Ziņas

Sabiedrība

Mairita Kaņepe /

Par Valmieras tiltu – Dzelzīti

Iecere. Andris Klepers (no labās) uz tilta, pilsētnieku saukta par Dzelzīti, tikko demonstrējis tehnoloģiju iespējas, klausītāji sadzirdēja, kā tilts it kā pats stāsta par savu celtniecību, dzirdēja, kā pūta un elsa bānītis.Foto: Māris Buholcs

Dzelzs tilts pār Gauju Valmierā ir vairāk nekā gadsimtu. To pilsētnieki uztver ikdienišķi, bet pirms simts gadiem šī industriālā būve bija sevišķi nozīmīga pilsētai ar tikai četriem tūkstošiem iedzīvotāju. Tiltu uzcēla, būvējot šaursliežu dzelzceļa līniju Smiltene – Valmiera – Ainaži.

Dzelzceļa līnija sen nojaukta. Tilts kopš 70. gadiem kalpo vien gājējiem un riteņbraucējiem. “Tilts šodienas pilsētā ir pārāk maz izcelts. To vajadzētu labot, piešķirot industriālās kultūras pieminekļa statusu un piesaistot tūristu uzmanību,” tāds ir Vidzemes Augstskolas pasniedzēja Andra Klepera uzskats. Viņš bija tas, kura vadībā valmierieši šoziem devās izzinošā ekskursijā pa pilsētu no Jāņaparka līdz Gaujai. Pilsētnieki noskaidroja, cik ilgi caur Valmieru kursēja bānītis pa šaursliežu dzelzceļu. Industriālais mantojums, bet tam apkārt stāsti par kādreizējo dzīvi. Arī par to, ka dzelzs tilts Valmierā divas reizes cietis karos un atkal atjaunots.

Visā Latvijā reiz bija pamatīgs dzelzceļu tīkls. Šodienas tīkls esot vien piektā daļa. Bānīša, kurš kursēja caur Valmieru, ātrums bija tāds, ka karstasinīgākie pasažieri varēja izlēkt laukā, lai noskrietu pa uzbērumu, salasīt puķes un paspētu ielēkt atpakaļ. Dzelzceļa līnija veda uz ostu, taču tik un tā Ainažu osta nekļuva tik svarīga kravu pieņemšanai, kaut tika uzbūvēts mols, lai vilciena sastāvs uz tā uzbrauktu un būtu pašā jūrā.

* EKSKURSIJAS SĀKUMĀ. Vietā, kur Valmierā gāja šaursliežu dzelzceļa līnija Smiltene – Ainaži, palikusi Jāņaparka stacijas ēka. Pie šī nama, kurš ir pašvaldības īpašums un kalpo kā īres dzīvokļu nams, Andris Klepers sāka ekskursiju, rādot, kur bija sliedes un bānītis uz ostu veda vagonus ar papīrmalku, bet no ostas uz iekšzemi galvenokārt minerālmēslus.

* EKSKURSIJAS SĀKUMĀ. Vietā, kur Valmierā gāja šaursliežu dzelzceļa līnija Smiltene – Ainaži, palikusi Jāņaparka stacijas ēka. Pie šī nama, kurš ir pašvaldības īpašums un kalpo kā īres dzīvokļu nams, Andris Klepers sāka ekskursiju, rādot, kur bija sliedes un bānītis uz ostu veda vagonus ar papīrmalku, bet no ostas uz iekšzemi galvenokārt minerālmēslus.

 

* VALMIERĀ. Barons Līvens, nonācis pie Gaujas šajā vietā, esot meties peldus, lai pats izzināu, cik upe dziļa. Veidojot otru posmu šaursliežu dzelzceļam, Valmierā bija jāceļ tilts. Gaujā veidoja pīlārus, un tiem bija jānotur tilta konstrukcija.

* VALMIERĀ. Barons Līvens, nonācis pie Gaujas šajā vietā, esot meties peldus, lai pats izzināu, cik upe dziļa. Veidojot otru posmu šaursliežu dzelzceļam, Valmierā bija jāceļ tilts. Gaujā veidoja pīlārus, un tiem bija jānotur tilta konstrukcija.

 

*VAR NOJAUST. Daļa no dzelzceļa uzbēruma, kas saglabājusies Valmieras ainavā. Rietumeiropā bijušās dzelzceļa stigas izmanto braukšanai ar velosipēdiem, saucot par zaļiem ceļiem. Uz šīs stigas Valmierā arī varētu sākties vienas dienas izbraucieni, dodoties uz Dikļu pili caur Zilo kalnu. Valmieras un Kocēnu domes pie šīs idejas attīstības jau strādājot.

* VAR NOJAUST. Daļa no dzelzceļa uzbēruma, kas saglabājusies Valmieras ainavā. Rietumeiropā bijušās dzelzceļa stigas izmanto braukšanai ar velosipēdiem, saucot par zaļiem ceļiem. Uz šīs stigas Valmierā arī varētu sākties vienas dienas izbraucieni, dodoties uz Dikļu pili caur Zilo kalnu. Valmieras un Kocēnu domes pie šīs idejas attīstības jau strādājot.

 

* SENĀ SLIEŽU VIETA. Dzelzceļa līnijas Smiltene – Valmiera atklāšana notika 1911. gadā šajā posmā. Otrā dzelzceļa posma, kas veda līdz Ainažiem, atklāšana notika 1912. gadā. Būvēšanas iniciators bija Smiltenes barons Pauls Līvens. Viņam idejas īstenošanai vajadzēja astoņus gadus, kaut pati līnijas būvēšana ilga mazliet vairāk par diviem gadiem. Šī dzelzceļa līnija darbojās līdz 1971. gadam.

* SENĀ SLIEŽU VIETA. Dzelzceļa līnijas Smiltene – Valmiera atklāšana notika 1911. gadā šajā posmā. Otrā dzelzceļa posma, kas veda līdz Ainažiem, atklāšana notika 1912. gadā. Būvēšanas iniciators bija Smiltenes barons Pauls Līvens. Viņam idejas īstenošanai vajadzēja astoņus gadus, kaut pati līnijas būvēšana ilga mazliet vairāk par diviem gadiem. Šī dzelzceļa līnija darbojās līdz 1971. gadam.

 

* UZDEVUMS PIE GAUJAS. Valmieriešiem sarīkoto ekskursiju pa kādreizējā šaursliežu dzelzceļa līnijas vietu interesantu darīja ne tikai stāsti par bijušo un tuvojošā bānīša saceltā trokšņa atskaņošana ik pa laikam, bet arī aicinājums iesaistīties uzdevumā un komandām dot atbildi, ar kādiem fizikas likumiem un spēkiem dzelzs tiltu kopā salika virs Gaujas.

* UZDEVUMS PIE GAUJAS. Valmieriešiem sarīkoto ekskursiju pa kādreizējā šaursliežu dzelzceļa līnijas vietu interesantu darīja ne tikai stāsti par bijušo un tuvojošā bānīša saceltā trokšņa atskaņošana ik pa laikam, bet arī aicinājums iesaistīties uzdevumā un komandām dot atbildi, ar kādiem fizikas likumiem un spēkiem dzelzs tiltu kopā salika virs Gaujas.