“Iesāktais jāturpina, jāmeklē jaunas iespējas, un tādas ir, tikai jāzina,” atzīst biedrības “Skujenes kultūrvides attīstība” pārstāve Vija Indriksone. Skujenē biedrība darbojas ceturto gadu, piesaistot vispirms finansējumu pašvaldības projektu konkursā, tad par Teterevu fonda līdzekļiem tiek rīkoti mūžizglītības kursi, praktisku iemaņu nodarbības. “Nebija viegli uzdrošināties uzrakstīt pirmo projektu. Tagad skola rokā, jāturpina. Skujeniešiem ir ļoti būtiski, ka pagastā ir iespēja apmeklēt dažādus kursus, iemācīties ko jaunu,” pastāstīja Vija Indriksone un atklāja, ka prasīs padomu pieredzējušiem nevalstisko organizāciju (NVO) kolēģiem.

Valmieras novada fonda vadītājs Ansis Bērziņš un vecākā grāmatvede Dzintra Blaua Cēsu Centrālajā bibliotēkā neliedza padomu nevienam nevalstisko organizāciju pārstāvim.

“Lai nerastos sarežģījumi ideju īstenošanā, izrunājām praktiskus, juridiskus jautājumus. Biedrība paplašina darbību, mums ir konkrēti mērķi, kurus gribam sasniegt,” pastāsta biedrības “Brīnummāja” valdes priekšsēdētāja Liena Milherte. Biedrība rūpējas, lai attīstošās aktivitātes būtu pieejamas visiem bērniem un jauniešiem, Liena atzīst, ka pamazām sabiedrība saprot, ka būtiski ziedot ne tikai tiem, kam ir veselības problēmas vai nav, ko vilkt mugurā, bet lai bērni izaug gudri, neskatoties uz viņu mantisko stāvokli. Biedrība darbojas gadu, piesaistīti 23 tūkstoši eiro dažādām aktivitātēm. “Jāstrādā. Mēs piedāvājam pakalpojumu, rosinām sabiedrību līdzdarboties, iesaistīties,” bilst Liena.

Jaunu nevalstisko organizāciju nolēmusi dibināt priekuliete Ingrīda Zakabluka. “Lai gan man ir pieredze NVO, tagad visu kārtīgi uzzināju, kā jākārto dokumenti, grāmatvedība,” stāstīja priekuliete un uzsvēra, ka sociālajā jomā NVO darāmā netrūkst.

Pēc sarunām ar NVO pārstāvjiem Ansis Bērziņš “Druvai” atzina, ka interese par konsultācijām bijusi ļoti liela. Pērn šādai iespējai bija pieteicies tikai viens interesents, šoreiz valmieriešiem darbs bija visu dienu. “Birokrātija NVO nav liela un sarežģīta, bet, ja līdz šim ar to nav bijis saskares, šķiet citādi. Ir lietas, kurām nevalstiskajā organizācijā ir jābūt kārtībā, kaut vai valdes sēžu protokoliem jābūt kārtībā, atskaitēm. Latvijā ir daudz organizāciju, kas nedarbojas, bet tās likvidēt ne-maz nav viegli,” domās dalās Valmieras novada fonda vadītājs Ansis Bērziņš. Viņš atgādina, ka aizvien vairāk NVO savu darbību plāno ilgtermiņā un tas ir ļoti svarīgi. “Arī biedrības attīstība jāplāno kā biznesā, jo principi taču nemainās. Lai kaut ko izdarītu, vajadzīgs atbalsts – finansiāls, morāls, cilvēkresursi, un tad var domāt par mērķi. Priecājos par organizācijām, kas domā soli uz priekšu, nevis tikai par vienu projektu, viena gada aktivitātēm. Un tādu biedrību ir aizvien vairāk. Tās prot pamatot, kāpēc grib kādam mērķim piesaistīt finansējumu, kaut ko izdarīt un kā tas iederas biedrības ilgtermiņa stratēģijā. Organizāciju taču nedibina gadam,” stāsta Ansis Bērziņš.

Nav jāpēta statistika, lai pārliecinātos, ka lielākā daļa NVO ir saistītas ar sociālo jomu. Valmieras novada fonda vadītājs atgādina, ka pirms 25 gadiem ziedošana un labdarība Latvijā bija sveša. Gadu gaitā ir mainījusies cilvēku attieksme pret ziedošanu. Aizvien vairāk cilvēku notic, ka ziedojumus var izlietot arī dažādām aktivitātēm, pasākumiem, ne tikai sociālajai palīdzībai – bērniem, veciem cilvēkiem vai pamestiem dzīvniekiem.

“Bija interesanti uzklausīt biedrības “Skujenes kultūrvides attīstība” ieceres. Biedrībai izdevies ar nelieliem projektiem ieinteresēt, iesaistīt vietējo sabiedrību, iegūts gan pašvaldības, gan Teterevu fonda finansējums dažādu izglītojošu pasākumu rīkošanai. Tagad jāiet tālāk, jo ir sabiedrības pieprasījums un biedrībai ir morāls pienākums darīt,” pastāstīja Ansis Bērziņš. Viņaprāt, interesantas un sabiedrībai vajadzīgas ieceres ir biedrībām Mārsnēnos un Priekuļos. Kāda biedrība vēlas organizēt aktivitātes pie Niniera ezera, pārstāvis interesējās, kā pareizi juridiski sākt, lai to varētu darīt ilgtermiņā. Mārsnēnos ir biedrība, kas pēdējos gados pieklususi, ir cilvēki, kuri vēlas darboties, lai aktivizētu pagasta sabiedrisko dzīvi, mūžizglītības iespējas.

NVO aizvien drošāk ieņem savu vietu Latvijas demokrātiskajā sabiedrībā. To darbību atbalsta pašvaldības, ir iespējas piesaistīt dažādu fondu finansējumu. Vidzeme ir Latvijā vienīgais reģions, kur nav NVO atbalsta centra. Gadu gaitā ieguvis pieredzi, aizvien paplašinot darbību, Valmieras novada fonds par tādu varētu kļūt. Drīzumā iecerētas sarunas ar Vidzemes pašvaldībām. “Valmieras novada fonds darbojas bijušā Valmieras rajona teritorijā, bet Kultūras ministrija mūs deleģējusi kā reģionālo partneri, esam pilnvarots koordinators Vidzemē gan šīm konsultācijām, gan trīs projektu konkursu koordinēšanai,” pastāsta Ansis Bērziņš un atzīst, ka arī ikdienā NVO bieži vien rodas jautājumi, kuru risinājumos biedrību biedri apmaldās, un rodas problēmas. Īpaši, ja piesaistīts finansējums un projekta īstenošana nerit, kā iecerēts. Tad padomdevējs vienmēr ir neaizstājams.