Astotā Profesionālās mākslas diena Jaunpiebalgā ritēja latviešu kultūrā zīmīga notikuma – pirmās latviešu nacionālās operas “Baņuta” simtgades – zīmē. Mūziķi, mākslinieki un mākslas cienītāji pulcējās “Baņutas” libreta autora Artūra Krūmiņa mājās Jaunpiebalgas novada Zosēnos, Skrāģu krogā.

Guntis Gailītis, pašreizējais Skrāģu kroga īpašnieks un “Ba­ņutas” muzeja izveidotājs, Artūra Krūmiņa brāļa mazdēls, uzrunājot sanākušos, uzsvēra, ka nevienā citā valstī nav izveidots tāds muzejs, kas veltīts pirmajai nacionālajai operai: “Līdz ar operas vēsturi brīnišķīgā veidā izejam cauri arī Latvijas vēsturei.” Pasākumā dzirkstīja arī piebaldzēnu humors.

Apmeklētāji ne tikai varēja aplūkot “Baņutas” rokrakstus, afišas, attēlus, bet arī noklausīties pašu operu. Koncertuzvedumā mākslas darba notikumus caurvija aktiera Gundara Āboliņa runāts teksts, uzvedumā piedalījās Rīgas Latviešu biedrības kamerkoris “Austrums” un jaunie Lat­vijas Nacionālās operas solisti: Laima Krīgere, Tatjana Kopa­ča, Kalvis Kalniņš, Edgars Ošleja, Juris Jope, Dainis Kalnačs.

Dienas pirmajā pusē izpildītājmākslinieki profesora Venta Zilberta vadībā atskaņoja Alfrēda Kalniņa kamermūzikas darbus. Ventis Zilberts pirms mākslinieku uzstāšanās atklāja, ka Latvijas Radio tiek ierakstīts disks, kurā būs visas 250 Alfrēda Kalniņa solo dziesmas, pašreiz ir tikai daļa no tām – 75. Pirmo reizi “Baņutas” muzejā uzstājās arī koris. Starp dziesmām lieliski iederējās aktrises Anitas Grūbes dzejas lasījumi no “Baņutas” libreta autora literārā mantojuma pūra lādes.
Guntis Gailītis arī vēlējās īpaši pateikties lielākajiem muzeja izveidošanas atbalstītājiem, bez kuriem tas nevarētu būt tik unikālām vēstures liecībām piepildīts, kāds ir šobrīd, tāpēc pasākuma laikā tika atklāta piemiņas goda zīmes “Baņutas” muzeja atbalstītājiem.

Operas simtgadei par godu Latvijas Pasts nesen izdeva pastmarku. Tās dizainu radījusi māksliniece Lilija Dinere. Past­markas un aploksnes noformējumā māksliniece izmantojusi scenogrāfa Jāņa Kugas operai veidotā dekorācijas meta “Valguša pils” reprodukciju no Rakstnie­cības un mūzikas muzeja krājuma, fotoattēlu no operas “Ba­ņuta” pirmā cēliena, kas glabājas Latvijas Nacionālās operas un baleta arhīvā, pastāstīja G.Gai­lītis. Skrāģu krogā bija    apskatāma aploksnes un pastmarkas kopija ar pirmās dienas zīmogu.

Tā kā “Baņutas”    neatņema­ma sastāvdaļa ir Līgo svētki, tad tieši šī tēma tika izvēlēta, lai atklātu Jaunās tūkstošgades līgo akmens piemiņas zīmi Tirgs­kalnā, kurā iegravēts Vairas Vīķes – Freibergas teiktais Līgo svētkos Zosēnos 2000. gadā. Svinīgajā atklāšanā diriģenta Ārija Šķepasta vadībā piedalījās Latvijas Zemessardzes koris “Stars’’.

Mākslas dienas apmeklētāji senajā klētī varēja apskatīt izstādes “Artūrs Krūmiņš arhitekts” un “Līgo Zosēnos”, viesmākslinieku darbu izstādes brīvā dabā un sarunas ar tiem, “Baņutas” parka Piebalgas novadu ezeriņus un “Baņutas” vēsturiskās brīvdabas skatuves vietu, akustiskajā koncertšķūnī izstādi, kas veltīta Starptautiskā Baltijas Baleta festivāla 25. jubilejai un sarunāties ar baletdejotāju Litu Beiris.

Pasākuma laikā bija skatāma režisores Laimas Žurginas dokumentālā filma par SBBF sākumu Kopenhāgenas Tivoli koncertzālē Dānijā 1996.gadā un Verdi operas “Dons Karloss” iestudējumu LNO 1988.gadā, veltītu operas solista Kārļa Zariņa 90. dzimšanas dienai, kā arī aizritēja sarunas ar jaunākās latviešu kinofilmas “Dvēseļu putenis” radošā procesa dalībniekiem.