Ziņas

Sabiedrība

Par Latvijas gada kukaini izvēlēts Eiropas dievlūdzējs

Gada kukainis 2017. Attēlā pa kreisi: pieaudzis Eiropas dievlūdzējs dabiskā vidē (foto: V.Spuņģis); attēlā pa labi: nepieaudzis īpatnis (foto: E.Knopsiņa).Foto: dabasdati.lv

Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par 2017.gada kukaini izvēlējusies Eiropas dievlūdzēju (Mantis religiosa), aģentūra LETA uzzināja biedrībā. LEB šogad vēlas vērst sabiedrības uzmanību tieši uz šo sugu, jo tās izplatība Latvijā ir neskaidra. Eiropas dievlūdzējs Latvijā pirmo reizi konstatēts 2008.gadā, un līdz šim tas novērots ļoti reti, galvenokārt Daugavas upes baseinā. Eiropas dievlūdzējs ir sastopams Eiropas centrālajā un dienvidu daļā, un sugas ienākšana Latvijā, visticamāk, skaidrojama ar to, ka klimats kļūst siltāks, norāda LEB.

Eiropas dievlūdzējs ir salīdzinoši liels kukainis, kas var sasniegt līdz septiņu centimetru garumu. Par dievlūdzējiem šos kukaiņus sauc tādēļ, ka priekšējais kāju pāris novietots ķermeņa priekšdaļā un ir salikts it kā lūgšanas pozā. Šīs priekšējās kājas ir izteikti spēcīgākas, jo tās dievlūdzējs izmanto medījuma satveršanai. Eiropas dievlūdzēju no citām dievlūdzēju sugām atšķir pēc melna plankuma priekšējo kāju iekšpusē (it kā padusē). Tikai pieaugušiem indivīdiem ir spārni. Nepieaugušiem dievlūdzējiem ķermenis var būt ne tikai zaļš, bet arī brūngans.

Eiropas dievlūdzēji attīstās ar nepilnīgu pārvēršanos – tas nozīmē, ka to dzīves ciklā nav kūniņas stadijas, kā tas ir, piemēram, vabolēm vai tauriņiem. Mātīte olas dēj rudenī, veidojot uz tieviem zariņiem īpatnēju olu maisu. Tajā olas pārziemo un pavasarī no tā izšķiļas jaunuļi, kas pēc vairākām ķermeņa segas – kutikulas maiņām, iegūst spārnus. Visi līdz šim Latvijā zināmie dievlūdzēju novērojumi ir augustā un septembrī. Iespējams, ka klimatam kļūstot siltākam, arī dievlūdzēju sastopamība palielināsies, prognozē LEB.

Eiropas dievlūdzējs ir plēsīgs, tomēr savu upuru ziņā nav izvēlīgs. Tas pārsvarā barojas ar dažādiem kukaiņiem, bet retu reizi var baroties ar maziem rāpuļiem, putnēniem vai pat peļveidīgajiem grauzējiem. Jaunuļu starpā, kā arī pēc vairošanās, visai bieži ir novērojams kanibālisms. Plēsīgā dzīvesveida dēļ, dievlūdzējus pasaulē izmanto arī augu aizsardzībā – augu kaitēkļu skaita samazināšanai. Tāpēc palaimējies ir tiem, kas dievlūdzēju atrod savā dārzā.

Dievlūdzēji lido ļoti reti. Pārsvarā tie ir tēviņi, kas naktī pārlido, meklējot mātītes. Novērots, ka naktī lidojot, dievlūdzējus piesaista nakts apgaismojums. Tāpēc siltos, vēlos augusta un septembra vakaros ir iespējams dievlūdzēju sastapt pie loga, āra lampas vai cita mākslīgā gaismas avota.

Eiropas dievlūdzējs ir sastopams galvenokārt zālājos. Tomēr vairākums līdzšinējo novērojumu Latvijā ir no māju iekšpagalmiem, ēkām, parkiem, dārziem. Latvijā suga pirmo reizi konstatēta 2008.gadā, un kopš tā laika vairākkārt konstatēta Daugavas upes baseinā. Pašlaik, ziņojumi no Madonas un Rīgas ir tālākās zināmās atradnes Eiropā, informē LEB.