Gandrīz visi zina, kā pareizi jāspēlē teātris un hokejs. Izrādās, ir gana daudz cilvēku, kuru slēptais talants ir dārzkopība. Gada nogalē pēc rosīgas dārza sezonas Cēsu viduslaiku pilī pārcilāju atmiņas par ekskursantu jautājumiem, jokiem, pārpratumiem un pamācībām.

Sākam ar botāniku!

Daudzi pils apmeklētāji virtuves dārzā no jauna apgūst praktisko botāniku, ko vai nu piemirsuši, vai arī skolā tās stundas nobastojuši. Lai slēptu pārsteigumu un neziņu, kā izskatās burkāni, kad tiem veidojas sēklas, kā zied salāti, kāposti un pastinaks, viņi pasteidzas vispirms eksaminēt dārznieci. Augu forma dažādos attīstības posmos rosina minējumus. Aizvadītās vasaras vispopulārākais dārzenis – lapu jeb kalē kāposts -ir maza zilganzaļa palma, apiņi ar gaišzaļiem “čiekuriņiem” – vīnogulāji, sēklu fenhelis – milzu dilles, izops, kad tas zied ziliem ziediņiem,– lavanda, gurķene – nezāle, bet nātre ir pārpratums. Ceļotāji ilgi nenotic, ka sēklai atstātie gurķi uz rudens pusi tomēr nepārvēršas par kabačiem vai melonēm.

Eksperti zina pilnīgi visu

Ne velti latviešus dēvē par zemnieku un dārzkopju tautu, jo no viņu vidus nāk visvairāk ekspertu un pārliecinātu senās agronomijas zinātāju. Jūnija beigās, kad dārzs jau ir pilnbriedā, sākas šaubīšanās par augsnes sastāvu augstajās dobēs un mēslošanu, pārmetumi par augu zaļumu, kas “nav normāls, jo viduslaikos tā nebija”, kā arī aizrādījumi par šķirnēm: “Fenhelis tāds neizskatās. Jums tā nav kaķumētra, nemāniet cilvēkus! Vai tad tā ir piparmētra, pielieciet pareizo uzrakstu! Kāpēc nātre atstāta, tā ir nezāle!”

Zemkopības ministrijas ierēdne pasmīn par augu izvēli, nosaukumiem un apšauba, vai “tajā laikā tas un tas jau bija”. Pāris “nātru pazinēju” bez gara ievada metas vārdiskā uzbrukumā, apvainodami kaķumētru visos grēkos. “Ak, jā, tur bija gan klāt kaut kāds uzraksts, bet, vienalga, tā ir nātre!”

Amerikānis neticīgi raugās uz baziliku un gurķiem, uzkatot, ka te tuvu ir Polārais loks, jābūt skandināviskam klimatam, tātad bez siltumnīcas ko tādu izaudzēt nav iespējams: “Jūs noteikti vakarā, kad tūristi neredz, visu apsedzat ar plēvēm!”

Farmaceitei no Šveices te viss ir skaidrs, dārzniece var iet prom. Bet es no saviem valdījumiem neatkāpjos un pavadu gudrinieci gar dobēm, sak, varbūt izdosies ko jaunu un noderīgu uzzināt. Kad tiekam līdz pūķgalvei, kuras nosaukums uz plāksnītes izlasāms profesionāļiem zināmajā latīņu valodā, farmaceite noburkšķ: “Tā ir kaut kāda parasta melisa. Nu, ja nav melisa, tad no kaņepēm gan.”

Dārzu reizēm apmeklē gan izbijušās, gan pašreizējās princeses un galma dāmas, komentējot visu, ko redz: “Kad princese saslima, viņa nāca uz dārzu pēc tējas (kļūda: viņas Augstība slimā princese jau nu apkārt nestaigāja). Šī ir princeses lāpsta (tiek cilāta maizes lize), šis ir princeses grābeklītis…”

Konsultācijas

Spāniete rāda telefonā bildi ar kādu augu, sakopojusi angļu valodas drusciņas, prasa, vai tas derot prostatas ārstēšanai. Ko lai dara, ja kungi par savām kaitēm skaļi nerunā. Bildīte neskaidra, tikai palielinot redzams, ka augs līdzīgs mūsu sīkziedu kazrozei.

Kādai citai spānietei kājā iekodis lidojošs “animālis”. Viņa cerīgi lūkojas uz dobēm, varbūt ir kāds dabas līdzeklis niezes mazināšanai?
Lietuviete stāsta par “mazoļiem”, kas uzmetušies uz kājas, un interesējas, vai dārzā ir zālītes šādai kaitei.

Ap vasaras saulgriežiem ar telefona bildēm parasti nāk vietējie. Pārsteidzoši, ka gandrīz visi jautā par konkrētu savvaļas augu, kurš dārzā nav sastopams. Ce­rīgi, ka atklājuši kaut ko jaunu, Latvijā iepriekš neredzētu, ļaudis uzzina, ka daudzkrāsaino brīnumu sauc par birztalu nārbuli.

Tiešām to dara ar rokām?

Ar katru gadu kļūst arvien vairāk tādu, kuri dzīvo “tālu no roku darba”. Tūristi vēro sēklu vētīšanas un šķirošanas procesu, nodēvējot to par primitīvu, fotografē grozus ar kliņģerīšu oranžajām galviņām, jo, iespējams, tikai “National Geographic” raidījumos redzējuši ārstniecības augu vākšanu un to, kā mazais ziediņš no dobes veic garo pārtapšanas ceļu uz karstas tējas krūzi. Seko jautājums: “Mūsdienās visu var nopirkt, kādēļ tā jānopūlas?”

Daudziem liekas, ka darbs dārzā ir maģiskas sarunas ar augiem, iestāstot, kā tiem jāuzvedas. “Jums te viss izaug tāpat, vai ne? Ērti gan!”“Nu ja, augstajās dobēs jau nekas nav jādara, pavasarī iesēj, un tālāk augi paši tiek galā.”“Vai jūs vispār laistāt?”

Padomi no tautas

Pils dārzā tiek saimniekots ar tādām bioloģiskajām metodēm, kas bija zināmas viduslaikos. Katru vasaru kolekcionēju tūristu padomus kaitēkļu apkarošanā, cerot, ka iegūšu ko noderīgu. Vispopulārākās zāles pilnīgi visām augu kaitēm ir “Coca-Cola”. Tā der pret laputīm, miltrasu, skudrām, lapgraužiem, drātstārpiem, gliemežiem un vēl citiem mošķiem. Visvairāk ir kāpostu audzēšanas ekspertu, kuri atzīst, ka mūsdienu kāposti bez “ķīmijas” nevar izaugt . Pēc iestādīšanas tie jāapsmidzina vai jālaista ar pienu, jākaisa sāls, sinepju pulveris, kafijas biezumi vai jānomiglo ar xxx. Nosaukums ir “ķīmiski trīsstāvīgs”, ko nav iespējams pat iegaumēt.