Ziņas

Sabiedrība

Papildina zemessargu rindas

Īpašs brīdis. Zemessardzes 27.kājnieku bataljona komandieris Normunds Zaviļeiskis sveic zemesragu Jāni Vanagu ar uzņemšanu vienības rindās. Foto: Jānis Gabrāns

Lāčplēša dienas pievakare īpašā atmiņā paliks sešiem Zemessardzes 27.kājnieku bataljona zemessargiem, kuri šajā dienā deva svinīgo zvērestu un tika uzņemti vienības rindās.

Svinīgais notikums risinājās zīmīgā vietā – Liepā pie pieminekļa Brīvības cīņām. Tā pakājē dega svecītes, ko salikuši vietējie iedzīvotāji, daži vēroja arī zvēresta došanas ceremoniju. Jaunos zemessargus, kuri ieradās simboliskā lāpu gājienā, sagaidīja bataljona veterāni, kuri dienestam atdevuši daudzus gadus.

Pirms zvēresta došanas zemessargus uzrunāja Zemessardzes 27.kājnieku bataljona komandieris Normunds Zaviļeiskis, akcentējot šīs vietas nozīmīgumu, jo tieši te Brīvības cīņās sākās mūsu karavīru uzvaras gājiens: “Es ļoti ticu, ka jums ir tāds pats saviļņojums kā man, uzņemot jūs savā vienībā. Šis ir nedaudz neparasts gads, tas atstājis jūtamu ietekmi uz to, kā mēs parasti svinam Lāčplēša dienu – lāpu gājienā, vienoti kopā ar daudziem skatītājiem. Šoreiz mums bija ļoti mazs lāpu gājiens, kurā piedalījāties tikai jūs – jaunie zemessargi, kuri stājas bataljona rindās. Ar šo soli jūs apliecināt vēlmi un aicinājumu brīvajā laikā brīvprātīgi piedalīties bataljona mācībās, lai būtu gatavi, ja būs nepieciešams, izpildīt arī kaujas uzdevumus.”

Komandieris izteica cerību, ka apgūtais mācībās nekad nebūs jāpielieto reālā karadarbībā, kā tas bija vīriem un puišiem, kuri pirms vairāk nekā simts gadiem te cīnījās par savas valsts neatkarību. Tomēr vienmēr jābūt gataviem jebkādiem pavērsieniem, un svarīgi būt aktīviem mācībās, nemitīgi papildinot zināšanas.

“Aicinu mācīties visiem kopā, lai būtu gatavi, ja valsts sauks palīgā. Veterāni ir spilgts piemērs šai gatavībai, viņi ar savu pienesumu godam nopelnījuši būt mūsu bataljona veterāni.
Novembris ir piemiņas un atceres laiks, bet šis ir arī svētku un prieka laiks par savu valsti. Ceru, ka arī jums turpmāk šis datums būs īpaši nozīmīgs, jo šajā dienā jūs devāt svinīgo zvērestu, lai tiktu uzņemti Zemessardzes rindās,” teica N. Zaviļeiskis.

Piemiņas svecīšu gaismā, Latvijas un bataljona karoga priekšā īpaši svinīgi izskanēja zemessarga zvērests: “Uzņemoties zemessarga pienākumus un apzinoties atbildību savas tautas un likuma priekšā, zvēru būt uzticīgs Latvijas Republikai, tās Satver­smei un likumīgajai valdībai, netaupot spēkus, veselību un dzīvību, sargāt Latvijas valsti un tās neatkarību. Apsolos pēc labākās sirdsapziņas veikt zemessarga pienākumus, bez ierunām pakļauties militārajai disciplīnai, vienmēr pildīt savu komandieru pavēles un rīkojumus atbilstoši Lat­vijas Republikas likumiem.”

Galvenais virsseržants, vēstures pētnieks Jānis Liepkalns uzrunā uzsvēra, ka viņa pārliecībā 11.novembris ir Uzvaras diena: “Esmu pārliecināts, ka arī jūsu dzimtās ir kāds, kurš cīnījies latviešu strēlniekos, varbūt pat piedalījies te notikušajās Brīvības cīņās. 1919. gadā 22.jūnijā tieši šajā apkaimē sākās izšķirošie notikumi cīņās, kurās izšķīrās ne tikai Cēsu, bet visas Latvijas liktenis. Šī ir svētku diena, un šobrīd noteiktie ierobežojumi netraucē svinēt svētkus ģimenes lokā, iededzot svecīti logā. Rietumu kultūrā ir pieņemts, ka savas dzimtenes aizsardzība ir goda lieta, ka karavīrs ir nācijas elite, arī jūs tagad esat tai piederoši.”

Jaunos zemessargus sveica arī Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Elīna Stapulone, atzīstot, ka arī savulaik devusi zvērestu Latvijas valstij un joprojām labi atceroties to dienu, tāpēc varot saprast šīs dienas nozīmīgumu un satraukumu.

Jauno zemessargu, kuri deva zvērestu, vidū bija arī cēsniece Zane Dille, viņa pastāstīja, ka jau vairākus gadus viņā dzīvojusi doma par stāšanos Zemessardzē:
“Sirdī esmu savas valsts patriots. Arī vīrs saistīts ar bruņotajiem spēkiem, strādā Instruktoru skolā, tas deva papildu artavu, līdz beidzot saņēmos šim solim. Maijā uzrakstīju iesniegumu, sekoja pārbaudes, reglamenta apmācība, un tagad zvērests. Visas nozīmīgās mācības un pārbaudījumi tikai sekos, bet zinu, uz ko eju, un nekādu šaubu par šo lēmumu nebija!”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *