Ziņas

Sabiedrība

Pārgaujas zemnieki laukus nokūluši

Pārgaujas novada domes deputāti Alfs Lapsiņš un Jānis Plūme ierosināja aptaujāt novada lauksaimniekus, lai uzzinātu, kā sokas ar labības novākšanu, vai nav nepieciešams lūgt valdībai izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā arī Pārgaujas novadā.

Līdz 25. septembrim pašvaldības lauku attīstības speciāliste Daiga Kūriņa aptaujāja vairāk nekā 50 novada zemniekus. Tad vēl nebija nokulti aptuveni 35 procenti sējumu un bija pamatotas bažas par ražas zaudējumiem. 25. septembrī Raiskuma pagastā bija nokulti 70 procenti platību, Straupes pagastā – 65, bet Stalbes pagastā – 55 procenti platību. Lauksaimniekiem ilgstošo lietavu dēļ bija sarežģīti tikt uz tīrumiem un vākt ražu, turklāt labības kvalitāte ir ļoti zema, graudi ir mitri, sadīguši vārpās.

Pašvaldība sazinājās ar Zemkopības ministriju un Lauku atbalsta dienestu, izvērtēja situāciju un salīdzināja ar kritērijiem, kādās situācijās tiek izsludināts ārkārtas stāvoklis, un secināja, ka Pārgaujas novadā nav piemērojama ārkārtas stāvokļa izsludināšana. “Arī pie mums bija liels lietus, katram kāds lauks cieta vairāk, cits mazāk, ražas zudumi ir lieli. Graudu kvalitāte slikta, tātad slikta būs arī sēkla. Arī lopbarībai graudi ir zemas kvalitātes. Taču mūsu zaudējumus nevar salīdzināt ar tiem, kādus piedzīvoja zemnieki citos novados,” saka Daiga Kūriņa un uzsver, ka septembra beigās zemnieki ļoti daudz padarījuši. Labība nokulta, ja nu kādam palicis kāds tīrums. Salmi sarullēti, tiek sēti ziemāji.

“Vēl jākuļ griķi, bet to varēs darīt pēc salnām, vasaras rapsis arī būs drīz vācams,” bilst lauku attīstības speciāliste.