Ziņas

Sabiedrība

Noris akcija “Satiec savu meistaru 2017!”

Dienā var nopīt vienu grozu. Ērika Roze grozus, traukus, šķīvjus un citas lietas pin jau gandrīz 40 gadus.Foto: Marta MartInsone - Kaša

Vēl šodien Cēsīs un apkārtējos novados var sastapt dažādu seno amatu meistarus, vērot darba procesu, saņemt konsultācijas un pašiem pamēģināt. No 31. marta līdz 2. aprīlim visā Latvijā ir atvērtas darbnīcas un amatu mājas, virtuves, ceptuves un citas senās ražotnes, pūra lādes un skapji. Šogad akcijas “Satiec savu meistaru” galvenā tēma ir “Saišu stiprināšana”, akcentējot saikni starp mākslu un zinātni, tradīciju un inovācijām, prasmēm un eksperimentiem, paaudzēm, meistariem un mācekļiem.

“Druva” satika grozu pinēju Ēriku Rozi, kura akcijā “Satiec savu meistaru” piedalās pirmo reizi. Viņa lepojas, ka pasākumā ir trīs paaudzes – arī viņas bērni un mazbērni, kuri amatniecības prasmes demonstrē jau vairākus gadus. “Sāku pīt 80. gados, kad pārcēlos dzīvot uz Cēsīm,” stāsta Ērika Roze: “Vīrs Viesturs mācījās tautas daiļamatmeistaru apvienībā “Daiļrade”, darināja servējamos galdiņus. Palīdzēju vākt klūgas, tīrīt, lobīt, šķirot. Tā pamazām sāku, mācījos skatoties. Vispār klūgu pīšana nav sieviešu darbs, rokas sāp. Arī jaunībā pēc ilgākas darbošanās bija “stīvas” rokas. Pinējiem visgrūtākais ir savākt materiālu. Cēsīs, Pētera ielā, “Daiļradei” bija kārklu plantācija, braucām pēc klūgām arī citur. Klūgas jāgriež katru gadu pavasarī vai rudenī, kad nav lapu. Dažādie toņi atkarīgi no kārklu šķirnēm, taču ar laiku visas kļūst tumšākas. Kad klūgas sautē, ņem tīru avota ūdeni. Neder pilsētas ūdensvada hlorētais, tad būs neglīts zilpelēks tonis.”

Ērika agrāk kopā ar vīru pinusi gan lampu abažūrus, gan ķeblīšus, galdiņus, atpūtas krēslus. Lieliem darbiem vajadzēja stipras rokas un arī papildu detaļas no citiem kokiem – apses un alkšņa. Visus darbarīkus – speciālas klūdziņu šķeļamās ēveles, skrūvbeņķi, statīvus grozu pīšanai un daudzas citas lietas – savulaik gatavojis Viesturs.
“Kad materiāls savākts, sagatavots, tad pīšana ir pats interesantākais. Vienam garenajam grozam vajag apmēram 200 klūdziņu. Tagad izmantoju vecos krājumus. Jau taisījos nest uz ugunskuru vai saspraust zirņiem stutes, bet pārdomāju. Šoziem pinu nelielus groziņus, trauciņus un šķīvīšus,” stāsta Ērika. Klūgu grozu pīšanas meistari varēsiet sastapt Drabešu Amatu mājā sestdien.

Akcijā “Satiec savu meistaru” piedalās Cēsu aušanas darbnīcas “Vēverīšas” meistares, tur varēs vairāk uzzināt par latviešu tautastērpa darināšanu, saņemt konsultācijas un aplūkot izstādi. Cik grezni un bagātīgi rotājās senie latgaļi no 8. līdz 14.gadsimtam, varēs noskaidrot Cēsu “Seno rotu kalvē”. Kalves saimnieks Daumants Kalniņš stāsta, ka šeit jau 21 gadu gaida ciemos tos, kuri grib kaut ko iemācīties un iepazīt: “Varbūt ne katrs varēs uztaisīt vainagu, bet mans uzdevums ir mazliet “saindēt” ar mūsu tautas bagātību.”

Vaives pagasta Amatu mājā varēs apgūt gan karošu grebšanu un dažādus senos rokdarbus, gan siera siešanu un sklandraušu cepšanu. Savukārt maizes un pīrāgu cepšanas procesā varēs piedalīties Vaives pagasta “Vec-Lejas-Daudziešās”.

Raunas novada Drustu pagastā, Auļukalna pilī, gaidīti tautas mūzikas cienītāji. Tur meistara Mikus Čavarta vadībā taps celma bungas un, protams, būs arī muzicēšana.

Jaunpiebalgā lietišķās un tēlotājas mākslas studijas “Piebaldzēni” meistari demonstrē amatus tekstila, keramikas, metālapstrādes darbnīcās. Vakar varēja noklausīties mākslinieka Valda Celma lekciju “No pārdzīvojuma līdz pasaules modelim”.

Jau piektdien vakarā Drabešu muižas Amatu mājā varēja klausīties stāstniekus, bet nākamajās dienās pamēģināt adīt, apdrukāt audumu, mīcīt mālus, spēlēt kokli, pīt grozu vai iepazīt Vidzemes kulinārijas meistarstiķus.

Šogad Cēsīs un apkārtnē tiešām bagātīgs piedāvājums, taču daudzi meistari norādījuši, ka dalībnieku skaits darbnīcās ir ierobežots. Interesentiem vēlams iepriekš pieteikties, atrodot meistaru kontaktus un adreses mājas lapā satiecsavumeistaru.lv, savukārt visu gadu savu meistaru ikviens var meklēt vietnē latvijasmeistari.lv.

Seno prasmju demonstrējumiem ir starptautisks vēriens, jo pasākums “Satiec savu meistaru!” notiek vienlaikus ar projektu “Eiropas amatu prasmju dienas”, kurā šogad iesaistījušies jau 19 Eiropas valstu amatnieki. Interesanti, ka šogad no Latvijas puses pasākuma robežas paplašinātas Luksemburgas virzienā, kur latviešu rokdarbnieču vadībā var apgūt interesantas adīšanas tehnikas.