Ziņas

Sabiedrība

Novada pašvaldība vairāku iemeslu dēļ nepiekrīt izteiktajai kritikai par Cēsu bibliotēku

Cēsu novada pašvaldības izpilddirektors Andris Mihaļovs atklājis, ka pašvaldība vairāku iemeslu dēļ pilnīgi noteikti nepiekrīt Latvijas Arhitektūras gada balvas žūrijas locekļa Venta Vīnberga paustajam viedoklim par Cēsu bibliotēku kā neveiksmīgu objektu.

Pirmkārt, Cēsu Centrālo bibliotēku pēc definīcijas nevar raksturot kā arhitektoniski vāju, jo tika veikta rūpīga ēkas vēsturiskās arhitektūras (20.gs. sākuma holandiešu arhitektūra) izpēte un, izmantojot oriģinālos dekoratīvos u.c. elementus, tā tika atjaunota, pielāgojot modernas bibliotēkas vajadzībām. Katram lēmumam attiecībā uz ēkas arhitektūru ir nopietns un izsvērts vēsturisks vai funkcionāls pamatojums.

“Otrkārt, līdzekļi, kas tika ieguldīti bibliotēkā, galvenokārt tika izmantoti, lai ēku maksimāli padarītu par piemērotu tās funkcijai. Diemžēl vēstures gaitā ēka kalpojusi visdažādākajiem mērķiem, tāpēc bija jāveic liela mēroga pārplānošana, lai cēsnieki iegūtu modernu un ērtu bibliotēku. Tomēr noteikti varam būt gandarīti par iegūto rezultātu, jo, pirmkārt, esam saglabājuši bibliotēkas funkciju pilsētas centrā, kas cēsniekiem ir būtiski, un, otrkārt, izvērtējot iespējas būvēt jaunu bibliotēku ārpus centra, sapratām, ka tas būtu dārgāk, nekā renovēt un pielāgot jau esošo ēku,” uzskata Mihaļovs.

Savukārt Cēsu Centrālās bibliotēkas direktore Natālija Krama atklājusi, ka saņemtas pārsvarā ir ļoti labas atsauksmes gan no lasītājiem, iedzīvotājiem, gan arī profesionāļiem – citiem bibliotekāriem, sevišķi uzslavas par ēkas praktiskumu.

“Bibliotēka jau ir uzņēmusi ap 100 ekskursantu grupas (gan iedzīvotāji, gan citu novadu bibliotekāri), un iespaidi par redzēto ir ļoti pozitīvi. Kā nesen Smiltenes bibliotēkas kolēģi teikuši pēc bibliotēkas apskates – “Mēs pabijām svētkos!” Par naudas līdzekļu nelietderīgu vai izšķērdīgu izmantošanu nevar būt ne runas. Galvenais, lai bibliotēka ir ērta un skaista tās izmantotājiem – par to ir gūta pārliecība,” domā Krama.

Jau ziņots, ka Latvijas Arhitektūras gada balvas nacionālās žūrijas loceklis Vents Vīnbergs atzinis, ka starp 38 konkursam pieteiktajiem objektiem bija arī vairāki neveiksmīgi objekti, kas īstenoti ar apjomīgu Eiropas Savienības līdzfinansējumu, taču finālā nav iekļuvuši.

“Te var minēt gan Pasta salas rekonstrukciju Jelgavā, gan atjaunoto Jāņa Čakstes laukumu Liepājā, gan Cēsu bibliotēku. Ieguldīta milzīga nauda, bet rezultāts ir bēdīgs. Tādā veidā nedrīkst rīkoties, tie ir arhitektoniski vāji, nejēdzīgi labiekārtoti objekti, kuros vienkārši ķeksīša pēc iztērēta nauda. Piemēram, Pasta salā mēģināts veidot ko līdzīgu Disnejlendai, bet iznākums ir bēdīgs – nogāzti visi koki, pa nobruģētiem laukumiem vējš dzenā smiltis,” sacīja Vīnbergs.

LETA