Ziņas

Sabiedrība

Paliek uzticīgi esošajam tirgotājam

Uzskaite. Atveroties elektroenerģijas tirgum mājsaimniecībāmFoto: Māris Buholcs

Līdz ar jauno gadu valstī atnākušas dažādas izmaiņas un pārmaiņas, tostarp atvērtais elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām. Līdz tam bija samērā ilgs ceļš, tirgus atvēršana tika atcelta, pārcelta, bet nu kļuvusi par realitāti.

Mājsaimniecībām līdz 15.decembrim bija jāizvēlas, no kura tirgotāja pirkt elektrību, kādu piedāvājumu izvēlēties. Akciju sabiedrības “Sadales tīkls”, kas tāpat kā līdz šim veiks elektroenerģijas piegādi, patērētās elektroenerģijas uzskaiti, skaitītāju rādītāju kontroli, bojājumu novēršanu, informē, ka līdz minētajam datumam lēmumu par elektroenerģijas tirgotāja maiņu pieņēmušas tikai 4069 mājsaimniecības, kas ir tikai 0,5 procenti no mājsaimniecību skaita. Pārējie palikuši uzticīgi līdzšinējam piegādātājam – “Latvenergo”.

Kā norāda uzņēmuma “Sadales tīkls” komunikāciju direktore Renāte Meļķe, elektrības tirgus atvēršanas procesu un iedzīvotāju aktivitāti var salīdzināt ar reiz jau pieredzētu izvēles situāciju – Latvijas telekomunikāciju nozari 2006.gadā, kad iedzīvotājiem tika nodrošināta iespēja mainīt mobilo sakaru operatoru, saglabājot tālruņa numuru. Pirmo trīs mēnešu laikā mobilo operatoru mainīja 0,5 procenti šo sakaru lietotāju, tikai pēc zināma laika cilvēki sāka šo iespēju izmantot arvien aktīvāk.

2007.gadā, kad elektrības tirgu atvēra juridiskajām personām, uzņēmēji bijuši vēl neaktīvāki kā šobrīd privātpersonas. Taču, laikam ejot, viņi novērtēja iespēju, un 2013.gadā elektrību brīvajā tirgū pirka jau 24 833 juridiskie klienti. Pieauga arī konkurence, un juridiskajām personām elektrību brīvajā tirgū tirgo 12 uzņēmumi. Kā zināms, mājsaimniecībām to šobrīd piedāvā tikai četri – “Latvenergo”, “Baltcom TV”, “220 Enerģija” un “Win Baltic”.

“Sadales tīkls” valdes loceklis Ilvars Pētersons prognozē, ka 2015.gadā elektrības tirgotāju varētu nomainīt vismaz seši procenti mājsaimniecību: “Turpmāk tikai un vienīgi tirgotāju mārketinga aktivitātes, cīņa par klientiem un tirgus daļu noteiks to, cik klientu būs vienam vai otram tirgotājam, savukārt iedzīvotājiem nepieciešams ilgāks laiks, lai aprastu ar jauno tirgus situāciju elektroenerģijas jomā, izprastu atvērtā tirgus principus un tirgotāju piedāvājumus.”

Viņš arī norāda, ka no 1.janvāra piedāvājumu izvēle nebeidzas. Izvēlēties elektroenerģijas tirgotāju un to mainīt klienti varēs arī turpmāk. Izvēli izdarot līdz katra mēneša 15.datumam, jaunās līgumattiecības stāsies spēkā no nākamā mēneša pirmā datuma.

Taču kā atzīst aptaujātie cēsnieki, viņi esot apmierināti ar esošo piedāvājumu, tāpēc mainīt tirgotāju vismaz pagaidām negrasās.

“Esam pieraduši pie “Latvenergo”, pie tā arī paliekam. Apmierina arī piedāvātā apkalpošana. Arī draugi, paziņas saka to pašu,” teica “Druvas” lasītāja Līga.

“Latvenergo” klientiem bija iespēja izvēlēties starp vairākiem piedāvājumiem. Kā norāda uzņēmumā, cilvēki bijuši aktīvi, tikai 15 procenti mājsaimniecību nav izvēlējušās tirgus piedāvājumu, līdz ar to tām elektroenerģija tiks nodrošināta atbilstoši Universālā pakalpojuma nosacījumiem.

Tirgotāji, aicinot izdarīt izvēli, uzsvēra, ka jāņem vērā katras mājsaimniecības elektroenerģijas patēriņš, jo tieši tas nosaka maksājuma lielumu. Jo lielāks elektrības patēriņš, līdz ar to arī mēneša maksa, jo lielāka motivācija izvēlēties izdevīgāko tirgotāju piedāvājumu.

“Sadales tīkla” statistika liecina, ka mājsaimniecībām, kas izvēlējās mainīt tirgotāju, vidējais patēriņš bija virs 260 kilovatstundām (kWh) mēnesī. Taču Latvijā lielākajam vairumam, 79 procentiem, mājsaimniecību patēriņš nepārsniedz 200 kWh mēnesī. No tiem 47 procentiem tas nepārsniedz pat 100 kWh mēnesī.

Lai arī patēriņš ir neliels, cilvēki atzīst, ka dzīvos vēl taupīgāk, jo satraukti par izskanējušo elektrības cenas pieauguma prognozi.

“Pēdējā laikā domājam par elektrības taupīšanu, kam iepriekš nepievērsām lielu uzmanību. Varbūt izdosies kaut ko ieekonomēt. Patiesībā, no vienas puses, labi, ka notika tirgus atvēršana, tas liks cilvēkiem padomāt par energoresursu taupīšanu,” teica cēsnieks Uldis Brīvulis.

Atgādināsim, ka maksas pieaugums saistīts ar to, ka līdz šim mājsaimniecībām “Latvenergo” katram patērētājam vispirms piemēroja “Starta tarifu”, pēc kura norēķina gadā pirmās 1200 kilovatstundas maksāja 1,3 eirocentus kilovatstundā, kas absolūti neatspoguļoja elektroenerģijas izmaksas.

Atverot elektroenerģijas tirgu, nav aizmirsts par sociāli mazaizsargātajiem. Likumdošanā paredzēts finansiāls atbalsts daudzbērnu ģimenēm, kuras no 1.janvāra katru mēnesi 300 kWh varēs iegādāties par pašreiz spēkā esošo “Starta tarifa” elektrības cenu. Trūcīgām un maznodrošinātām personām saglabāta iespēja katru mēnesi iegādāties 100 kWh par minēto tarifu. 2015.gadā valsts noteikto atbalstu īstenos “Latvenergo”, turpmāk valsts sludinās iepirkumu elektrības tirgotājiem par iespēju nodrošināt valsts atbalstu daudzbērnu ģimenēm un maznodrošinātajiem.

Atgādinām, ka Latvija ir iestājusies Ziemeļvalstu elektroenerģijas biržā “Nord Pool Spot”, kuras dalībnieces ir visas Skandināvijas un Baltijas valstis, un tirgotāji elektrību iegādājas par biržas cenām. Cenu tur nosaka, izvērtējot pieprasījumu un piedāvājumu, reizi dienā tos apkopo, aprēķina nākamās dienas cenu un publicē mājaslapā. Piemēram, vakardien biržas cena Latvijas tirgotājiem bija 38,55 eiro par megavatstundu.

Jānis Gabrāns