Ziņas

Sabiedrība

Pārbaudīs māju ugunsdrošību

Pārbaudīs. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests izlases kārtā apsekos daudzdzīvokļu mājas, lai pārbaudītu to ugunsdrošību. Cita starpā tiks skaidrots, vai ēkas ir siltinātas, jo savulaik siltinātajām ēkām izmantots putu polistirols, kas ir ugunsnedrošs materiāls. Arī Cēsīs vairākām mājām izmantots šis siltināšanas materiāls. Foto: Indars Krieviņš

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) nesen izplatīja informāciju, ka sakarā ar jūnijā Londonā notikušo ugunsgrēku daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā, kā arī ņemot vērā to, ka Latvijā liela daļa ugunsgrēku izceļas tieši daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, tiks organizētas ugunsdrošības pārbaudes.

VUGD Vidzemes reģiona brigādes komandiera vietnieks Andrejs Rjabkovs “Druvu” informē, ka 2016.gadā valstī dzīvojamā sektorā reģistrēti 2992 ugunsgrēki, no kuriem 359 bijuši Vidzemes reģionā: “Dzīvojamā sektorā iekļaujam daudzdzīvokļu ēkas, dzīvokļus, individuālās dzīvojamās mājas, garāžas, dārza mājas, saimniecības ēkas, pagaidu būves, pārvietojamos dzīvojamos vagoniņus un vasarnīcas. Skatoties datus par ugunsgrēkiem daudzdzīvokļu ēkās, 2014.gadā visā valstī fiksēti 1586 ugunsgrēki, 2015.gadā – 1464, bet 2016.gadā – 1413 ugunsgrēki.”

Stāstot par ieplānotajām pārbaudēm, A. Rjabkovs norāda, ka republikas nozīmes pilsētās izlases kārtībā pārbaudīs daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās ir seši un vairāk stāvu, bet novados – daudzdzīvokļu mājas, kurās ir trīs un vairāk stāvu. Šādas pārbaudes veiktas arī iepriekš, un to laikā pastiprināta uzmanība tiks pievērsta, vai ēka siltināta, vai evakuācijas ceļi atbilst ugunsdrošības prasībām, piemēram, vai gaiteņos un kāpņu telpās nav novietoti dažādi materiāli un priekšmeti, vai durvis uz kāpņu telpām ir brīvi atveramas. Uzmanība tiks pievērsta arī tam, kādas ir ugunsdzēsības tehnikas piebraukšanas iespējas pie daudzdzīvokļu ēkām, arī ēku ārējai un iekšējai ugunsdzēsības nodrošināšanai.

VUGD pārstāvis norāda, ka pārbaužu rezultāti tiks atspoguļoti pārbaudes aktā un konstatētie pārkāpumi būs jānovērš. Tāpat tiks izskatīta arī administratīvās atbildības piemērošana likuma kārtībā. Protams, viss atkarīgs no pārkāpumu smaguma un tā, vai tie tiek novērsti noteiktajos termiņos.

“Cilvēki rūpējas par savu drošību. Situācija ar katru gadu uzlabojas, inspektori ēkās veic pārbaudes, un pārkāpumi tiek novērsti. Protams, ir arī objekti, kur saim­nieki neko nedara – tad arī tiek sodīti likumiskajā kārtībā,” norāda A. Rjabkovs.

Cēsu lielākais namu apsaimniekotājs ir SIA “CDzP”. Uz­ņē­muma valdes loceklis Ģirts Beikmanis šādas pārbaudes vērtē divējādi: “Kontrolēt vajag, bet jautājums, kā panākt rezultātu, lai prasības būtu ievērotas? Var jau likt sodus, bet cilvēki taču nav spējīgi maksāt. Protams, būtu labi, ja visur būtu ugunsdrošības signalizācija, gaiteņos stāvētu ugunsdzēšamie aparāti, bet ir taču skaidrs, ka itin drīz tiem pieaugs kājas vai kāds tos izdemolēs. Mēs sapulcēs iedzīvotājiem stāstām par ugunsdrošību, par to, ka nedrīkst aizkrāmēt bēniņus, pagrabus, bet daži joprojām visu glabā pēc principa, varbūt kādreiz noderēs. Vai kas mainīsies, ja cilvēkus sodīs? Lai rīko informatīvas kampaņas, cenšas audzināt sabiedrību, bet, ja viss aprobežosies tikai ar sodīšanu, tas nedos rezultātu, drīzāk izraisīs pretējo reakciju.

Jāņem vērā objektīvā situācija. Tas attiecas arī uz automašīnu novietošanu pie māju durvīm. Ir skaidrs, ka tas ir pārkāpums, jo operatīvais transports nevar piekļūt, bet kur cilvēkiem likt mašīnas, ja stāvlaukumi mazi, bet jaunu izbūve prasa pārāk lielus līdzekļus, kādus iedzīvotāji nevar atļauties.”

Jautāts, vai siltinātās mājas tiešām ir ugunsnedrošas, ja reiz tas ir kā viens no galvenajiem punk­tiem VUGD kontrolēs, Ģ. Beik­manis stāsta, ka tas atkarīgs no materiāliem, kas izmantoti siltināšanā: “Teorētiski mājas, kas siltinātas ar putu polistirolu, ir ugunsbīstamākas. Taču, ja izmantots šis siltināšanas materiāls un nav atstāta gaisa šķirtkārta, pats par sevi šis materiāls nedeg. Ja ir šī šķirtkārta un aizdegšanas gadījumā uguns dabū vilkmi, radīsies skursteņa efekts, var notikt degšana, materiāla kušana, rasties indīgi dūmi. Cēsīs ir vairākas mājas, kurās izmantots šis materiāls, tās ir pirmās siltinātās, jo tolaik akmens vate, kas ir absolūti ugunsdroša, bija pārāk dārga. Vēlāk siltināšanā tika izmantoti abi šie materiāli, tagad izmanto tikai akmens vati.”

Lai vēl vairāk uzlabotu ugunsdrošību daudzdzīvokļu mājās, VUGD atgādina, ka no 2020. gada 1. janvāra stājas spēkā prasība par dūmu detektoru nepieciešamību katrā dzīvoklī.

“Iedzīvotājus aicinām dūmu detektorus savos mājokļos izvietot jau tagad, jo pasaules pieredze rāda, ka tie ir efektīvs risinājums, lai pasargātu mājokļa iemītnieku dzīvības no pēkšņa ugunsgrēka briesmām. Analizējot statistiku par ugunsgrēkiem dzīvojamās ēkās, redzam, ka aptuveni puse ugunsgrēkos bojāgājušo miruši nevis no fiziskiem apdegumiem, bet no saindēšanās ar toksiskiem produktiem, kas rodas, sadegot mājoklī esošajiem sadzīves priekšmetiem un mēbelēm. Pie tam, lielākā daļa bojāgājušo nosmakuši dūmos vai sadeguši, atrodoties savās guļamistabās. Praktiskais risinājums, kā samazināt šādi bojāgājušo skaitu, ir dzīvojamo telpu aprīkošana ar tehniskām iekārtām, kas brīdinātu par izcēlušos ugunsnelaimi un ļautu savlaicīgi pamest degošās telpas,” uzsver A. Rjabkovs.