Latvijā Pūpolsvētdiena šogad aizritēja sēru zīmē. 25.marts ir diena, kad atceramies un pieminam 1949.gada deportāciju upurus. Deportācijās, kas slepeni tika sauktas par operāciju “Krasta banga”, tika izsūtīti vairāk nekā 90 000 Baltijas valstu iedzīvotāju, visvairāk cieta tieši Latvijas iedzīvotāji, gandrīz puse izsūtīto bija no mūsu valsts.

Piemiņas pasākumi notika visos Latvijas novados, arī visos mūsu puses novados, dažā pat vairāki. Cilvēki pulcējās piemiņas vietās, lai noliktu ziedus, pieminētu traģēdijā cietušos. Prie­kuļos un Jaunpiebalgā tika rīkots kinoseanss, kurā demonstrēja dokumentālo filmu “Lidija” par Lidiju Lasmani – Doroņinu. Lī­gatnes kultūras namā ar izrādi “Austras grāmata” viesojās Blomes amatierteātris. Šis stāsts ir par 11 gadīgu meiteni, kura kopā ar māti 1945. gadā no Raunas pagasta izsūtīta uz Sibīriju, tad atgriezusies Latvijā, 1949. gadā tika izsūtīta otru reizi. Atmiņas par ceļu – pilnu ar šausmām, nāvi un neziņu.

Cēsīs piemiņas brīdī pie Vēstures un mākslas muzeja, kur izveidota piemiņas vieta 25.martā izsūtītajiem, sanākušos, kuru pulciņš gan nebija liels, uzrunāja Cēsu baptistu draudzes mācītājs un Nacionālo bruņoto spēku kapelāns Oļegs Jermolajevs. Viņš uzsvēra, ka šie skaitļi ir ļoti drūmi – no Latvijas vairāk nekā 42 tūkstoši izsūtīto, deportācijas skāra vairāk nekā 13 tūkstošus ģimeņu: “Aiz katra skaitļa slēpjas dzīve, sapņi, ieceres, kas vardarbīgi tika patrauktas. Varam jautāt, vai tās tika salauztas? Nē! Šodien esam te, ne tikai lai atcerētos lielos upurus, ne tikai lai godinātu viņu piemiņu, bet arī lai apzinātos, ka šis lielais ļaunums nav spējis salauzt mūsu ļaudis, kuri gribēja kopt savu tēvu zemi, kā to gadsimtu garumā bija darījuši viņu senči.

Var teikt, ka grūtībās tiek pārbaudīts cilvēks un viņa dzīve. Tālajā 1949.gada 25.martā un arī vēlākajos gados tika pārbaudīta visa mūsu tauta. Gan tie, kuri tika izsūtīti, gan tie, kuri netika. Tas bija pārbaudījums visiem, bet tas nesalauza cilvēkus.”

Mācītājs aicināja mācīties no deportācijas pārcietušajiem darba tikumu, cilvēciskās vērtības, dzimtenes mīlestību: “Mums jāatceras, ka dzīvot savā zemē ir milzīga vērtība, tāpēc lai ikdienā to atgādinām viens otram un lūdzam Dievu, lai nekas tāds vairs neatkārtotos. Lai mēs savu dzimteni vienmēr sargātu, lai spētu pastāvēt jebkādos pārbaudījumos. Vai mums tas izdosies? Jā, jo jūs ar savu dzīvi esat to pierādījuši. Var atņemt mājas, var atņemt dzimteni, bet brīvības sajūtu, ko glabājam savās krūtīs, neviens nekad neatņems.”

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs uzrunā atzina, ka šī diena – 25.marts – ikvienam liek aizdomāties, vai kas tāds varētu notikt šodien, vai mūsdienu pasaule to pieļautu: “Un atbilde nav nepāprotama. Arī šodien lietu kārtība pasaulē nav mainījusies, lielvaras ir tās, kas nosaka, kādā veidā dzīvosim šajā pasaulē, kādā veidā tiks veidots spēku samērs starp valstīm. Jāatzīst, ka pasaulē šobrīd valda nemiers, lielvaras rīvējas un strīdas, mēģinot pierādīt, kurš varenāks un stiprāks. Mazajām valstīm, kas ir šīm lielvarām pa vidu, nav viegli manevrēt un atrast savu vietu.”

Zemessardzes 27.kājnieku bataljona komandieris Rolands Moļņiks atgādināja, ka marta deportācijas bija balstītas aukstā aprēķinā, jo tolaik vairs nevarēja runāt par cilvēkiem, kuri būtu pretvalstiski, naidīgi elementi, jo ar tiem jau bija tikts galā pirmajās deportācijās un pirmajos pēckara gados. “Deportāciju īstenotāji gribēja būt droši, ka nākotnē Latvijas tauta neatdzims. Taču viņi kļūdījās. Viņi pārrēķinājās! Cilvēki atgriezās no Sibīrijas, nepazaudējuši ticību dzimtenei, un mums atkal ir sava neatkarīga valsts.”

Cēsu politiski represēto biedrības vadītājs Pēteris Ozols norādīja, ka ir nepieciešams aiz sevis atstāt piemiņu, atstāt paliekošas liecības: “Lai arī mūsu rindas katru gadu kļūst retākas, esam dzīvie liecinieki, kuri to piedzīvojuši, visas šīs atmiņas ir jāsaglabā. Tāpēc turpinām darboties, lai šogad atklātu piemiņas ekspozīciju “Sirdsapziņas ugunskurs”, kas stāstīs bērniem, mazbērniem, tūristiem ne tikai par deportācijās piedzīvoto, bet arī par tiem, kuri pretojās okupācijas varām.”

Pēc piemiņas brīža cilvēki pulcējās Izstāžu namā, kur ar lekciju “PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta pārbaudes un filtrācijas punktos un nometnēs ieslodzītie Latvijas iedzīvotāji.” Uzstājās vēsturnieks Gatis Liepiņš.