vidzemes Lūgšanu brokastīs. Tieši te ievadīja Lūgšanas brokastu ciklu, kas līdz pat novembrim notiks Kurzemē, Zemgalē, Latgalē un noslēgsies Rīgā.

Jānis Gabrāns

Cēsis kā pirmo Lūgšanu brokastu vieta nebija izvēlēta nejauši, jo tieši te ir valsts karoga dzimtene, un pasākuma laikā tika iesvētīts karogs, kas turpmāk ceļos uz Lūgšanu brokastīm citos reģionos. Karogu iesvētīja Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Liepājas bīskaps Hanss Martins Jensens, kurš atklāja, ka pirms diviem gadiem karoga priekšā devis valsts pilsoņa solījumu. Viņš vēlreiz nolasīja solījuma vārdus, aicinot ikvienu atjaunot uzticību valstij, solīt dzīvot un strādāt, lai vairotu valsts labklājību.
Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs uzrunā izteica gandarījumu, ka tieši te sākas Lūgšanu brokastu cikls: “Šāds pasākums Cēsīs notiek pirmo, bet, ceru, ne pēdējo reizi. Tas lielā mērā būs atkarīgs no mums pašiem. Vai ikdienā, kas traucas mums garām kā ātrvilciens, varam atrast laiku to apstādināt, izkāpt un veltīt dažas stundas pārdomām, garīgajam spēkam, nākotnes ideju apcerēšanai, kopā būšanai.”
Lūgšanu brokastu Rīcības komitejas vadītāja Inese Šlesere uzrunā norādīja, ka šis ir vēsturisks brī­dis un pēc gadiem kāds noteikti atcerēsies dienu, kad notika pirmās Vidzemes Lūgšanu brokastis.
“Lūgšanu brokastu lielais ieguvums ir tas, ka sanāk kopā cilvēki, lai vērstu skatus pāri ikdienas nesaskaņām un domstarpībām. Manuprāt, šis ir tas iztrūkstošais garīgais, vienojošais faktors, lai Latvijā būtu miers un labklājība. Pulcējoties Lūgšanu brokastīs, lai kurā valstī tās notiktu, valda burvīga ģimeniska sajūta, tāpēc visiem varu teikt – esiet laipni lūgti Lūgšanu brokastu ģimenē!” aicināja I. Šlesere.
Gaidot valsts simtgadi, I. Šlesere atgādināja mācītāja Jura Rubeņa 2008.gada Lūgšanu brokastīs teiktos vārdus, kas aktualitāti nav zaudējuši : “Latvija droši vien no mums negaida garas runas. Latvija savā dzimšanas dienā gaida no mums kādu tiešām labu dāvanu, un mēs taču zinām, kas tā ir. Uzdāvināsim katrs Latvijai vienu labāku, iecietīgāku, patiesāku, gudrāku, mīlošāku cilvēku. Cilvēku, kāds varētu kļūt arī es!”
Klātesošos sveica arī Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs, pastāstot, ka viņu pilsētā Lūgšanu brokastis notikušas jau divas reizes: “Šogad janvārī pats tajās piedalījos pirmo reizi, un varu atzīt, ka joprojām dzīvoju ar to siltuma, ģimeniskuma sajūtu.”
Valmieras iecirkņa prāvesta Romāna Kurpnieka – Logina uzruna aicināja nemeklēt citos vainas, bet meklēt labo. Viņš aicināja novērtēt to, ka mums ir sava valsts: “Pasaulē ir vairāk nekā seši tūkstoši valodu, un tikai aptuveni 200 tautām ir sava valsts. Tāpēc mums ir, par ko pateikties Dievam. Ikreiz, kad dziedam valsts himnu, mēs lūdzam Dievu, un Viņš dod vietu, kur ziedēt sievām un dziedāt vīriem.”
Ar izjustiem muzikāliem priekšnesumiem pasākumā priecēja Cēsu zvanu ansamblis “Soli Deo Gloria”, solisti Ieva Pļaviņa, Arvīds Keinis. Ar savām liecībām par Dieva iepazīšanu dalījās kalnu slēpotāja Lelde Gasūna un uzņēmējs Ints Kļaviņš. Šī liecība bija īpaši emocionāla, jo I. Kļaviņš ir viens no nedaudzajiem, kurš izdzīvoja prāmja “Estonia” katastrofā 1994.gada septembrī.

Viņš atzina, ka brīdī, kad fiziski vairs nespējis izturēt aukstumu, kad bijušas neizsakāmas sāpes mugurā, lūdzis Dieva palīdzību, un Viņš uzklausījis: “Ar mani notika, kā teikts 18.psalmā: “Viņš izstiepa savu roku no augšienes, satvēra mani un izvilka no lielajiem ūdeņiem.” Dievam nav neiespējamu situāciju, bet viņš gaida mūsu izvēles, mūsu lēmumus.”

Lūgšanu brokastu neatņemama sastāvdaļa, protams, ir brokastis, kurās pie galdiņiem sēdošie iepazīstas, dalās pieredzē. Lai arī satikās galvenokārt savstarpēji nepazīstami dažādu profesiju cilvēki no dažādiem novadiem, visi jutās brīvi, sarunas ritēja nepiespiesti, cilvēki atrada domubiedrus, apmainījās kontaktiem, viens otru iedrošināja garīgajiem meklējumiem.

Tradicionāli katrās Lūgšanu brokastīs daļa no dalības maksas tiek ziedota labdarībai, Vidzemes ziedojuma mērķis bija atbalstīt Latvijas karoga vēstures ekspozīcijas izveidi Cēsu Vēstures un mākslas muzejā. Klātesošos uzrunāja muzeja vadītāja Kristīne Skrīvere, norādot, ka valsts karogs nav tikai nacionālais simbols, bet valsts un tautas identitātes pamats: “Tāpēc nesakām, ka veidojam ekspozīciju, bet svētvietu mūsu tautas identitātei, pašapziņai, kas šajos laikos īpaši svarīga. Vietu, kurā latvieši varētu būt lepni par savu tautu. Šī ekspozīcija būs kā piemineklis tautas kopībai un vienotībai.”

Pēc Lūgšanu brokastīm, I. Šlesere “Druvai” atzina, ka Cēsīs bijis labs sākums Lūgšanu brokastu ciklam: “Ar šiem pasākumiem gribam dot svētību visiem valsts reģioniem. Cēsis kā Latvijas karoga šūpulis bija nozīmīgākā vieta, kur iesākt ciklu.”

Nākamās būs Kurzemes Lūgšanu brokastis, kas notiks 18.maijā Liepājā.