Vakar sākās parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta apturētajiem likumiem, kas paredz mainīt domes pilnvaru termiņu, ja notikušas ārkārtas vēlēšanas.

Proti, noteikt, ja līdz kārtējām vēlēšanām ir vairāk nekā 24 mēneši, ārkārtas vēlēšanās jauno domi ievēl uz atlaistās domes pilnvaru termiņu. Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem, jauno domi ievēl uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu. Tāpat grozījumi paredz, ja līdz kārtējām domes vēlēšanām palikuši mazāk nekā deviņi mēneši, jaunas domes vēlēšanas nenotiek un līdz kārtējām vēlēšanām darbojas pagaidu administrā­ci­ja. Parakstoties par apturētajiem likumprojektiem, vēlētājs nevēlas šādu grozījumu pieņemšanu.

Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Priekuļu novadā Dace Ikauniece un Cēsu novadā Līga Dzemido atzīst, ka patlaban cilvēki apjukuši, jo vienlaikus notiek vairākas parakstu vākšanas. Por­tālā latvija.lv var parakstīties par Saeimas atlaišanu un deputātu skaita samazināšanu bez maksas, bet, ja to dara bāriņtiesā vai pie pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas speciālista, tad katrā pašvaldībā ir savs izcenojums. Dace zināja stāstīt, ka uz pašvaldību par Saeimas atlaišanu parakstīties līdz šim nākuši trīs pilsoņi. L. Dze­mido pauž bažas, ka daudzi vispār nezina, ka ir tāda parakstu vākšana, tāpat kā to, par ko tiek vākti paraksti. Viņa daudziem skaidrojusi, kāds teicis, ka zina, stāstījis, ka jāparakstās par suņiem un salūtu.

“Daudzi pārliecināti, ka grozījumi skars tikai Rīgas domi, nevis ikvienu pašvaldību Latvijā. Mēs arī nedrīkstam skaidrot, tikai pateikt, uz ko likums attiecas, ko grib mainīt. Tas skaidri uzrakstīts Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sagatavotajos plakātos,” stāsta D.Ikauniece.

Vēlēšanu komisijas darbam ir gatavas. Katru dienu tās strādās četras stundas. Arī sestdienās un svētdienās. “Mēs pamainījām CVK ieteikto darba laiku. Ko­misijas nolēma, kā racionālāk. Laukos sestdienas vakarā uz iecirkni neviens nenāks, tāpat arī svētdienas rītā. Pilsētā vēl varbūt,” pastāsta Priekuļu novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja.

Parakstīties var jebkurā no 358 parakstu vākšanas vietām Latvijā. Līdzi jābūt pasei vai personu apliecinošam dokumentam ( ID kartei). L.Dzemido uzreiz paskaidro, ka pēc tam CVK salīdzinās, vai kāds nav parakstījies divreiz.

Amatas novadā parakstu vākšanas vieta noteikta Drabešu pagasta “Ausmās” – novada domē, Cēsu novadā parakstīties būs iespējams Cēsu novada pašvaldībā Raunas ielā 4, kultūras namā “CATA”, “Kaķukrogā” Vaives pagastā. Jaun­piebalgas novadā – novada domē Jaunpiebalgā, Līgatnes novadā – Līgatnes pagasta pārvaldē Augšlīgatnē, Pārgaujas novadā – pašvaldības administratīvajā centrā Stalbē, Raunas novadā – Raunas novada domē Raunā, Priekuļu novadā – Priekuļu novada domē Priekuļos.

Vecpiebalgas novadā parakstīšanās vietas būs katrā pagastā: Vecpiebalgā novada domē, kā arī pagastu pārvaldē Inešos, Dzēr­benē, Taurenē un Kaivē. Likums nosaka, ka uz 10 tūkstošiem iedzīvotāju jābūt vienai parakstu vākšanas vietai, bet vēlēšanas komisija rosināja, lai novadā tāda būtu katrā pagastā. Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Indriķis Putniņš saka: “Deputāti tam piekrita. Vecākiem cilvēkiem nokļūt uz Vecpiebalgu nav vienkārši. Un tas reizē ir pieejamības un demokrātijas jautājums, lai tie, kuri vēlas, savu nostāju var paust iespējami tuvu dzīvesvietai.”

Citās pašvaldībās deputāti vērtēja, ka iespēja parakstīties jebkurā Latvijā vietā pieejamību nodrošina. Parakstu vākšanas vietā tiek pieņemti vēlētāju rakstveida pieteikumi parakstu vākšanai vēlētāju atrašanās vietā. “Tikai 14.februārī komisija brauks uz mājām un pansionātiem. Jau paredzu, ka darba būs daudz, jo mums ir pansionāts,” saka L.Dzemido, bet D.Ikauniece atzīst, ka pieteikumi tiks saņemti visu mēnesi un varēs plānot, kā organizēt parakstu vākšanu pilsoņu atrašanās vietās. “Parakstu vākšana daudz laika neaizņems. Balsojot vēlēšanās, vēlētājam bija jāizskata vairāki saraksti, jāizdomā,” uzskata D.Ikauniece.

Abas komisiju priekšsēdētājas uzsver, ka vēlēšanu komisijas ar savu darbu tiks galā, svarīgākais, lai tie, kuri parakstās, iedziļinās, par ko parakstās. “Ja negrib, lai grozījumus pieņem, jānāk un jāparakstās, ja ne, nav jānāk. Parakstoties neprasa, esi par vai pret likuma grozījumiem,” atgādina D.Ikauniece un piebilst, ka tad, ja būs referendums, tad gan būs jāatbild uz jautājumu – par vai pret.

Lai notiktu tautas nobalsošana par apturēto likumu atcelšanu, līdz 14.februārim jāparakstās ne mazāk kā desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita – vismaz 154 868 vēlētājiem. Ja paraksti netiks savākti, tiks pieņemti likuma grozījumi, ja savāks – notiks referendums.