Ziņas

Sabiedrība

Papildinās zemessargu rindas

Svinīgs brīdis. Gandrīz simts Vidzemes brigādes zemessargi Vienības laukumā Cēsīs deva svinīgo zvērestu. Foto: Jānis Gabrāns

Latvijas neatkarības dienas, 4.maija, vakarā Vienības laukumā Cēsīs gandrīz simts Vidzemes brigādes zemessargi deva svinīgo zvērestu, apliecinot vēlmi un gatavību kopā ar citām Nacionālo bruņoto spēku vienībām aizsargāt Latvijas tautu un valsti, tās neatkarību un drošību.

Jau rakstīts, ka pēdējā mēneša laikā būtiski palielinājusies sabiedrības interese par dienesta iespējām Zemessardzē. Zemessar­dzes 2.Vidzemes brigādes Infor­mācijas daļas priekšniece kapteine Ieva Karlsberga informē, ka kopš 24.februāra, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, 2.Vidzemes brigādē saņemti vairāk nekā 500 Latvijas pilsoņu iesniegumi par vēlmi pievienoties Zemessardzei: “Redzot, kas notiek Ukrainā, kandidāti pauž pārliecību, ka viņi vēlas būt gatavi nepieciešamības gadījumā aizsargāt gan savus tuvākos, gan visas valsts drošību. Interese par Zemessardzi ir dažāda vecuma un tautību pilsoņiem, visdažādāko profesiju pārstāvjiem. Vēlmi iestāties Zemessardzē izrāda pat vairāki cilvēki no vienas ģimenes, piemēram, vīrs un sieva, tēvs un dēls.”

No lēmuma pieņemšanas un iesnieguma uzrakstīšanas līdz zvēresta došanai paiet zināms laiks. Topošajam zemessargam jāiziet divu dienu sagatavošanas mācības, medicīniskā komisija, tiek pārbaudīti arī iesniegumā norādītie dati. Tas var aizņemt kādu laiku, tāpēc ne visi, kuri uzrakstījuši iesniegumu, varēja piedalīties plašajā zvēresta došanas ceremonijā 4.maijā. Viņiem svinīgais mirklis gaidāms vēlāk citās vietās.

Zvēresta došanas ceremonijā Cēsīs piedalījās zemessargu kandidāti no visiem Vidzemes brigādes bataljoniem. Viskuplāk pārstāvēts bija 27.kājnieku bataljons, kura rindas papildināja 53 zemessargi.

Vienības laukumā sanākušos uzrunāja 2.Vidzemes brigādes komandieris pulkvedis Gunārs Kauliņš, uzsverot, ka ceremonija notiek pilsētā, kuras loma un nozīme Latvijas valsts neatkarības izcīnīšanā bijusi būtiska: “Valsts neatkarības atjaunošanas 32. gadadienā visiem, kuri ir šeit, gribu pateikt paldies par to, ka neesat vienaldzīgi pret notiekošo pasaulē, par to, kas notiek pie mūsu valsts robežas, kas notiek ar mūsu valsti, ka neesat vienaldzīgi par Latvijas drošību un nākotni. Šodien mūsu vidū ir 97 Latvijas pilsoņi, kuri grib darīt nedaudz vairāk kā līdz šim. Kuri ir gatavi stāties Zemessardzes rindās, lai, ja tas būs nepieciešams, ar ieroci rokās aizstāvētu Latvijas valsti un tautu. Šis lēmums un iesniegums par vēlmi iestāties Zemessardzē ir tikai pats pirmais un vieglākais solis jūsu karjerā Zemessardzē. Nākamais solis ir šī diena, kad jūs dodat zvērestu Cēsu galvenajā laukumā, tas ir emocionāli piepildītāks brīdis. Taču sarežģītākais būs pēc tam, kad jūs uzsāksiet profesionālo sagatavotību, lai būtu gatavi pildīt tos pienākumus un uzdevumus, kas jums būs paredzēti vienībās. Bruņotajiem spēkiem ir nepieciešami labi sagatavoti, motivēti un apgādāti karavīri un zemessargi, jo tikai tā spēsim stāties pretī ienaidniekam, ja tas kādreiz izdomās šķērsot mūsu valsts robežu.”

Zvēresta došanas brīdis tiešām bija emocionāli piepildīts. Kluso maija vakaru pārtrauca jauno zemessargu kopā skaļi izteiktie vārdi: “Es, Latvijas zemessargs, uzņemoties zemessarga pienākumus un apzinoties atbildību savas tautas un likuma priekšā, zvēru būt uzticīgs Lat­vijas Republikai, tās Sa­tversmei un likumīgajai valdībai, netaupot spēkus, veselību un dzīvību, sargāt Latvijas valsti un tās neatkarību. Apsolos pēc labākās sirdsapziņas veikt zemessarga pienākumus, bez ierunām pakļauties militārajai disciplīnai, vienmēr pildīt savu komandieru pavēles un rīkojumus atbilstoši Latvijas Republikas likumiem.”

Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes kapelāns Andris Akmens uzrunā norādīja, ka nepietiek ar ieročiem, nepietiek ar labo gribu, ar tehnoloģijām un plāniem, lai Latvija būtu tāda, kādu    to iedomājamies, uz kādu ejam: “Ir vajadzīgs kas vairāk. Trīs būtiskas lietas: ticība, cerība un mīlestība. Kamēr šī liesma ir mūsu sirdīs, tikmēr stāsimies pretī visiem izaicinājumiem, visiem ienaidniekiem, visiem nelabvēļiem. Tāpēc šajā dienā vēlu gan jaunajiem zemessargiem, gan visiem klātesošajiem patiesu ticību, nezūdošu cerību un beznosacījuma mīlestību.”

Pēc zvēresta došanas ceremonijas 27.kājnieku bataljona komandieris Normunds Zaviļeiskis “Druvai” atzina, ka svinīgais pasākums komandierim gan uzliek atbildību, gan arī sniedz atvieglojumu: “Atvieglojums, jo redzam, ka darbs, ko darām, ir novērtēts, cilvēki no malas redz, ka Zemessardzei var uzticēties. Atbildības sajūta – nenolaist zemāk uzlikto latiņu. Ja mūsu darbu novērtē, mums latiņa jānotur tādā līmenī, lai jaunajiem zemessargiem nav vilšanās.”

Jau pāris dienu pēc zvēresta došanas Alūksnes novada Alsviķu pagasta militārajā bāzē “Strautiņi” 88 Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes jaunie zemessargi uzsāka militārās pamatapmācības neintensīvo kursu, pēc kura sekmīgas pabeigšanas pilnvērtīgi varēs uzsākt aizsardzības uzdevumu veikšanu. Kursos    zemessargi apgūst militārās zināšanas un prasmes: lauka kaujas iemaņas, kaujas šaušanu, topogrāfiju, pirmo medicīnisko palīdzību, ierindas mācību un citas prasmes, kas primāri nepieciešamas katram zemessargam. Zemessargiem pamatapmācības kursa apguve ir obligāta prasība, to    iespējams apgūt divos veidos: pa posmiem nedēļas nogalēs vairāku mēnešu garumā vai arī vienkopus trīs nedēļu nometnē.