Ziņas

Sabiedrība

Nodrošināt tarifa stabilitāti nākotnē

Pārbūvēs. Lielākā ieplānotā investīcija ir Bērzaines ielas katlumājas Cēsīs pārbūve no gāzes uz šķeldu.Foto: Jānis Gabrāns

Cēsu novada domes decembra sēdē pieņemti vairāki lēmumi par pilsētas siltumapgādes jautājumiem. Tostarp par “Cēsu siltumtīkli” reorganizāciju, pievienojot to mātes uzņēmumam SIA “Adven Latvia”.

Māris Kānītis, “Adven Latvia” valdes loceklis, skaidrojot reorganizāciju, norāda, ka “Cēsu siltumtīklu” iekļaušana “Adven Latvia” ir uzņēmuma lēmums, kas ir daļa no “Adven” integrācijas projekta: “Šis lēmums neietekmē siltumapgādes pakalpojumu kvalitāti, tāpēc patērētāji var justies droši. Ir mainījušies uzņēmuma rekvizīti, bet par to klienti jau informēti, uzņēmums turpinās attīstīt un modernizēt centralizēto siltumapgādes sistēmu. “Adven Latvia” nodrošina ne tikai centralizētās siltumapgādes pakalpojumus, bet piedāvā uzņēmumiem industriālo siltumapgādi, rūpnieciskā tvaika ražošanu, siltumu un dzesēšanu, ūdens attīrīšanu, kā arī citus pakalpojumus un pārstrādes risinājumus, lai uzlabotu enerģijas, ūdens un materiālu izmantošanas efektivitāti.”

Somijas uzņēmums “Adven”    darbojas Somijā, Zviedrijā, Nor­vēģijā, Igaunijā un Latvijā, attīstot darbību arī Nīderlandē un turpinot meklēt izaugsmes iespējas jaunos tirgos.

Pašvaldībā tika apstiprināts arī šī gada investīciju plāns, kas paredz siltumapgādes sistēmas uzlabošanā ieguldīt vairāk nekā 1,1 miljonu eiro. M. Kānītis uzsver, ka siltumapgādes sistēmas modernizācija un tās energoefektivitātes paaugstināšana ir visa pamatā: “Šīs investīcijas liek veikt pieaugušās fosilā energoresursu cenas. Ir izvēle, uzņēmums var maksāt par patērētajiem energoresursiem vai arī investēt šo naudu modernizācijā, vienlaikus nodrošinot lielāku siltumenerģijas tarifa stabilitāti nākotnē. Uzskatām, ka šajā situācijā gudrāk ir nevis skatīties un gaidīt, bet rīkoties un darīt. Investīciju plāns šobrīd ir saskaņots, varam ķerties pie darba.”

Lielākā ieplānotā investīcija ir Bērzaines ielas katlumājas pārbūve no gāzes uz šķeldu. Pat­laban šajā katlumājā siltumenerģiju pilnībā ražo no dabasgāzes, bet energoresursu cenu pieaugums uzņēmumam licis aktīvi domāt par šīs katlumājas pārbūvi un pielāgošanu enerģijas ražošanai ar atjaunojamajiem energoresursiem.

Investīcijas plānotas arī Turaidas ielas katlumājā, kur darbojas granulu katls, taču jau laikā, kad iekārtu uzstādīja, tika paredzēts, ka nākotnē to varētu izmantot kurināšanai ar šķeldu.

“Šādam mērķim jāpielāgo ku­rināmā padeves mezgls, un tas ir viens no uzdevumiem, ko esam iekļāvuši investīciju plānā,” skaidro M. Kānītis. “Turaidas ielas katlumājā plānojam uzstādīt saules paneļus, lai pašpatēriņam ražotu elektroenerģiju gan vasarā, gan daļēji arī ziemas sezonā. Pieaugošās elektroenerģijas cenas devušas signālu, ka jādomā arī par šiem aspektiem. Sākotnēji iekārtas tiks uzstādītas Turaidas ielas 7 katlumājā, bet raudzīsim, kā saules paneļus ierīkot arī citās katlumājās, tai skaitā Rūpnie­cības ielā 13.”

Ar ieplānotājām investīcijām vēl vairāk tiks samazināta atkarība no dabas gāzes, bet    M. Kānītis skaidro, ka pilnībā atteikties no dabasgāzes pašreiz tomēr nevarot: “Tas arī nebūtu vēlams, jo jaunās iekārtas netiek uzstādītas, lai nosegtu maksimālās jaudas, kas nepieciešamas tikai dažās īpaši aukstajās dienās apkures sezonā. Gan Turaidas ielas, gan Bērzaines ielas katlumājās slodzes ziemas aukstākajās dienās turpināsim nosegt ar dabasgāzes katliem, tādā veidā tas ļauj izvēlēties optimālu katla jaudu un par iekārtām nepārmaksāt.

Mūsu galvenais mērķis, kas svarīgs arī iedzīvotājiem, ir stabilitātes nodrošināšana. Protams, ir lietas, ko nevaram ietekmēt, piemēram, globālais energoresursu cenu kāpums, bet varam ietekmēt patēriņu, strādājot pie energoefektivitātes, uzstādot saules paneļus un veicot citas darbības, kas ļauj mazināt atkarību no straujām pārmaiņām un cenu lēcieniem.”

Viņš arī skaidro, ka “Adven Latvia” kurināmā iepirkumus veic pavasarī, un tā tas būs arī šajā gadā. Vērojot tendences un iezīmējot prognozes šī gada pavasarim, varot secināt, ka, visticamāk, energoresursu cenas būs augstākas nekā pērn.

Arvien vairāk apkurei Latvijā tiek izmantota šķelda, kas sadārdzina arī šī kurināmā cenu. Piekrītot, ka šķeldas cenu pieaugums ir vērojams, M. Kānītis uzsver, ka šķelda kā kurināmais ir un joprojām būs lētākais energoresursu veids: “Pat ja šķeldas cena pieaug, salīdzinot to ar fosilā kurināmā jeb dabasgāzes cenām, kas palielinājušās vairāk nekā piecas reizes, izmaiņas nebūs tik krasas un neprognozējamas. Pilsētās, kur šķelda ir primārais kurināmā veids, noteikti būs mazāka energoresursu cenu pieauguma ietekme nekā tur, kur tiek izmantota tikai dabasgāze.

Šo pārmaiņu ietekmē esam pārliecinājušies, ka centralizēta siltumapgāde ir ekonomiski un saimnieciski visizdevīgākais un stabilākais siltumapgādes veids, raugoties gan no iedzīvotāju, gan uzņēmēju, gan pašvaldības perspektīvas. Šobrīd    interesi pieslēgties centralizētajai siltumapgādei izjūtam gan no iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Pagājušajā gadā vien esam veikuši piecus jaunus pieslēgumus. Tas, ka mums izdevies sistēmai piesaistīt jaunus klientus, vērtējams kā ļoti pozitīvs rādītājs, jo, palielinoties pārdotajam apjomam, samazinās īpatnējais patstāvīgo izmaksu slogs tarifā. Tas arī ļauj kompensēt energoefektivitātes pasākumu ieviešanas rezultātā radušos siltumenerģijas patēriņa samazināšanos esošo klientu objektos.”

Pagājušajā gadā sākās un šogad turpināsies Zirņu ielas kvartāla siltumtrases projekts, tas saskaņots un akceptēts būvvaldē, tagad atvērts iepirkums, un līdz ar apkures sezonas beigām plānots uzsākt būvniecību un siltumtrašu nomaiņu, lai    pārbūvi noslēgtu vēl pirms nākamās apkures sezonas sākuma.

Jautāts par parādu situāciju, M. Kānītis saka, ka apkures sezonas vidū grūti un pāragri runāt par parādiem: “Protams, sekojam līdzi situācijai, ņemot vērā iepriekšējo gadu maksāšanas tendences, taču izteiktas novirzes debitoru pieaugumā nav vērojamas. Ceram, ka līdz ar valsts institūciju īstenotajiem atbalsta pasākumiem debitoru skaits šajā periodā nepalielināsies.”