Ziņas

Sabiedrība

Pacientu tiesības nevienam neinteresēja

Pacients ar tiesībām. Cilvēkiem ir pienākumi un tiesībasFoto: Māris Buholcs

Latvijas pacientu tiesību birojs (LPTB) rīkoja semināru, lai izglītotu iedzīvotājus, kādi ir pienākumi un tiesības, rūpējoties par savu veselību.

Semināru par notikušu nenosauksi, jo tajā piedalījās pāris pacienti, pāris pašvaldības darbinieki un tikpat žurnālistu. Biroja speciālistes neprata atbildēt, kāpēc Cēsīs bijusi tik maza interese, jo nesen viesojušās Bauskā un tur seminārā raisījusies diskusija pacientu un mediķu starpā.

“Mūsu mērķis ir līdzēt veidoties sabiedrībai, kura ir zinoša pacientu tiesību jautājumos. Pacientiem ir tiesības zināt, kāda ir vai kādai jābūt kvalitatīvai veselības aprūpes sistēmai Latvijā,” vispārīgi ieskicēja LPTB projektu asistente Marija Matvejeva un paskaidroja, ka pašlaik biroja speciālisti apmeklē pilsētas, realizējot projektu “Pacientu tiesību dienas astoņās Latvijas pilsētās”, ir vēlme tikties ar vietējo pašvaldību speciālistiem, nevalstisko organizāciju aktīvistiem, iedzīvotājiem.

Atnākušās cēsnieces neinteresējās par vispārīgiem jautājumiem. Kundze gados, kura “Druvai” atteicās nosaukt savu vārdu, vēlējās noskaidrot, cik samērīgas ir pacientu iemaksas, apmeklējot speciālistu, ar viņas niecīgo pensiju. Sekoja vien paskaidrojums, ka tās ir veselības politikas, arī privāti praktizējoša ārsta biznesa lieta, cik paprasīt par pakalpojumu. Cēsniece Ilze bija skeptiski noskaņota, sakot, ka Latvijā nav pacientu tiesību likuma. “Tas nozīmē, ka runājam par pacientu interesēm, ne tiesībām. Ja arī jūsu birojā cilvēks, kurš pats ir ārsts, aizstāv gan pacientu, gan kolēģi, kāda vērtēšana,” oponēja cēsniece Ilze.

Biroja darbinieki nenoliedza, ka pēdējo gadu laikā pacientu tiesību aizstāvībai nav virzības. Pašlaik esot mērķis mainīties.

“Biroja darbinieki regulāri sniedz informatīvas un juridiskas konsultācijas pacientiem, ārstniecības personām un citiem interesentiem pacientu tiesību jautājumos un par veselības aprūpes sistēmu kopumā,” paskaidroja LPTB juriste Linda Strazdiņa un piebilda, ka birojs regulāri saņem iedzīvotāju sūdzības un jautājumus par veselības aprūpes sistēmu.

“Šogad esam uzklausījuši un saņēmuši rakstveidā 600 sūdzības no iedzīvotājiem. Visbiežāk par ģimenes ārstu darbu. Iedzīvotāji ir neapmierināti, ka pie sava ārsta jāgaida garās rindās, pieraksti ir divas nedēļas uz priekšu. Vēl pacienti vēlas, lai viņus sūta pie speciālistiem, bet ārsti to nedarot. Saņemtas sūdzības arī par nekvalitatīviem zobārstniecības pakalpojumiem un kļūdaini izdarītām operācijām, bet šīs sūdzības ir ļoti detalizēti jāvērtē,” sacīja M. Matvejeva.

Semināra rīkotājiem nebija informācijas, vai par pieminētajām situācijām ir sūdzējušies arī cēsnieki.

Biroja pieredze vien liecinot, ka pacientu tiesību joma Latvijā ir maz attīstīta un iedzīvotāju informētības līmenis par savām tiesībām un iespējām tās aizstāvēt ir zems. Jūtami atšķiroties arī iedzīvotāju informētības līmenis Rīgā un lauku rajonos.