Ziņas

Sports

Olimpiskā galvaspilsēta Cēsis

Aiziet! Latvijas Jaunatnes olimpiādes ietvaros Cēsīs pirmo reizi risinājās sacensības triatlonā, un peldēšanai bija izvēlēts dīķis Lapsu ielas malā. Foto: Indars Krieviņš

Aizvadīta Latvijas Jaunatnes olimpiāde, kuras galvenais rīkotājs bija Cēsu novada pašvaldība. Šīs vasaras Latvijas lielākajā sporta sarīkojumā piedalījās gandrīz 3000 jauno sportistu no 82 Latvijas novadiem, kuri 29 dažādos sporta veidos sadalīja 230 medaļu komplektus.

Bešā nepalika arī mājnieki, kuru kontā divas zelta godalgas – klasiskajā volejbolā un orientēšanās stafetē, kā arī viena bronzas medaļa – riteņbraukšanā MTB krosā.

Sacensības notika ne tikai Cēsīs, bet vēl 11 pašvaldībās, taču olimpiādes svinīgā atklāšana un noslēgums notika Cēsīs. At­klāšanas pasākums risinājās Pils parkā, un, kā ierasts, to ievadīja dalībnieku gājiens. Katras paš­valdības komandas ierašanās tika sveikta ar skatītāju un līdzjutēju aplausiem. Vislielākā delegācija bija Rīgas pilsētai, vairāk nekā 450 sportistu, un jāteic, tieši viņi kļuva par absolūtajiem uzvarētājiem komandu vērtējumā, izcīnot 190 medaļas – 77 zelta, 46 – sudraba, 67 bronzas. Otra lielākā delegācija bija Daugavpils pilsētai, un attiecīgi arī otrā vieta izcīnīto medaļu ziņā – 70 godalgas (27; 20; 23). Mājinieki bija pieteikuši tieši 100 sportistus, un, kā jau pieņemts šādos sporta sarīkojumos, viņi noslēdza svētku gājienu.

Olimpiādes atklāšanā klātesošos uzrunāja Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis, Latvijas Re­publikas Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis un Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.

A. Vrubļevskis, sveicot sportistus, vēlēja cīnīties par uzvarām, olimpiādes medaļām, personiskajiem rekordiem: “Vēlu, lai sapņus izdodas realizēt. Lielus sapņus vajag izvirzīt ik dienas, un jādara viss, lai cīnītos par to sasniegšanu. Sportā augstākie mērķi ir olimpiskās medaļas, šajā olimpiādē jums ir iespēja izcīnīt savas pirmās olimpiādes medaļas. No­vēlu turpināt mīlēt sportu, ieguldīt sevi, savas pūles sportisko sasniegumu radīšanā, tad jums, jūsu ģimenēm, jūsu pašvaldībām būs prieks un gods lepoties ar jūsu sasniegumiem!”

Izglītības un zinātnes ministrs norādīja, ka šajās dienās Cēsis būs Latvijas olimpiskā galvaspilsēta. Tā kā atklāšanas dienā kārtējo uzvaru Vimbldonā bija izcīnījusi Latvijas tenisiste Aļona Ostapenko, ministrs teica: “No­vēlu visiem sportistiem, lai, tā kā šodien turējām īkšķus par Aļonu, pēc īsāka vai garāka laika visa Latvija varētu turēt īkšķus par jums starptautiskās sacensībās, arī olimpiskajās spēlēs!”

K. Šadurskis atzinīgi novērtēja ministrijas, LOK un Cēsu pašvaldības veiksmīgo sadarbību: “Ma­nuprāt, esam atraduši pareizo ceļu, lai fiziskā aktivitāte, sports, veselīgs dzīvesveids valdītu visā Latvijā!”
Cēsu novada domes priekšsēdētājs J. Rozenbergs atzina, ka paš­valdībai dota lieliska iespēja rīkot šādus sporta svētkus, kas uzliek arī lielu atbildību: “Lai arī olimpiādes mājvieta ir Cēsis, sacensības notiek daudzos novados, tāpēc gribu teikt lielu paldies visiem sadarbības partneriem par atbalstu. Olimpiāde – tās ir uzvaras, taču kādam būs arī zaudējumi. Ceru, ka Cēsīs jūs gūsiet patīkamas emocijas, satiksiet jaunus draugus un par šo nedēļas nogali jums paliks tikai pozitīvas atmiņas.”

Jāatzīmē, ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kur notiek tik vērienīgs jauniešu sporta pasākums, tāpēc tajā viss notika kā īstajās olimpiskajās spēlēs. Atklāšanas pasākumā, ko vadīja Renārs Zel­tiņš, bija priekšnesumi, sportistu un tiesnešu svinīgi zvēresti – cīnīties un tiesāt godīgi atbilstoši olimpiskajiem principiem. No­tika svinīga olimpiskā karoga pacelšana un olimpiskās lāpas iededzināšana, šis gods bija uzticēts Cēsu Sporta skolas volejbola komandas spēlētājiem, vairākkārtējiem Latvijas čempioniem. Olim­pisko uguni iededza Rihards Lazdiņš. Atklā­šanas pasākums noslēdzās ar krāšņu salūtu.
Taču šo dienu galvenā uzmanība bija pievērsta sporta bāzēm un laukumiem. Jaunie sportisti sacentās 26 olimpiskajos sporta veidos, notika arī sacensības karatē, jo jau 2020. gadā šis sporta veids būs Tokijas olimpisko spēļu programmā. Latvijas Jaunatnes olimpiādes programmā bija arī divi neolimpiskie, bet mūsu valstī populārie sporta veidi – orientēšanās un florbols.

Divas pirmās olimpiādes dienas mājniekiem, Cēsu novada komandai, nebija veiksmīgas, jo līdz medaļām nebija izdevies aizsniegties. Kāds mēģināja jokot, ka cēsnieki ir viesmīlīgi un visu atdod viesiem, taču iekšēji rosījās jautājums – kāpēc tā? Taču pēdējā dienā kaut nedaudz varēja uzelpot, jo jauniešiem izdevās tikt pie trim godalgām. Pirmo zelta medaļu izcīnīja orientieristi, uzvarot stafetē. Komandā startēja Rihards Knēts, Gustavs Dravants un Kārlis Neimanis. Pēc neilga brīža MTB riteņbraucējs Rodžers Petaks apliecināja, ka šī sporta veida tradīcijas te stipras, izcīnot bronzas medaļu MTB krosā.

Jau olimpiādes noslēguma ceremonijā Cēsis sasniedza ziņa, ka zelta medaļu izcīnījuši arī volejbolisti. Cēsu puiši klasiskajā volejbolā treneru Ģirta Mārtiņsona un Māra Krama vadībā uzvarēja trīs pirmās spēles  – 3:1 pret Jēkabpili, 3:0 pret Aizputes novadu un 3:2 pret Rīgas pilsētu. Pēdējā spēlē pretī stājās Daugavpils, bet jau pirms tam bija skaidrs, ka cēsniekiem 1.vietu neviens vairs atņemt nevar. Spēlē uzvarēja daugavpilieši 3:0, bet zelta medaļas saņēma Cēsu novada volejbolisti.  Komandā spēlēja: Mārtiņš Liniņš, Rihards Lazdiņš, Kristaps Platačs, Artūrs Alberts Krams, Heinrihs Eglīte, Uldis Elksnis, Kristofers Kaņeps, Jēkabs Dzenis, Artis Dricka, Lauris Lauciņš, Mārcis Mičulis un Ralfs Jansons.

Treneris Ģ. Mārtiņsons pastāstīja, ka šī ir ļoti laba komanda, ko apliecina vairāki Latvijas čempionu tituli, tāpēc arī olimpiādē cerējuši uz augstu vietu: “Protams, arī pretinieki to vēlējās, tāpēc trīs pirmās spēles paņēma daudz spēka, un pēdējai tā vairs īsti nepietika. Iespējams, ka savu iespaidu atstāja fakts, ka rezultātam nebija nozīmes, taču puiši cīnījās godam, bet jāatzīst, ka daugavpilieši bija pārāki un uzvarēja pelnīti.”

Ja pirms diviem gadiem divas zelta medaļas cēsniekiem bija vieglatlētikā, šoreiz šajā sporta veidā nācās palikt bešā. Tikai vienam no sportistiem – Jānim Gruzdiņam – diska mešanā izdevās iekļūt labāko sešniekā, to noslēdzot. Kā jau olimpiskajās spēlēs, arī olimpiādē ar diplomiem tika apbalvoti  ceturtās, piektās un sestās vietas ieguvēji.

Lai arī Cēsis ir florbola pilsēta, pie godalgām tikt neizdevās. Meiteņu komanda piedzīvoja trīs zaudējumus trijās spēles, paliekot 4.vietā. Zēniem pirmajā spēlē pretī nāca Talsu komanda, kas vēlāk kļuva par turnīra uzvarētājiem, un mājnieki cieta zaudējumu 0:6. Tas nozīmēja, ka cīņa par medaļām iet secen, un atliek cīnīties par 5.vietu. Cēsnieki vispirms ar 6:5 pārspēja Ogres novadu un izšķirošajā spēlē par 5.vietu ar 11:4 pieveica Kocēnu novada florbolistus.

Pludmales volejbolā Cēsu novada volejbolistes Katrīna Riemere/ Klaudija Tijāra ierindojās 5.vietā. Savā grupā viņas uzvarēja trīs spēles, iekļūstot ¼ finālā, kur zaudēja Liepājas duetam.
Pavisam nelielas komandas olimpiādei bija pieteikuši arī Priekuļu novads, Pārgaujas novads un Amatas novads. Līdz medaļām nevienam gan neizdevās aizsniegties. Tenisā diplomu par 5.vietu saņēma Priekuļu novada sportists Mārtiņš Jaunzems, bet loka šaušanā 6.vietā Pārgaujas novada pārstāve Elza Līna Andersone.

Amatas novadu pārstāvēja arī divi sporta kluba “Ašais” skrējēji, un bija cerības, ka būs rezultāts, taču tās nepiepildījās. Kā kluba mājas lapā sportistu startus komentēja treneris Austris Āboliņš: “Nu ko – reizēm vajag arī mazliet nokrist, lai neieslīgtu pašapmierinātībā…..arī sāpīgi nokrist….. “

Latvijas olimpiādes noslēguma pasākums notika Cēsīs, Vienības laukumā izveidotajā olimpiskajā stūrī. Divu dienu garumā tur dega olimpiskā lāpa, plīvoja olimpiskais karogs un uz ekrāna bija skatāmas fotogrāfijas no sacensībām. Sestdien un svētdien tur notika arī apbalvošanas ceremonija. Svētdien noslēguma ceremonijā gan LOK prezidents A. Vrubļevskis, gan Cēsu novada domes priekšsēdētājs J. Rozenbergs pateicās sportistiem, treneriem par uzrādītajiem rezultātiem, kā arī liels paldies bija Cēsu brīvprātīgajiem, kuri visas sacensību dienas palīdzēja sekmīgai olimpiādes norisei.

Olimpiādes medaļnieki R. Knēts, G. Dravants, K. Neimanis un R. Petaks nolaida olimpisko karogu, nodeva to J. Rozen­ber­gam, kurš to pasniedz LOK prezidentam, lai tas glabājas pie viņa līdz nākamajai olimpiādei. No­dzisa olimpiskā uguns, un novada domes priekšsēdētājs pasludināja šo vasaras lielāko sporta notikumu par slēgtu.