Ziņas

Sabiedrība

Padarītie darbi redzami

Darāmā daudz. Baznīcas restaurācijas projekta vadītājs Ainārs Pastva, draudzes priekšnieks Andis Ozoliņš-Vīksne, projekta koordinatore Indra Piliksere novērtē būvnieku paveikto kontrforsa restaurācijā.Foto: Marta Martinsone-Kaša

Kamēr vien laikapstākļi ļauj, turpinās Cēsu Svētā Jāņa baznīcas  restaurācijas āra darbi. Tos veic AS “Būvuzņēmums Restaurators”.

“Viss notiek, kā plānots. Darbi nedaudz aizkavējās plašo arheoloģisko izrakumu dēļ, bet ar to vēsturiskās vietās ir jārēķinās,” stāsta baznīcas restaurācijas projekta vadītājs Ainārs Pastva.

Ejot garām dievnamam, redzami atsegtie pamati, kurus gadsimtiem bojājuši gruntsūdeņi. “Pamati atrakti, lai sakārtotu ūdens novades sistēmu. Vecajām ēkām pamatos nav iestrādāta hidroizolācija un mitrums pa sienām sūcas uz augšu. Tāpēc tiek ierakta drenāža gruntsūdens līmeņa noturēšanai, lai sienas un pamati tiktu pasargāti no virszemes ūdeņiem un varētu elpot ieklājama ģeomembrāna,” par paveikto stāsta projekta vadītājs. Visai baznīcai pa perimetru nokalts apmetums, un tiks veikta tā atjaunošana.

Līdz pavasarim svarīgi pabeigt zemes darbus, jo tad jābūvē stalažas, kas nepieciešamas, lai varētu atjaunot fasādi un nomainītu jumta segumu.

Lielās Skolas ielas pusē kontr­forss bija ļoti bēdīgā stāvoklī, sānu mala izdrupusi. “Kontrforsam tikai ārējā čaula ir mūrēta, bet vidū sapildīti būvgruži. To veiksmīgi izdevās atjaunot, neveicot papildu stiprināšanas darbus,” stāsta A. Pastva. Kad pamatus atraka, atklājās, ka dievnama kontrforsi ir ar seklākiem pamatiem kā baznīcas sienas, un tāpēc tie gāžas, radot plaisas starp sienu un kontr­forsu. Lai to novērstu, veicām kontrforsu nostiprināšanu ar pāļiem.

Ziemā darbi turpināsies baznīcas iekštelpās, esam sākuši logu restaurāciju.

Sv. Jāņa baznīcas draudzes priekšnieks Andis Ozoliņš – Vīksne atzīst, ka par baznīcas atjaunošanu cēsniekiem ir liela interese. Lai gan būvlaukumā ieiet nedrīkst, daudzi mēģina kaut ko saskatīt. Īpaši, protams, interesē arheologu atradumi. “Ir vairāki interesanti atradumi, par ko arī arheologiem ir gan pārsteigums, gan prieks. Arheologi turpina veikt savu ne vieglo darbu, neskatoties uz laika apstākļiem, par ko viņiem izsakām milzīgu pateicību,” pastāsta projekta koordinatore Indra Piliksere.

Arheoloģisko uzraudzību veic SIA “Arheoloģiskā izpēte” arheologa Oskara Ušpeļa vadībā. “Pārsteigumu nav. Kā jau viduslaiku baznīcām, arī Cēsu Sv. Jāņa baznīcai apkārt bija kapsēta. Pagaidām izrakumos esam fiksējuši 140 apbedījumus. Apbedī­jumi bijuši vairākās kārtās, to blīvums ir ļoti liels,” pastāsta O. Ušpelis un piebilst, ka arheologi atrakuši 17.,18. gadsimta slāni. No atradumiem, kas nav saistīti ar apbedījumiem, atrasta akmens lielgabala lode un gliemežvāks – svētceļnieka zīme. Kad izrakumi būs pabeigti, arheologi plašāk stāstīs par atradumiem. Arī antropologs veiks pētījumu, nosakot, kādi tad bija cēsnieki, kuri te reiz dzīvoja, – cik veci aizgāja aizsaulē, ar ko slimoja, cik bija veselīgi.

Baznīcas restaurācijas projekta vadību veic Andis Ozoliņš – Vīksne, Ainārs Pastva, Indra Piliksere un grāmatvede Līga Borisenkova. “Visi esam ieinteresēti, lai dievnams Cēsu centrā tiek atjaunots. Mēs nebūvējam vienkāršu ēku, bet atjaunojam baznīcu. Tā te stāvējusi gadsimtiem, un mūsu uzdevums dot Cēsu sirdij dzīvību nākamajiem gadsimtiem,” saka draudzes priekšnieks un uzsver, ka gan draudze, gan cēsnieki ir sarosījušies, gatavi ieguldīt savu artavu. “Katrs ziedojums lielajā projektā ir svarīgs,” saka A. Ozoliņš – Vīksne, bet A. Pastva atgādina, ka, restaurējot vecas ēkas, lai cik precīza būtu izpēte un projekts, vienmēr gadās pārsteigumi.

“Ceru, ka jau nākamā gada beigās atjaunotā baznīca būtiski izmainīs Cēsu ainavu, priecējot pilsētniekus un viesus,” saka A. Pastva.

Cēsu Sv. Jāņa baznīcā jūnijā sākās apjomīgi restaurācijas darbi, kas tiek veikti astoņu sadarbības partneru kopīgā projekta “Kul­tūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos” ietvaros. Sadarbības partneri projektā ir Valmieras pilsētas, Cēsu, Amatas, Valkas, Pārgaujas novada pašvaldības, kā arī Valmieras Sv. Sī­maņa draudze, Rubenes draudze un Cēsu Sv. Jāņa draudze. Cēsu Sv. Jāņa baznīcas restaurācijas projekta I kārtu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), līdzfinansējumu nodrošina Cēsu novada pašvaldība un Cēsu Sv. Jāņa baznīcas draudze. Baznīcas renovācijas kopējās izmaksas tiek lēstas līdz pat 1,7 miljoniem eiro, no tiem 1,46 miljoni ir ERAF finansējums.