Ziņas

Redzeslokā

Pakomātā vai pie durvīm

Jēra gulašzupa. Jā, “Piebalgas kūpinātava” piedāvā izvēlēties arī zupu.

Jaunie apstākļi mainījuši daudzu cilvēku iepirkšanāsrituālus. Vieni uz veikalu tagad dodas reizi nedēļā, lai sagādātu visu nepieciešamo, citi meklē iespējas pasūtīt produktus attālināti.

Protams, tas nav nekas jauns, bet šajā laikā tas ieguvis papildu popularitāti un gan paš­valdības, gan dažādas citas interneta vietnes apkopo informāciju par zemniekiem, pārtikas ražotājiem, kuri piegādā savu produkciju pircējam.

Šāds saraksts ir Cēsu pašvaldības mājaslapā, plašs piedāvājums ir Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) katalogā novadagarsa.lv. Lai reģistrētu tajā piedāvājumu , galvenais kritērijs, lai mājražotāja vai mazā ražotāja piedāvātajā produktā vismaz 70 procentiem izejvielu būtu vietējā izcelsme, proti, tās izaudzētas pašu saimniecībā vai iegādātas no cita pašmāju audzētāja. Pašlaik katalogā apkopotas teju 500 saimniecības , to vidū arī bioloģiskā piemājas saimniecība “Varšavas”, kas atrodas Burtnie­ku pagastā, bet savu produkciju regulāri piegādā arī klientiem Cēsīs. Saimniecības pārstāvis Jānis Dzirkalis stāsta, ka klienti Cēsīs bijuši jau sen, kāds piepulcējies arī pēdējā laikā: “Grūti pateikt, vai klientu pieaugums saistīts ar ārkārtējo situāciju vai tāpēc, ka klāt pavasaris un pašaudzētie ziemas krājumi beigušies. No dažiem dzirdēts, ka šopavasar krājumi beigušies ātrāk, jo tagad ģimene dzīvo mājās, tātad vairāk tiek apēsts.”

Cilvēki īpaši novērtējot, ka “Varšavas” piegādā bioloģisko produkciju, īpaši, ja ģimenē ir bērni ar dažādām alerģijām.

J. Dzirkalis atzīst, ka arī pašiem sortiments pavasarī sarucis, bet cilvēki pasūta to, kas ir, un uz Cēsu pusi reizi divās nedēļās produkciju ved noteikti: “Klientu skaits palielinās, vieni pastāsta citiem par mūsu piedāvājumu, un tā ir labākā reklāma.” Cēsu mājaslapā atrodamā informācija vēsta par pārtikas ražotājiem, mājražotājiem un ēdinātājiem, kas nodrošina piegādes Cēsu novadā. To vidū arī “Piebalgas kūpinātava” no Vecpiebalgas, kas savu produkciju nogādā ne tikai Cēsīs, Valmierā, bet arī Rīgā un citviet. Viņi saimnieko restorānā “Ūdens­rozes”, tagad pratuši veiksmīgi pārorientēties uz produktu piegādi. Piedāvājumā ir gan gatavie ēdieni, gan dažādi gaļas izstrādājumi un daudz kas cits. Uzņē­muma pārstāve Lāsma Enika stāsta, ka viņi ar šo jauninājumu trāpījuši īstajā brīdī. Pirmā piegāde bijusi martā, dienā, kad tika izsludināta ārkārtējā situācija: “Kaut kā intuitīvi nojautām, ka jāsāk kaut kas cits. Par piegādi sākām domāt jau senāk, un izrādās, esam trāpījuši īstajā vietā un īstajā laikā. Necerējām, ka būs tāds pieprasījums.”

Visvairāk klientu Rīgā, Vidzemē lielākais pasūtījumu skaits – Cēsīs, dažkārt pasūtījumi jānogādā kādās 30 adresēs.
Liels pieprasījums esot pēc “Nedēļas pakām”, ar ko sākuši piedāvājumu, bet tagad sortiments katru nedēļu paplašinās, pircējs pats var komplektēt savu pasūtījumu. Izvēle ir gan zupa, gan uzgriežamā desa vai kūpinājums, dažkārt pastēte, maize, vēl kas gards, šonedēļ arī mazsālīti lauku gurķīši.

“Mums ir uzticami klienti, kuri katru nedēļu pasūta šo paku, tad sāk sūtīt arī saviem vecākiem,” stāsta L. Enika. “Mani aizkustina, ka cilvēki, dzīvojot ārzemēs, šīs pakas pasūta saviem vecākiem un vecvecākiem. Kāda sieviete savam tēvam jau piecas nedēļas šādi piegādā ēdamo, viņš jau paciņu gaida un saka, ka tagad būšot pie tā pieradināts. Mums vislielākais prieks, ka cilvēki novērtē mūsu piedāvājumu.”

Visa produkcija top Vec­piebalgā. L. Enika stāsta, ka šo­brīd restorāna ēdamzāle pārtapusi par fasēšanas telpu, kurā gatavā produkcija nonāk no virtuves un kūpinātavas: “Nevaram sūdzēties, ka krīzes dēļ nebūtu darba, jo vienmēr jau var meklēt risinājumu. Kā saku savējiem, katrā situācijā jācenšas saskatīt pozitīvais, teiksim, tagad mums brīvas sestdienas un svētdienas, kas nebija iespējams, kad darbojās restorāns. Pa nedēļu viss tiek sagatavots, ceturtdien safasēts, un piektdien produkcija nonāk pie pasūtītāja. Šobrīd piegāde ir reizi nedēļā, gribētu to darīt biežāk, bet tad vajag lielāku komandu. Jau tā mums nākas pārkvalificēties, lai spējam tikt ar visiem pasūtījumiem galā. Visi tagad darām visu, un droši varu teikt, ka mūsu spēks ir komandā!”

Cēsīs joprojām darbojas arī tiešās pirkšanas pulciņš, kura dalībnieki reizi nedēļā tiek pie vietējās pārtikas, iegādājoties to tieši no zemniekiem. Pulciņa izveidotāja Signe Jānesliņa stāsta, ka patlaban dalība esot pat aktīvāka nekā pirms pāris mēnešiem: “Piegā­dātāju sortiments plašs: piena produkti, gaļas produkti, dārzeņi, saldētas ogas un daudz kas cits. Mūsu pulciņa dalībnieki aktīvi izmanto šo iespēju, jo, kad šāds grozs dabūts, veikalā jāiet krietni retāk.”

Viņa norāda, ka pārtikas saņemšana un nodošana pasūtītājiem notiek, ievērojot nepieciešamās piesardzības prasības, katru nedēļu par to vienmēr arī tiekot atgādināts: “Ja vien laika apstākļi ļauj, pasūtījumu saņemšana notiek ārā, bet, ja nākas iet telpās, tur ir tikai dežurants, kurš izdala, un klients, kurš saņem. Cilvēks atnāk, paņem savu grozu un aiziet.”