Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) kongress ir notikums, kad kopā sanāk visu Latvijas pilsētu un novadu vietvaru pārstāvji. Sanāk, lai runātu par svarīgāko un aktuālo. Šopavasar, protams, tā ir administratīvi teritoriālā reforma.

Par administratīvi teritoriālo reformu viedokļu daudz, bet netiek noliegta tās nepieciešamība. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce vēlreiz atgādināja, ka tas ir darbs, kurš tiks paveikts līdz galam, nevis atlikts, kā tas bijis kopš 1998. gada. “Tādēļ mans priekšlikums būtu paraudzīties uz šo reformu no pretējās puses. Ja mums kopā izdosies laba administratīvi teritoriālā reforma, un es esmu pārliecināts, ka izdosies, tā būs zīme, ka mēs Latvijā spējam kaut ko tālredzīgi un saprātīgi uzlabot. Iespējams, tas būs paraugs arī pārmaiņu procesiem citās sfērās – izglītībā, veselībā, administratīvā sloga samazināšanā,” savu pārliecību skaidroja J.Pūce.

LPS priekšsēdis Gints Kaminskis atgādināja par iedzīvotāju uzticēšanās līmeni pašvaldībām, ko pierāda gan Latvijā, gan Eiropā veiktie pētījumi. “Augstie uzticēšanās rādītāji ir liecība, ka iedzīvotāji, kuri ir vistuvāk savai pašvaldībai, redz un novērtē vietējās varas paveikto. Ja mēs vēlamies kopā kaut ko sasniegt, to nevar paveikt bez uzticēšanās – arī starp pašvaldībām, valdību un parlamentu. Tomēr uzticēšanās neveidojas tāpat vien – tās ir sarunas, izpratne par visu pušu viedokļiem, uzklausīšana un kopīgs risinājums,” pauda G.Ka­minskis.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele novēlēja pašvaldību tālākajā attīstībā pašvaldībām un valdībai kā galveno vērtību ikdienas rīcībā saskatīt katra cilvēka un valsts kopējās intereses. “Pašvaldība ir līdzeklis indivīda pamattiesību īstenošanā, vietējās identitātes veidošanā un kopējo valsts interešu īstenošanā. Jo efektīvākas būs pašvaldības, jo spēcīgāka valsts. Jo labāk darbosies valdības un pašvaldību svara un atsvara princips subsidiaritātes ietvaros, jo kvalitatīvāku cilvēktiesību pakalpojumu saņems indivīds. Ja turpmākajā diskusijā par efektīvāko valsts pārvaldi vismaz daļa no minētajām vērtībām un perspektīvām kļūs par mērķi un atskaites punktu, pilnīgi iespējams, ka radīsies Satversmei atbilstoši kopīgi risinājumi,” atzina I.Ziemele.

Saeimas Valsts pārvaldes un paš­valdības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs paš­valdību un valdības attiecības salīdzināja ar Viljama Šekspīra lugas varoņiem Otello un Dezdemonu. “Tā ir augsta mīlestība, bet arī bezgalīga greizsirdība. Tomēr arī pie šādām attiecībām jāatceras, ka gan valsts, gan pašvaldības darbojas cilvēku labā. Tāpēc, runājot par administratīvi teritoriālo reformu, ceru, ka iznākums būs daudz pozitīvāks nekā Šekspīra lugā,” ar labsirdīgu humoru uzsvēra S.Dolgopolovs.

Savukārt Valsts prezidents Raimonds Vējonis pauda uzskatu, ka valdībai, piesakot kārtējo administratīvi teritoriālo reformu, vispirms būtu jāizvērtē iepriekšējās reformas rezultāti un tikai tad jādefinē jaunas reformas mērķi un ieguvumi iedzīvotājiem. Reforma nedrīkst būt paš­mērķis.
Pašvaldību vadītāji pārmeta valdībai un ministram Jurim Pūcem neizpratni par to, ka vietējai varai ir svarīgs iedzīvotāju viedoklis un tas jāaizstāv un jāpārstāv. Juridiskās niansēs ir apmaldījusies pašvaldību vēlēšanās rīkot iedzīvotāju aptaujas, lai uzzinātu viņu domas par administratīvi teritoriālo reformu.

Kongress pieņēma rezolūciju par administratīvi teritoriālo reformu. Tajā norādīts, ka Eiropas Padome pozitīvi vērtē vietējās un reģionālās demokrātijas situāciju Latvijā un vairākās jomās Latvijas pašvaldību iekārta un prakse tiek piedāvāta kā paraugs citām valstīm. Ir jāsaglabā un jāattīsta līdz šim sasniegtais funkciju, administratīvajā, finanšu un īpašuma decentralizēšanā. “Labas pārvaldības pamatā ir iedzīvotāju uzticība, kas balstās uz atklātību un iesaistīšanos, bet laba pašvaldība iespējama, tikai vairojot piederības sajūtu savai teritorijai,” norādīts rezolūcijā. Pašvaldību vadītāji vienojās, ka ministrija reformas piedāvājumu pārstrādā tā, ka tiek nodrošināta pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, kuriem attālinās pakalpojumu sniegšanas vietas, tai skaitā paredzot nepieciešamo finansējumu vietējo ceļu infrastruktūrai un sabiedriskā transporta dotācijām, kā arī lai šī reforma tiktu saistīta ar citām – nodokļu, veselības, izglītības, sociālās aprūpes un deinstitucionalizācijas reformām. Pašvaldību reformu nedrīkst atraut no Nacionālā attīstības plāna, un pamatmērķos jābūt arī reģionālajai attīstībai.

Vēl, protams, tika runāts par izglītību, skolām, citām aktualitātēm. “Kongresā iezīmējās būtiskas atšķirības par sabiedrības vajadzību saprašanu starp pašvaldībām un valsti. Kamēr pašvaldību pārstāvji runā par eksistenciālām vajadzībām – mājokli, darbu, izglītību -, tikmēr valsts par abstrakcijām – pakalpojumi, kvalitāte… “Latvija nav un pārskatāmā laikā nebūs turīga valsts,” tādu prognozi Latvijai izsaka vides un reģionālās attīstības ministrs Pūce. Iedvesmojoši! Īpaši tiem, kuri devušies emigrācijā. Strauji virzītā administratīvi teritoriālā un citas reformas, kas vērstas uz to, lai sabiedrība pamestu savu ierasto dzīves telpu un dotos uz “attīstītajiem reģioniem”, visticamāk, beigsies ar strauju emigrācijas vilni,” pēc kongresa ar ironiju un skepsi atzina Līgatnes novada vadītājs Ainārs Šteins.

Jaunpiebalgas novada vadītājs Laimis Šāvējs pēc dzirdētā bija domīgs un atzina: “Gaidīsim ministru Jaunpiebalgā uz audzināšanas stundu. Ir pārāk daudz neskaidrā, lai kaut ko saprastu.”

Priekuļu novada domes priekšsēdētājas vietnieks Aivars Tīdemanis vērtēja, ka patlaban grūti spriest, kas un kā būs. “Gaidām debates ar ministru. Uzklausīt jau uzklausīs, bet gan jau lēmumu pieņems, kādu vajag, ne kā novadā domājam,” bilda A.Tīdemanis. Savukārt Vecpiebalgas novada vadītājs Indriķis Putniņš pauda pārliecību, ka patlaban ministrija ir tikai pārzīmējusi administratīvo teritoriju karti, un tas ir viss, kas izdarīts. Ir tikai viens jautājums, kas man arī kā Vecpiebalgas novada iedzīvotājam pēc reformas būs labāk. Atbildi tā arī neesmu saņēmis un ieguvumus neesmu izpratis,” sacīja I. Putniņš.