Amatas novada Drabešu pagasta Līvu ciematā dzīvojošā Ilze Grase kārtējo reizi savā mājā piedzīvoja nepatīkamu pārsteigumu. Pārnākot vakarpusē no darba, vispirms bažas raisīja netīkamā smaka, bet, nokāpjot pagrabā, aizdomas apstiprinājās – atkal viss pagrabs vienā ūdenī, kas sajaucies ar kanalizācijas saturu.

I. Grase norāda, ka šī nav pirmā reize, kad nācies piedzīvot šādus plūdus: “Jābrien līdz pus zābakiem, viss applūdis, arī apkures katls. Iepriekšējā reizē tādēļ nācās izmest visus kartupeļus. Protams, kad atbrauc un sistēmu iztīra, viss aiztek, bet sekas jau paliek, paiet zināms laiks, kamēr tiekam vaļā no mitruma, no smakas. Esmu runājusi pašvaldībā ar daudziem, diemžēl pagaidām nekas nemainās. Esmu vairākkārt teikusi, lai salabo komunikācijas, jo ne jau manas vainas dēļ tie aizsērējumi rodas, bet pagaidām nekas nav mainījies. Taču kaut kāds risinājums jārod, jo iepriekšējā reizē apdrošinātāji atteica kompensāciju, neesot pirmā reize. Pat nezinu, kur meklēt palīdzību, pie kā vērsties.”

I. Grases māja atrodas viszemākajā vietā apkaimē, tāpēc arī nākas ciest. Turklāt viņas īpašumā atrodas trīs nosēdakas, kas “Druvas” ierašanās brīdī bija pilnas līdz augšai. Tas apliecina, ka kanalizācijas sistēmā radies aizsērējums, kanalizācijas saturam un lietus ūdenim nav, kur palikt, tas krājas akās un izlauž ceļu uz mājas pagrabu.

Amatas novada pašvaldības Komunālās nodaļas vadītājs Guntars Pīpkalējs informēja, ka pēc iedzīvotājas ziņojuma saņemšanas sistēma iztīrīta, taču tas negarantē, ka nekas tāds neatkārtosies:

“Problēma ir sena, atkārtojas ik pēc laika. Tagad to saasināja arī lielais virsūdeņu daudzums, jo citām mājām lietus ūdens savākšanas sistēma pievienota kanalizācijai, kurā radies aizsprostojums, tā netiek galā ar šo ūdens apjomu. Saprotam, ka ar iztīrīšanu problēma nav novērsta, risinājums jārauga pavasarī.”

Amatas novada pašvaldības izpilddirektors Māris Timermanis pastāstīja, ka visas iesaistītās puses vienojušās tikties, lai runātu par iespējamo kompensāciju no pašvaldības, kā arī meklētu risinājumu, lai nekas tāds neatkārtotos. Viņš skaidro, ka viena no problēmām tā, ka mājas drenāža pievienota kanalizācijai, tajā brīdī, kad kaut kur sistēmā rodas aizsprostojums, viss pa šo drenāžu tiek dzīts garāžā: “Pirmais risinājums būtu pretspiediena vārsta ielikšana drenāžā, lai, gadoties šādai situācijai, telpā netiktu dzīts kanalizācijas sistēmas saturs, bet situāciju izraisa problēmu kopums, kas radies būvniecības gaitā, gan būvējot ēkas, gan arī vēlāk, pievienojot kanalizācijas sistēmu jaunajām attīrīšanas iekārtām.”
Problēmas izpēte rāda, ka aizsērējums veidojas tieši tajā posmā, kas savieno kanalizāciju, kura nāk no mājām, ar attīrīšanas iekārtām. Taču tas nerodas vienā un tajā pašā vietā, kādā līkumā, bet taisnā posmā, kur visa sistēma sanāk kopā. Tāpēc izpilddirektors norāda uz vēl kādu cēloni: “Ie­spējams, vaina tajā, ka cilvēki kanalizācijā met ne tikai to papīru, kas tam paredzēts, bet arī tādu, kas nešķīst ūdenī, tostarp papīra dvieļus. Kad Komunālās nodaļas speciālisti iztīra aizsērējumu, prasu skaidrojumu, kas tam bijis par iemeslu, katru reizi ir atzinums, ka sastrēgumu izraisījuši papīri, kas sakrājas, izveidojot pamatīgus kamolus.

Cilvēki ūdeni taupa, jo mājām ir skaitītāji, plūstot tikai kanalizācijai, viss tiek cauri, problēmas nav. Taču, kad ūdens daudzums strauji palielinās, līstot lietum vai pamatīgi kūstot sniegam, kā nedēļas sākumā, kopējā sistēmā saplūst ļoti daudz ūdens, aizsērējumi vairs nespēj laist to cauri un veidojas problēma. Tad arī nosēd­akās, kas ir cietušās mājas pagalmā, paceļas līmenis, paceļas arī biezumi, pirmos rauj iekšā papīrus, kas samirkuši, sabrieduši, un kādā vietā izveidojas korķis. Var tikai aicināt nemest tualetes podos papīru, kas tam nav paredzēts. Ja tas tiktu ievērots, problēmas nerastos.”

M. Timermanis norāda, ka pirmais risinājums būtu pretvārsta izbūve, jo, ņemot vērā, ka telpas ir tik zemu, nav garantijas, ka situācija neatkārtosies. Pašvaldība gatava reaģēt, bet nav iespējams paredzēt, kurā brīdī problēma var saasināties.