Ziņas

Sabiedrība

Par ko liecina jaundzimušo reģistri

Nākotnei. Jaunās māmiņas ar mazuļiem ratiņos mazpilsētās ir ikdiena.Foto: Marta Martinsone - Kaša

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka pusgadā Latvijā dzimstība samazinājusies. Reģistrēti 10 175 jaundzimušie, kas ir par 990 bērniņiem mazāk, nekā tas bijis 2016.gada atbilstošajā periodā. Apzinot situāciju vēsturiskā Cēsu rajona novados, jāsecina, ka mūspusē jaundzimušo skaits nav strauji samazinājies. 

Salīdzinot jaundzimušo skaitu pagājušā gada pirmajā pusē un šī gada sešos mēnešos, redzams, ka vislielākais reģistrēto jaundzimušo skaita sarukums bijis Priekuļu novadā. Tur 2016. gada pirmajā pusgadā reģistrēti 45 mazulīši, bet šogad vien 26 jaundzimušie. Cēsīs šajā pusgadā ir reģistrēti 97 jaundzimušie, par deviņiem mazuļiem mazāk, nekā tas bijis attiecīgajā periodā pagājušajā gadā. Par diviem bērniem mazāk piedzimuši arī Pārgaujas novadā. Ja 2016. gada pirmajā pusgadā reģistrēts 21, šī gada sešos mēnešos 19. Līgatnes un Vecpiebalgas novadā jaundzimušo skaits ir vienāds. 2016. gadā no janvāra līdz jūnijam katrā novadā reģistrēti 15 jaundzimušie, savukārt šogad jaundzimušo skaits Līgatnes un Vecpiebalgas novadā samazinājies līdz 12 bērniņiem katrā. Savukārt Jaun­piebalgas novads var lepoties ar dzimstības palielināšanos, jo, salīdzinot abus pusgadus, reģistrēto jaundzimušo skaits no pieciem paaugstinājies līdz desmit. Amatas novadā pagājušā gada pirmajā pusgadā piedzimis 21 mazulis, bet šogad reģistrēti 22 jaundzimušie.

Cēsu Pils parkā sastaptās jaunās māmiņas Inta un Lelde stāsta, ka pēdējo divu gadu laikā ievērojušas, ka bērnu skaits Cēsīs palielinās. “Esmu no Rīgas pārcēlusies atpakaļ uz dzimto pilsētu, Cēsīm. Atceros, ka tad, kad studēju un braucu ciemos pie vecākiem brīvdienās, nodomāju, ka cilvēku skaits šeit ar katru gadu kļūst tikai mazāks. Tagad, izejot dienas vidū pastaigāties, lielākā daļa cilvēku, ko redzu, ir mammas ar bērniem ratiņos. Tas priecē! Pati esmu mamma dvīņu meitenītēm un nemaz nespēju iedomāties, kā būtu bērnus audzināt kādā lielā pilsētā, kur nav ne svaiga gaisa, ne miera,” stāsta Inta. Tam, ka jaunajām ģimenēm jādomā par pēcnācēju radīšanu un šobrīd jaunās ģimenes izvēlas dzīvi mazpilsētās, piekrīt arī Lelde, kura Priekuļos dzīvo un audzina pusgadu veco dēliņu: “Manuprāt, šobrīd sabiedrība sāk pāriet uz visu ekoloģisko un dabīgo. Tajā skaitā izvēlas dzīvot tur, kur ir zaļāks. Arī man ir vairāki draugi no lielākām pilsētām, kuri pēc bērnu piedzimšanas savu ligzdiņu atraduši kādā mazākā novadā. Bieži vien vecāki domā, ka pavadīs visu savu dzīvi, dzīvojot lielpilsētā, kur vieglāk atrast darbu. Bet pēc bērna piedzimšanas nāk apziņa par to, kas būtu vispiemērotākais mazulim, un vecāki pielāgojas. Es atbalstu dzīvi mazpilsētās. Ir jārada pēcnācēji, jo kas gan pēc mums te paliks? Manuprāt, ja lielpilsētās samazinās dzimstība, tad tas pierāda vien to, ka jaunie cilvēki primāri izvēlas veidot karjeru un tikai tad ģimeni. Skatoties uz to, cik daudz jauno māmiņu ir Cēsīs, gribas domāt, ka mums šī problēma nedraud.”

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes pēdējie dati par jūliju, tad provizoriskais iedzīvotāju skaits Latvijā ir 1,938 miljoni.