Ziņas

Sports

Orientēšanās svētki aizvadīti

Finišs. Orientieristus finišā sagaidīja milzīgs līdzjutēju pulks, kuri radīja lielisku sacensību atmosfēru.

Latvijas sportiskajā dzīvē aizvadītā nedēļa aizritēja orientēšanās zīmē, jo te pulcējās pasaules labākie šī sporta veida pārstāvji, lai startētu 35.pasaules čempionātā.

Latvijas izlases sastāvā startēja arī mūsu puses orientieriste Sandra Grosberga. Pirmās dienas sacensības notika Vecrīgā, kur sportisti sacentās sprintā un sprinta stafetē. Sprintā starp 42 finišējušajām sportistēm Sandrai 17.vieta, no uzvarētājas atpaliekot nedaudz vairāk par pusotru minūti. Pēc finiša orientieriste atzina, ka trase bijusi sarežģīta, kurā dažas vietas latviešiem bija vairāk piemērotas, piemēram, jocīgi pagalmi, pussabrukušas mājas, kur šveicieši varētu nodomāt, ka īsti nedrīkst skriet. Sandra atzīst, ka labāk būtu patikusi tehniskāka distance, bet tādas ir arvien ātrākas: “Jau pirms starta teicu, ka uz visu banku neiešu, jo esam tālu. Nedomāju, ka kaut ko mainītu, ja es būtu 14. pozīcijā.”

Sandra startēja arī Latvijas izlases sastāvā sprinta stafetē, un arī tajā latviešiem 17.vieta. Jāatzīst, ka šis skaitlis šoreiz bija S. Gros­bergas sabiedrotais, jo 17.vieta arī vidējā distancē, kas notika Siguldas apkaimē. Rezultāts ir labāks nekā iepriekšējā Pasaules čempionātā, kurā Sandra šajā distancē bija 26. Kopumā Siguldā uz starta stājās 71 orientieriste, Sandra uzvarētājai zaudēja četras minūtes un deviņas sekundes. Latvijas Orientēšanās federācijas portāls vēsta, ka dažām dalībniecēm sacensības beidzās jau distances sākumā, jo sportistes sadzēla lapsenes un nācās meklēt mediķu palīdzību. No lapsenēm neizdevās izvairīties arī Sandrai Grosbergai, kura pēc finiša neslēpa, ka sāpes nav ļāvušas koncentrēties distancei. Lai arī par sasniegto vidējā distancē viņa bija apmierinātāka nekā par paveikto sprintā, Sandra atzina, ka varējusi startēt labāk.

Nelielai atkāpei jāpastāsta par sacensību gaisotni, raugoties uz to no līdzjutēju, skatītāju redzespunkta. Iespējams, tie, kuriem nav nekādas saistības ar orientēšanos, domā, ka šajā sporta veidā nav nekā interesanta, bet jāteic, ka pēdējos gados tas, pateicoties modernajām tehnoloģijām, kas ļauj lieliski sekot līdzi notiekošajam distancē, var piesaistīt daudz skatītāju. Sacensību galvenajā arē­nā, kur ierīkots finišs, uz lielā ekrāna redzami startējošie dalībnieki, operatori veikli seko līdzi skrējējiem distancē, uz lielas kartes var redzēt dalībnieku pārvietošanos, sekojot viņu GPS signāliem, tiek analizēti un salīdzināti līderu maršruti, komentētāji nemitīgi informē par jaunumiem distancē. Un skatītāju, līdzjutēju netrūka, viņi atbalstīja gan katru, kurš šķērsoja galveno arēnu, dodoties uz nākamo kontrolpunktu, gan uzgavilēja katram finišējušajam.

Īstas emocijas valdīja vīru un dāmu stafetēs, tās jebkurā sporta veidā ir aizraujošs notikums, kur vislabāk var saprast, kurš pirmais, kuri nākamie. Vislielākās kaislības valdīja vīru stafetē. Pēc pirmā etapa varēja gavilēt Lat­vi­jas līdzjutēji, jo Andris Jubelis stafeti nodeva pirmais. Tiesa, noturēt līderpozīcijas neizdevās, un finišā latviešiem astotā vieta. Taču par sacensību spraigumu liecina tas, ka pirmās astoņas izlases finišēja vienā minūtē. Uzvarēja Norvēģija, par četrām sekundēm apsteidzot Šveici, vēl pēc sešām sekundēm finišēja Francijas komanda. Var iztēloties, kādas emocijas bija līdzjutēju vidū, vērojot šo spraigo finišu!

Dāmu stafete tik spraiga nebija, bet arī tur uzvarētāja noskaidrojās vien pēdējā posmā. Pirmā Šveice, otrā Zviedrija, trešā – Krievija. 29 komandu konkurencē Latvijas izlasei, kurā pēdējo etapu veica S. Grosberga, septītā vieta. Lat­vie­tes no uzvarētājām atpalika par 11 minūtēm un 28 sekundēm.

Čempionāts noslēdzās ar startu garajā distancē, un S. Grosberga Pasaules čempionāta ietvaros pirmo reizi veica šo distanci. Debija nebija sekmīga, sportiste kļūdījās jau ceļā uz pirmo punktu, lai arī distances otrajā pusē sniegumu uzlaboja, rezultātā vien 33. vieta, no uzvarētājas atpaliekot par 25 minūtēm un piecām sekundēm.

Pēc finiša Sandra atzina, ka jau pirms čempionāta bijušas aizdomas, ka pēdējai dienai nepietiks spēka: “Pavasarī, kad bija “saskrieta” fiziskā bāze, garās distances nāca viegli, bet jūnijā, jūlijā bija daudz intensīvo treniņu, trenējoties sprintam un vidējai distancei, spēka pēdējai distancei vairs nepietika. Taču kopumā savu sniegumu Pasaules čempionātā vērtēju labi, jo stafetē izdevās labi noskriet pēdējo etapu. Man nav lielas Pasaules čempionātu pieredzes, bet domāju, ka tiešām nostartēju labi, lai arī nācās gatavoties piecām pilnīgi dažādām distancēm.”

Sportiste atzinīgi vērtēja garās distances plānojumu: “Beidzot Latvijā bija tāda garā distance, kas tiešām bija izaicinājums, lieliski, ka tas ir tieši Pasaules čempionātā.”

Tiesa, viņa iemeta akmentiņu rīkotāju dārziņā, norādot uz blakus apstākļiem, kas traucējuši koncentrēties. Proti, sprintā sportistu zona bijusi atvērta ikvienam, daudzi nākuši klāt sasveicināties, bet tas traucējis noskaņoties startam. Arī garajā distancē bijušas situācijas, kad punktu skaitītāju izsaucieni traucējuši koncentrēties.