Postošie ugunsgrēki Austrālijā, kur liesmas skārušas vairāk nekā 10 miljonus hektāru, vairākkārtīgi pārsniedzot mūsu valsts kopējo platību, nav
atstājuši vienaldzīgus iedzīvotājus visā pasaulē, arī Latvijā.

Ugunsgrēkos cietuši neskaitāmi savvaļas dzīvnieki, miruši aptuveni 480 miljoni zīdītāju, putnu un rāpuļu, savukārt izdzīvojušiem palīdz atlabt Austrālijas palīdzības centri, kas ir pārpildīti ar koalām, vombatiem, oposumiem, ķenguriem, putniem. Liela daļa šīs zemes dzīvnieku ir somaiņi, un mazuļi ilgu laiku pavada mammas somā. Tiem zvēru mazuļiem, kuru mammas ugunsgrēkā gājušas bojā, rokdarbnieču darinājumi, kas imitē mammas somu, veicina iespējas izdzīvot. Kad Austrālija aicināja rokdarbnieces visā pasaulē palīdzēt ar šūtām sedziņām, tamborētām ligzdiņām, adītām un šūtām ķenguru somām un kabatiņām, palīdzības akcijā iesaistījās arī sievietes no Latvijas. Mūsu pusē tulce Dace Marauska adīja ķenguru somas, un sociālā rehabilitētāja Sandra Upīte šuva audumu maisiņus.

Dace Marauska teic, ka viņai Austrālijā dzīvo ļoti labi draugi, kuru mājas arī bija apdraudētas, bet, par laimi, ugunsdzēsēji spēja palīdzēt. “Pati esmu viesojusies Austrālijā. Viss, kas saistīts ar šo zemi, man ir ļoti tuvs un viņu nelaimes ļoti sāp. Tāpēc atsaucos Austrālijas aicinājumam un, tā kā esmu iesaistījusies dažādās adītāju grupās feisbukā, piedāvāju arī citām “adatu māsām” no visas Latvijas iesaistīties. Vairākām draudzenēm palīdzēju ar angļu valodas konsultācijām, jo austrālieši prasīja pēc noteiktiem parametriem adītus un šūtus priekšmetus. Arī materiālu izvēle bija svarīga. Kamēr risinājām šos jautājumus, feisbukā tika izveidota grupa, kas uzņēmās koordinēšanu un darinājumu nosūtīšanu uz Austrāliju. Veikalu tīkls “Elīze” atbalstīja ar dzijām un audumiem – tāpēc rokdarbnieces varēja izmantot ne tikai savus materiālus, bet arī veikala ziedotos,” stāsta D. Marauska.

Sandra Upīte skaidro, ka bija ļoti strikti noteikumi, kas jāievēro, darinot somiņas, lai tās būtu patiešām noderīgas – derēja tikai dabīgs audums, nedrīkstēja būt vīles, nekādi fliteri, pērles. Somām bija noteikti dažādi izmēri. Tāpat pēc darba pabeigšanas bija svarīgi vēlreiz izmazgāt materiālu etiķūdenī, neizmantojot ne veļas pulverus, ne mīkstinātājus, lai neradītu dzīvnieku mazuļiem alerģijas: “Kad Dace padalījās ar iespēju rokdarbniecēm iesaistīties, labprāt izmantoju savas šūšanas kursos iegūtās zināšanas. Uzskatu, ka par to, kas notiek pasaulē, mēs, cilvēki, esam atbildīgi. Protams, ugunsgrēki vienmēr ir bijuši, tomēr, manuprāt, cilvēku iejaukšanās dabā, ieiešana dzīvnieku apdzīvotās teritorijās raisa gan lielākus sausuma peri­odus, gan plašākus ugunsgrēkus. Bet dzīvnieki šajā situācijā ir neaizsargāti, un mēs esam par viņiem atbildīgi. Es neesmu zaļi domājošais cilvēks, tāpat braucu ar mašīnu, lai arī hibrīdu, lietoju dezodorantu un šampūnu, mazgāju drēbes ar veļas mazgājamo līdzekli, bet saprotu, ka viens dezodorants te un tur, vēl viens naftas urbums kaut kur pasaulē, un beigās notiek tādas globālas problēmas, jo viss jau savstarpēji ir saistīts. Es jūtos par to atbildīga. Neafišējām savu veikumu, bet vēlējāmies izdarīt un palīdzēt.”

Visi sūtījumi tika nogādāti Rīgā, kur koordināciju uzņēmās rīdziniece Diāna Libeka. Latvijas rokdarbnieču darinājumi aizceļoja uz dzīvnieku patversmi Kvīns­len­dā. Austrālija pateicas visiem par neparedzēti lielo atsaucību, šobrīd to, kā vēl pietrūkst, rada rokdarbnieces Austrālijā.